Kazhes pierakstu burtnīca

Mūsdienu Latvijas futbolā nav retums, ka kāds no vadošajiem valsts futbola klubiem raksta vēstules augstāk stāvošām institūcijām, sūdzoties par tiesāšanu vai kādām citām nebūšanām spēlēs ar attiecīgā kluba dalību. Piemēram, Liepājas sūdzība par RFS, vēl viena Liepājas sūdzība par RFS, vēl viena Liepājas sūdzība par RFS. Gan jau var atrast piemērus vēstulēm, kuras nav rakstījuši FK Liepāja pārstāvji (un - kas nav vērstas pret RFS), bet ieskatam šis varētu derēt.

Šī gada 11. janvārī pulksten 12:43 es čatā ar nosaukumu "Rajona ultras", kurā pie pieci biedri: Edijs, Kristians, Raitis, Mārtiņš un es pats, iemetu jautājumu: "Vai ir kādam doma par spēles Velsā apmeklēšanu?" Mazāk kā trīs stundas vēlāk manā e-pastā jau bija aviobiļetes četriem cilvēkiem (viss čats, neskaitot Kristianu) lidojumam Rīga - Stansteda - Rīga. Lielākoties tik ātri no ieceres līdz gala lēmumam nonākt neizdodas, kur nu vēl situācijā, kad visas iesaistītās personas ir "jaunie tēvi". Ceļojuma maršruts iecerēts minimālistisks un reizē gana izaicinošs: ielidojam Stanstedā, paņemam nomas auto, ar to aizbraucam līdz Kārdifai (trīs ar pusi stundas vienā virzienā), tur apmeklējam futbola spēli, nakts un rīts Kārdifā, bet nākamās dienas vakarā jau atkal lidmašīna no Stanstedas uz Rīgu.

Līdz šim pirmo un pēdējo reizi, kad es biju lidojis uz Latvijas futbola izlases izbraukuma spēli, bija tas bija 2014. gads un Nīderlande. Toreiz Latvija piedzīvoja savu rezultāta ziņā smagāko sakāvi mūslaiku vēsturē, sliktāk bija gājis vienīgi tad, kad ulmaņlaiki vēl bija nākotne.

Tēmā latviešu dižgari un futbols noteikti savu nodaļu būtu pelnījis dzejnieks Andrejs Eglītis. Dzejnieks, kuram lielāko mūža daļu nācās nodzīvot trimdā Zviedrijā, vislabāk ir zināms kā 1943. gadā tapušās Lūcijas Garūtes kantātes "Dievs, tava zeme deg" vārdu autors, taču dabiski, ka Andreja Eglīša daiļrade neaprobežojās ar to vien, viņš radījis ap trīsdesmit dzejas grāmatām, kuras kļuva par nozīmīgu latviskās identitās daļu svešatnē (un - aizliegto literatūru savā dzimtenē, kura slepeni te tomēr nonāca). Jau krājumu nosaukumi vien izsaka daudz: "Uz vairoga", "Audiet mani karogā sarkanbaltisarkanā", "Svešais cirvis cērt un cērt". Ar kaunu jāatzīst - neko neesmu lasījis, bet tagad droši vien saņemšos ar kaut ko vismaz iepazīties, te galvenais nopelns ir pirms dažām dienām pa LR3 klausītajam raidījumam, pieminot Andreja Eglīša 110. dzimšanas dienu.

Futbola spēļu kontekstā šogad atkal aktualizējies jautājums par to, vai futbola spēļu laikā fani drīkst vai nedrīkst skandēt "putin - huilo". Viedokļu spektrā tipiski ietilpst šis:

Manās rokās uz īsu brīdi nonāca “burvīga” grāmata par futbolu - 1952. gadā izdotā Jūlija Levitāna grāmata “Futbols”. Lasīt to pilnībā man nebija ne vēlmes, ne vajadzības, bet apskatījos, kas tur rakstīts par futbolu neatkarīgajā Latvijā, un jāsaka - grāmata man nelika vilties, skaidri parādot to, kā melu aparāts darbojās pirms 70 gadiem (un secinot, ka tas itin līdzīgi funkcinē arī mūsdienās). Te jāpiezīmē, ka piecdesmito gadu sākuma lasītājam itin daudz ko vajadzēja vēl atcerēties par tiem laikiem, kuru vēsturi Levitāns falsificēja, bet laikam jau nevienu nesatrauca, cik ļoti tur bija melots.

