Kazhes pierakstu burtnīca

After around 6 weeks of suffering we finally have regained an internet connection! Isn`t it something?

After a longer pause I decided to check my google analytics account in order to see what keywords have attracted by site recently.

Grupas "Yes" debijas albūms, kā tas bija diezgan daudzām vēlāk "milzīgām" progresīvā roka grupām, faktiski nemaz nebija nekāds progroka ieraksts. Pretējā gadījumā diez vai tajā vietā atrastos vienam The Byrds un vienam The Beatles kaveram. Turklāt abi šie kaveri ir pietiekoši klasiski rokenroliski, lai nevarētu teikt, ka Džons Andersons un kompānija vienkārši paņēmuši par pamatu popmūziku un no tās radījuši kaut ko pilnīgi savādāku. Turklāt interesanti, ka viņu izvēlētā bītlu dziesma neapšaubāmi ir viena no grupas mazāk zināmajām kompozīcijām - tā ir "Every Little Thing" no "Beatles for Sale" - zini tā, kur "Every little thing she does - she does for me". Vispār nē - dziesmas ievads "Yes" izpildījumā nemaz nelīdzinās bītlu veikumam, tur jaušamas pat "Led Zeppelin" ietekmes devas un vien trešajā dziesmas minūtē parādās bītliskās notis. Interesanti, kā "Yes" izpildījumā šī dziesma kļūst par tādu kā himnu, lai gan saturiski, protams, tā nav nekāda himna, bet diezgan primitīvs lovesong.

Last Saturday it was an unpleasant surprise for me when I noticed that I had misplaced the front panel of our car stereo. We looked for it everywhere but it was not to be found. We tried asking all our friends whether they had seen this missing panel at their place - as I do have a strong tendency to lose my stuff it wouldn`t be a surprise - but it was nowhere.

The Gods Must be Crazy from Botswana was the 49th country in my "films of the world project", so now I`m getting near the biggest milestone I had intended to reach ASAP - 50 covered countries. What will be the 50th country? I don`t know yet but currently the main choice is between New Zealand, Lebanon and Pakistan. Popular countries, aren`t they? Another milestone was also reached last week - I finished covering music records from my disc number 40, so with "Ummagumma" I entered the 5th ten of the records, and that`s certainly a lot more than I believed I could achieve when I started this mission.

1964.gadā Elviss Preslijs nebija sen vairs nekāds rokenrola karalis, ko lai arī neapgalvotu aklie Elvisa talanta cienītāji. Laikā, kad slavas virsotnē atradās bītli un pamazām viņiem līdzas nostājās "The Rolling Stones", "The Animals", "The Who", "The Kinks" un zemāka profila grupas, Elviss no rokenrola bija jau faktiski gandrīz pilnībā atvadījies, pievēršoties mūzikai, ko es sauktu par šlāgeri, lai arī it kā Amerikā šlāgeru nav. Un tieši šlāgeris ir vārds, ar ko es raksturotu Elvisa skaņu celiņu viņa paša filmai "Kissin` Cousins".

"Dieviem jābūt trakiem" ir viena no tām filmām, kuras (kā šķiet) ikviens izņemot mani ir redzējis, bet man tā, protams, bija jaunums un atklāsme. Lai arī savā tā sauktajā "filmu projektā" to klasificēju kā Botsvanas kino pārstāvi, faktiski laikam gan pareizāk par filmas izcelsmes valsti būtu uzskatīt Dienvidāfrikas Republiku, kuras kino ļaudis bija galvenie šīs filmas veidotāji. Un tomēr - tā kā DĀR filmu ir daudz, bet ar botsvāniešu līdzdalību atbilstoši IMDb un Wikipedia vispār neviena cita kaut nedaudz pieminēšanas vērta filma nav tapusi, šo klasificēju tieši kā Botsvanas filmu (btw. arī IMDb to uzrāda kā Botstavanas, nevis DĀR filmu).

Šo Deivida Goldblata dāvanu saņēmu kā dāvanu vārdadienā no Zin&Jenny (nez, kurš no viņiem varētu būt ierosinājis pirkt grāmatu par futbolu), un pēc "Rokupācijas" pieveikšanas pienāca šīs grāmatas izburšanas kārta.

"Ummagumma" ir viens ļoti īpatnējs "Pink Floyd" ieraksts. Kaut vai tāpēc, ka tas ir pirmais grupas krājumā, kas ietilpst divās un nevis vienā platē, bet galvenokārt tāpēc, ka tā otrā puse ir kaut kas grupai absolūti netipisks.