Šodien sākas 2022. gada Virslīgas sezona. Pirms Voldemorts ar savu ordu iebruka Ukrainā es būtu teicis: gaidu to ar nepacietību, tagad emociju, protams, pietrūkst, bet par to te nav vērts neko izteikties, rakstīšu par savām ekspektācijām no katras šīs sezonas komandas un to, kas man attiecīgajās komandās (vai klubos, kā nu kurš no tiem reāli ir) patīk un nepatīk.

Šādu, lūk, fotogrāfiju var atrast 1925. gada marta "Sporta žurnāla" numurā.

Pētot ar Latvijas futbola vēsturi saistītus materiālus, uzgāju kāda virsnieka dienesta lietu. Šis virsnieks bija spēlējis futbolu Latvijas Virslīgā, taču ne par to ir šis stāsts, bet par to, cik interesantā veidā komplektā ar sodiem par pālī sastrādātiem sūdiem karjera var iet uz priekšu. Biju domājis, ka armijā disciplīna ir svarīgāka par visu. Šķiet, maldījos.

Atvaļinājuma nedēļas laikā paviesojāmies Latgalē (domājams, taps arī izvērstāks apraksts par visu braucienu), kura ietvaros man bija plāns aiziet Rēzeknē uz Latvijas pirmās līgas spēli futbolā. Kamēr ar Virslīgas mačiem šogad esmu itin labi pazīstams, pirmā līga un es līdz šim nebijām krustojušies (patiesībā - nekad), līdz ar to bija interese apskatīties: kā tad izskatās Latvijas futbola otrais līmenis. Piedāvātā spēle: Rēzeknes FA/BJSS pret Grobiņu šķita interesanta gan Grobiņas dēļ, kuru daudzi šobrīd uzskata par īsto Liepājas futbola komandu (pretstatā tām šausmām, kas darās ar Virslīgas komandu, par kuru pat žēloties vairs negribās), gan (vēl jo vairāk) uzzinot, ka šajā spēlē Rēzeknes sastāvā atgriezīsies Edgars Gauračs - mūslaiku ievērojamākais futbolists no Rēzeknes. Ja es kādu neesmu aizmirsis, tad Gauračs varētu būt viens no trim izcilākajiem Rēzeknes futbola audzēkņiem līdzās Sergejam Maģeram (21 spēle Latvijas izlasē, labākos gadus aizvadīja RFK sastāvā, vēlāk "izcēlās" kā čekists un LPSR sporta dzīves vadītājs Baigajā gadā) un Andrejam Aizazaram (Latvijas izlasē spēlējis netika, jo viņa karjeras labākie gadi uz neatkarības atgūšanas laiku jau bija aiz muguras, taču viņš bija viens no visu laiku LPSR čempionāta labākajiem vārtu guvējiem, Jelgavas RAF triecienspēks astoņdesmito gadu beigās). Vēl no rēzekniešiem izlasē mazliet spēlējuši Zamuels Garbers (trīsdesmitajos), Vadims Logins (2005. gadā), Vladislavs Kozlovs (2010) un Vitālijs Rečickis (2018, paldies Arkādijam Birjukam par aizrādījumu, ka Rečickis piemirsts!), taču viņus noteikti es liktu zemāk par Gauraču. Faktiski gan atgriešanās spēle Gauračam bija arī atvadas no spēlēm futbola laukumā, bet pirms spēles par to kaut kā neaizdomājos.

Viens no maniem daudzajiem plāniem šim gadam bija klātienē skatīt spēlējam visas Latvijas futbola Virslīgas komandas. Līdzīgi kā citus plānus, arī šo pamatīgi ietekmēja Covid-19, taču šajā gadījumā vismaz ir cerības, ka būs sanākusi tikai aizkavēšanās, nevis pilnīga plānu izgāšanās. Taču kārtu būs mazāk kā plānots, un prognozēju, ka arī man laika tuvākajos mēnešos nebūs ļoti daudz, tāpēc šīs sezonas pirmajā kārtā apmeklēju divas spēles. Diezgan droši varu apgalvot, ka tā ir pirmā reize manā dzīvē, kad divus vakarus pēc kārtas esmu gājis uz futbolu. Un pieredze bija nudien gana interesanta.

Patiesībā es biju izlēmis uz šo spēli vispār neiet. Neesmu tajos gados, lai par vienīgo motivāciju futbola spēles apmeklējumam kalpotu iespēja apskatīties uz kādu slavenu ārzemju futbolistu. Tikmēr iet skatīties uz Latvijas izlasi vispār nav nekādas jēgas. Plāns man bija ignorēt šīs vienības spēles līdz neticamajam brīdim, kad Latvija būs nospēlējusi vismaz neizšķirti ar valsti, kurā ir miljons iedzīvotāju un kuras nosaukums nav ne Lietuva, ne Igaunija, taču Edijam izrādījās lieka biļete un tad nu tomēr aizgāju.

Kā jau arī biju plānojis, vakar aizgāju uz Eiropas līgas spēli starp Budapeštas Ferencvaros un Ludogorets no Bulgārijas. Lieki teikt, ka biju cerējis, ka izloze ungāriem piedāvās kaut ko aizraujošāku par šo bulgāru klubu kā pretiniekus, bet arī šāda līmeņa komandas man bieži negadās redzēt spēlējam, līdz ar to iespēja bija jāizmanto, turklāt jau Ungārijas līgas spēlē biju pārliecinājies, ka atmosfēra Groupama stadionā parasti ir ļoti laba.

Ja kaut ko futbola ziņā Ungārijā nevar pārmest, tad tas būtu pārmērīgi vienkāršs process spēļu apmeklējumam. Vienu reizi pirms pāris gadiem mēģinājums aiziet uz Ungārijas līgas spēli kopā ar pāris kolēģiem jau bija piedzīvojis fiasko, bet toreiz tam vismaz bija gandrīz objektīvs attaisnojums - ja tu vienkārši sadomā aiziet uz "kaut kādu futbolu", bet izrādās, ka tas ir gada lielākais mačs Ungārijas līgā, kuram abu klubu ultras jau mēnešiem iepriekš gatavo beisbola nūjas un kastetes (tēlaini izsakoties, šķiet, ka reāli šobrīd huligānisms Ungārijas futbolā ir savaldīts), tad tur tu vari saprast, ka tik viegli viss nebūs. Bet tagad nāca mēģinājums numur 2, par kuru izstāstīšu zemāk.

Viesojoties Skotijā, noteikti gribēju aiziet uz kādu futbola spēli. Sākotnēji tēmēju uz kādu no lielajiem Glāsgovas klubiem, taču tikt uz Rangers nav tik viegli - nezinu, cik vispār biļešu uz ikdienas spēli Glāsgovā tiek piedāvāts cilvēkiem no malas, bet jau pāris stundas pēc biļešu tirdzniecības sākuma (sanāksmes dēļ nokavēju pašu sākumu) piedāvājumā nekā vairs nebija. Pēc tam patiesībā biju vispār atmetis futbola apmeklējuma iecerei ar roku, tomēr kārtības labad painteresējos, kas un kur mūsu ceļojuma laikā Skotijā spēlēs. Un izrādījās, ka Aberdīnā būs Skotijas Premjerlīgas spēle mūsu iebraukšanas dienā. Vispār biju gatavs futbola vietā izvēlēties pārgājienu gar piekrasti, bet šodien laikapstākļi nelutināja - baisi vējains, un Esterei vējš ļoti nepatīk, līdz ar to man tomēr radās iespēja apmeklēt futbola spēli.

Ceļojumos cenšos nelaist garām iespēju apmeklēt kādu futbola spēli, un šāda iespēja radās arī nesenajā Rumānijas-Bulgārijas brīvdienu nedēļā. Uzskatu par savu pienākumu pastāstīt, kāda tad bija mana pieredze šajā spēlē, kas notika laukumā un ārpus tā.

Pēdējā laikā Latvijas futbolā notikušās pārmaiņas šķita vedam uz labu. Kaspara Gorkša ievēlēšana par LFF prezidentu lika gaidīt, ka pamazām futbols varētu atbrīvoties no padomiskā smārda, kas tam noteikti bija raksturīgs. Intervijas ar Gorkšu ir patīkami klausīties un lasīt. Prom ir Aleksandrs Starkovs, kas nozīmē, ka tagad vismaz kādu laiku nebūs jāklausās pēcspēles intervijās par "bojevoj futbol" un to, ka "pokazaļi saderžaķeļnuju igru" (sausajā zaudējot kārtējai pundurvalstij). Izlase ir atgriezusies Daugavas stadionā, noticis rebrendings un pat uz spēli pret Andoru ieradās itin pieklājīgs skatītāju daudzums, kuru vidū bija diezgan daudz jaunu seju, jo futbols tagad tiek pozicionēts citādi kā iepriekš un kādam LFF pat ir sācis kļūt aktuāli runāt ar līdzjutējiem. Tas viss taču ir tik lieliski!

Latvijas futbolā nav bijis fenomenālu zvaigžņu, kurus zinātu visā pasaulē, līdz ar to vismaz man nav pašsaprotama varianta, ka "šis ir visu laiku izcilākais Latvijas futbolists" (ja vērtē mūsdienu futbolu, igauņiem pirmais nāktu prātā Marts Poms, lietuviešiem - Edgars Jankausks, ukraiņiem Andrijs Ševčenko, baltkrieviem Aleksandrs Hļebs). Turklāt šis apkopojums būs tikai par neatkarības laiku kopš 1991. gada, jo šķiet diezgan neiespējami salīdzināt, piemēram, Aleksandru Vanagu, kas uguņoja pirms un pēc Otrā Pasaules kara un, teiksim, Artjomu Rudņevu. Un desmitnieks atlasīts, ignorējot to, cik lieli nopelni un panākumi konkrētajam futbolistam būtu bijuši Latvijas izlases rindās, vērtējot vien to, cik laba šim sportistam izdevusies klubu karjera.

Senos laikos, aptuveni šī gada pavasarī Edijs piedāvāja doties izbraucienā uz Amsterdamu novembrī ar mērķi atbalstīt Latvijas futbola izlasi tās (domājams bezcerīgajā) spēlē pret Nīderlandi. Tā kā tieši šī gada martā (vai tas bija februāris? kurš to vairs atcerās!) Amsterdamā biju pabijis, ne irkli nešaubījos - jābrauc ir! Kurš cits gan spēs ar savu skatienu samežģīt Arjēna Robēna kājas, ja ne es? Vai, ja būt kaut nedaudz godīgam, šķita, ka šis būs viens jautrs pasākums, kurā noteikti jāpiedalās.

Vācot savus nebeidzamos futbola materiālus, uzdūros Abrenes futbola komandas pieminējumam 1940.gada Latvijas kausa izcīņā. Tā rezultātā drusku vairāk iedziļinājos vēsturē.

Iepriekšējo reizi uz Čempionu līgas kvalifikācijas spēli biju biedējoši sen - pirms 13 gadiem, kad Skonto spēlēja pret Minskas Dinamo. Gluži tāpat kā toreiz, arī 2011.gadā uz futbolu gāju viens.Spilgtākie iespaidi:1) apkārt stadionam bija tādi daudzumi policijas, ka varētu padomāt, ka te notiks 16.marta gājiens. bija gan "parastie policisti", gan bruņoti ar vairogiem, gan bruņu kostīmos;2) poļu fanu jau Rīgas centrā pa dienu bija daudz, bet vakarā ap stadionu un tajā - vēl jo vairāk;3) spēlē kopā bija ap 5000 skatītāju. no tiem - vismaz tūkstotis (šķiet gan, ka vairāk - poļu FANI). otrā pusē - Latvijas SKATĪTĀJI. atškirību saskati?4) divi čaļi, kas sēdēja man blakām, visu laiku sajūsminājās par to, cik aktīvi poļi atbalsta savu komandu. un komentēja - "Skonto" spēlē tā, kā mēs dziedam (proti - visai švaki);5) pirmajā puslaikā uz laukuma nenotika vispār nekas. Poļi iesita visai haotiskus vārtus, kamēr "Skonto" tikai 44.minūtē pirmo reizi sagādāja darbu poļu vārtsargam, kuram šī diez vai bija ļoti grūta spēle6) pēc pārtraukuma spēle aktivizējās kā pie vieniem, tā pie otriem vārtiem, un "Skonto" pat bija vairākas tīri ciešamas izdevības, bet uzbrukumu noslēdzošajā fāzē vienmēr sitienu precizitāte bija dramatiski slikta;7) par ko noraidīja Laizānu - nesapratu;8) "Skonto" fanu sektors ir īpatnējs Latvijas sabiedrības integrācijas piemērs. Dziesmiņas tiek dziedātas pārmaiņus latviski un krieviski, bet cita starpā jaunieši ar izteiktu krievu akcentu skandē: "Mēs sitīsim tos utainos, un tad tos zili pelēkos." Mazliet dīvaini;9) spēlē varēja redzēt, ka poļi, kuriem nav sācies čempionāts, galīgi nav formā, tomēr viņi centās kombinēt. "Skonto" ar kombinācijām bija pašvaki un bumba absolūti neklausīja;10) līdzīgi kā "Skonto" līdzjutējiem nav komandas kreklu (poļu sektors bija sarkans un ar neskaitāmiem karogiem, kamēr rīdzinieku - praktiski brīvs no jebkādas atribūtikas), mūsu futbolistiem uz krekliem nav uzdrukāti pat uzvārdi. diezgan nožēlojams skats;11) tribīnēs tika manīts grupas "Hospitāļu iela" līderis Edgars Šubrovskis. varbūt no viņa gaidāma kāda futbola tematikas dziesma?12) jāatzīst, ka futbolā tomēr, pat salīdzinoši ar citiem sporta veidiem, ir ļoti daudz piedzērušos skatītāju. pārmetums ne tikai poļu ultrām, bet arī pašmāju sejas aizlējējiem. pārtraukumā novēroju sekojošu incidentu - vīrietis nokrita uz betona kāpnēm pie izejas no sektora, un palika guļam. pienāk apsargi - konstatē, ka viņš ir totālā ķitē. apsargi viņu izlemj no stadiona evakuēt, bet vīrietis nav ar to mierā, mēģina kauties, taču ir pārāk piedzēries, lai varētu arī kādam trāpīt. divatā apsargi viņu no stadiona teritorijas izvelk, kamēr viņš lamājas un vicina dūres pa gaisu.Ja kas - Čempionu līgas spēles apmeklējums ietilpa manā 101 darba sarakstā. protams, šī bija tikai kvalifikācijas spēle, bet man tomēr vairāk gribas redzēt spēlējam savējos, nevis kaut kādus svešos.

Tā kā kopš spēles jau pagājušas dažas dienas, emocijas ir nosēdušās un var cerēt, ka manas domas par piektdienas vakarā Skonto stadionā redzēto vairs īpaši nemainīsies. Un tālab varu uzrakstīt par to.Uz oficiālām Latvijas izlases spēlēm nebiju bijis kopš 1997.gada 8.jūnija. Tolaik vēl izlase spēlēja Daugavas stadionā, skatītāji sēdēja uz koka soliņiem un vairums izlases "fanu" bija tērpušies hokeja kreklos - vai nu izlases vai vēl vecā Rīgas "Dinamo".Uzskaitīšu konspektīvi to, kas no piektdienas vakara palika atmiņā:- pie ieejas stadionā bija liela un lēna rinda, kuras dēļ nokavējām spēles sākumu. Paši bijām vainīgi, ka bijām tur tik vēlu, taču apsargu "caurlaidība" bija pārāk zema- izrādījās, ka bijām nopirkuši biļetes fanu sektorā. Informācija sev pašam - fani atrodami H un I sektoros. Līdz ar to savas sēdvietas izmantot nesanāca, visu spēli stāvējām kājās.- kopš 1997.gada ir parādījušies Latvijas izlases fani - ar bungām, dziesmām un megafonu. Repertuārs viņiem varētu būt plašāks (un radikāli!), bet patiesībā dziedāšana diezgan labi organizēta un kopumā tas man šķiet foršāk nekā hokeja atsevišķu frāžu skandēšana. - diemžēl uz futbolu joprojām ir pieņemts iet, iepriekš kārtīgi "iesildoties". Personīgi man neviens piedzēries cilvēks netraucēja, bet atmosfēra stadionā patiešām ir tāda, ka ar meiteni (vai bērnu) es uz futbolu noteikti neietu. (protams, ka "lietošana" no līdzpaņemtiem traukiem, kas gan nav atļauti, turpinājās arī tribīnēs)- ja ar acīm viss ir kārtībā, arī lētās vietas aiz vārtiem nav slikts variants, no kurienes skatīties futbolu. Mīnuss gan ir tāds, ka šajos sektoros (jo attiecīgie sektori ir tikai aiz vieniem no vārtiem) nav iespējams redzēt tablo un fanu dziedāšanas dēļ nav iespējams saklausīt diktora teikto - līdz ar to horvātu vārtu guvējus uzzināju jau tikai mājās - uz krekliem šiem uzvārdu nebija, pēc sejām neatpazīstu, diktoru nedzirdēju.- man ļoti nepatīk, ka stadionā to vien dzirdi kā cilvēku sarunas par totalizatoru. Ne tādā ziņā, ka runātu, ka spēles rezultāts būtu sarunāts, bet šķiet, ka vairums tā saucamo sporta fanu pirmām kārtām ir totalizatora un tikai tad - futbola - fani.- nesaprotu tos ļoti daudzos "līdzjutējus", kas no stadiona aiziet vēl pirms fināla svilpes. Pēc trešajiem horvātu gūtajiem vārtiem cilvēku "atplūšana" bija īpaši jūtama. Vai tiešām viņi bija gājuši uz šo spēli, gaidot Latvijas uzvaru? Bija taču skaidrs, ka horvāti ir neapstrīdami favorīti, kamēr Latvijas izlase pēdējā laikā rādījusi izteikti nepārliecinošu sniegumu, un es vismaz gāju skatīties futbolu, un man nebija tik svarīgi, ka spēlē nebija sevišķas intrigas par rezultātu.- par pašu spēli: pirmajā puslaikā Latvijas izlase spēlēja līdzīgi kā kāda Andora vai Sanmarino - bez mazākās vēlmes uzbrukt, pastāvīgi piespiežoties pie saviem vārtiem. Tikai 2.puslaikā jau pie rezultāta 0-2 mūsējie sāka spēlēt aktīvāk un pat reizem presingot horvātu futbolistus. Neesmu nekāds taktiķis, bet, manuprāt, būtu bijis lietderīgi jau no spēles sākuma dot viņiem mazāk vietas un laika manevriem - ne jau pa galvu, pa kaklu mesties uzbrukumos, bet neļaut viņiem tik brīvi tuvoties Latvijas vārtiem. Otrajā puslaikā spēle beidzot kļuva kaut cik skatāmaKopumā visus iespaidus varētu novērtēt uz 5/10, ne vairāk. Pagaidām vēl nezinu, vai iešu uz nākamajām kvalifikācijas cikla spēlēm.Ā, un stadionā satiku divus skolasbiedrus - Mārci un Ivaru, kas mācījās vienu klasi virs mums. Atšķirībā no manis un Ziņģa, šie bija "īsti fani" - atradās fanu pūlī, dziedāja dziesmas, kliedza megafonā, dzēra no blašķes.

Group ASouth Africa - Mexico 0:0Uruguay - France 1:0South Africa - Uruguay 0:0France - Mexico 0:0Mexico - Uruguay 1:3France - South Africa 1:01. Uruguay 72. France 43. South Africa 24. Mexico 2Komentāri: Francijas sastāvs kopš 90to gadu zvaigžņu aiziešanas nav vairs sevišķi draudīgs. Urugvaja gan arī PK izcīņā tika caur adatas aci, bet kaut kas man liek domāt, ka DĀR futbolistus pieveiks savas publikas spiediens, kamēr Meksika arī vairs nav tā, kas pirms 10-15 gadiem. Tomēr grupa ir spēkos ļoti līdzīga, tāpēc būs daudz neizšķirtu.Group BKorea - Greece 0:1Argentina - Nigeria 3:0Argentina - Korea 2:0Greece - Nigeria 1:2Nigeria - Korea 1:0Greece - Argentina 0:01. Argentina 72. Nigeria 63. Greece 44. Korea 0Komentāri: Argentīna ir viena no PK favorītēm, kuru gan izslēgšanas spēlēs varētu iegāzt ekstra klases vārtsarga trūkums - nevienam no viņu vārtsargu trio ne tikai nav pieredzes PČ finālturnīrā, bet pat vispār izlasē katrs aizvadījis vien dažas spēles. Tomēr grupu turnīrā šī problēma varētu vēl īpaši neizpausties. Patiesībā prognozēt otro vietu ir grūti - grieķu disciplīnai pretī stāsies Nigērijas daudz radošākā spēle. Tā kā PČ notiek Āfrikā, lieku uz Nigēriju. Koreja? Manuprāt, tā būs tajā pat līmenī, kur pirms 2002.gada.Group CEngland - USA 1:0Algeria - Slovenia 2:1Slovenia - USA 0:3England - Algeria 0:0Slovenia - England 0:2USA - Algeria 2:01. England 72. USA 43. Algeria 44. Slovenia 0Komentāri: Anglija ir vēl viena komanda, kurai pietrūkst laba vārtsarga, bet no tik vājas grupas tai iziet problēmām rasties nevajadzētu. Veiksmes gadījumā amerikāņi varētu pat angļus apsteigt, taču drīzāk viņi cīnīsies ar Alžīriju par otro vietu grupā, bet virsroku jeņķiem dos tas, ka Āfrikas komandas vispār tradicionāli PK finālturnīros savu labāko sniegumu demonstrēt nespēj. Slovēņiem jāpriecājas jau par to, ka viņi šajā turnīrā piedalās un pat pret Alžīriju nesaskatu šai komandai nekādus trumpjus.Group DSerbia - Ghana 0:1Germany - Australia 3:0Germany - Serbia 2:1Ghana - Australia 2:0Ghana - Germany 1:1Australia - Serbia 1:21.Germany 72.Ghana 73. Serbia 34. Australia 0Par Vāciju dzirdēts daudz runu, ka komanda nav nekāda neuzvaramā, ka Kloze un Podoļskis nav Klinsmaņa un Fellera līmeņa uzbrucēji. Bet tā ir Vācija - komanda, kas parasti no sevis izspiež vairāk nekā maksimumu. Un ar visām savām problēmām (ieskaitot divu izlases pamatvārtsargu zaudējumu) Vācijai vajadzētu spēt uzvarēt šajā grupā. Gana ir šobrīd viena no stabilākajām Āfrikas komandām un apsteigt ne pārāk zvaigžņoto Serbiju tai vajadzētu varēt. Austrālija bez Hidinka pie komandas stūres diez vai spēs sagādāt nopietnus pārsteigumus, varbūt vienīgi pēdējā spēlē pret Serbiju (kurai tāpat nebūs principiālas nozīmes) austrāļiem spīd tikt pie punktiem.Group ENetherlands - Denmark 2:0Japan - Cameroon 0:2Netherlands - Japan 4:0Cameroon - Denmark 0:0Denmark - Japan 1:0Cameroon - Netherlands 0:11. Netherlands 92. Cameroon 43. Denmark 44. Japan 0Nīderlandes pārliecinoša uzvara šajā grupā man pat nerada šaubas - mūžīgi stabili laba izlase. Kamerūna vai Dānija? Kamerūna - labs Eiropas treneris, spēcīgs sastāvs. Kvalifikācijas turnīrā Kamerūnai gan negāja gludi, bet līdz ar Legvena stāšanos pie komandas stūres, viss nostabilizējās un no grupas viņiem būtu jātiek. Japānas perspektīvas sarūpēt kādu pārsteigumu šķiet zemas. Iepriekšējā PČ japāņi gan atņēma punktus Horvātijai, bet šoreiz man šķiet, ka viņiem klāsies grūtāk.Group FItaly - Paraguay 0:0New Zealand - Slovakia 0:2Slovakia - Paraguay 0:1Italy - New Zealand 4:0Slovakia - Italy 0:2Paraguay - New Zealand 3:01.Italy 72.Paraguay 73.Slovakia 34.New Zealand 0Komentāri: Itālija kā 2006.gada pasaules čempione ir viena no galvenajām titula pretendentēm arī šoreiz. Pirmajā spēlē varētu izpausties itāļu tradicionālais lēnais starts, bet tam nevajadzētu traucēt uzvarēt grupā. Paragvaja labi aizvadīja kvalifikācijas turnīru un pret PČ debitējošo Slovākiju tai problēmām rasties nevajadzētu. Tikām Jaunzēlande, kuras līdzdalība PČ ir totāla "haļava", varētu līksmot, gūstot turnīra laikā kaut vienus vārtus.Group GIvory Coast - Portugal 2:3Brazil - North Korea 5:0Brazil - Ivory Coast 2:0Portugal - North Korea 4:0Portugal - Brazil 2:1North Korea - Ivory Coast 0:51.Portugal 92.Brazil 63.Ivory Coast 34.North Korea 0Lai arī Brazīlijai paredzu uzvaru PČ, nez kādēļ man šķiet, ka grupā pirmo vietu ieņems Portugāle, kurai pie titula tikt tāpat nespīd. Kārtējo reizi ar grupu nepaveicās Kotdivuārai - pret Brazīliju un Eiropas Brazīliju tai nav īpašu trumpju, un graujoša uzvara pret ZIemeļkoreju neko daudz nelīdzēs.Group HHonduras - Chile 1:1Spain - Switzerland 1:0Chile - Switzerland 1:0Spain - Honduras 4:0Chile - Spain 1:1Switzerland - Honduras 3:01.Spain 72.Chile 53.Switzerland 34.Honduras 1Eiropas čempionei Spānijai grupa nav nemaz tik ļoti viegla - gan Čīle, gan Šveice ir gana spēcīgas komandas, taču domājams, ka pēc Eiro 2008 iegūtā pārliecība, ka spāņu zvaigznes spēj veidot arī zvaigžņotu komandu, ļaus Spānijai pirmo vietu grupā izcīnīt pietiekami komfortabli. Hondurasai paredzu pārsteidzošu neizšķirtu pret daudz spēcīgāko Čīli un fiasko nākamajās divās spēlēs. 1/8:Uruguay - NigeriaArgentina - FranceEngland - GhanaUSA - GermanyNetherlands - ParaguayCameroon - ItalyPortugal - ChileBrazil - SpainZināms, ka es neesmu nekāds dižais prognozētājs, bet tas nekas.Man jau, protams, gribētos, lai 1/8 finālā tiktu tādas komandas kā Slovākija, Šveice, Serbija vai Austrālija, bet prognozēs centos būt reālistisks. Cik labi tas sanāca - rādīs laiks.

Jā, zinu, ka šomēnes nedrīkstu sekot jebkādām sporta aktualitātēm, taču tas man neliedza iegādāties šo grāmatu:Tik viegli pie grāmatas tikt gan nebija, jo nedz "Zvaigznes grāmatnīcā", nedz "Jāni Rozē" trešdien to atrast neizdevās, bet noskaidroju, ka "Valters un Rapa" to tomēr tirgo, tālab šodien, pa ceļam no bankas uz autobusu, ātri ieskrēju pēc grāmatas.Interesantā kārtā pārdevēja mani it kā mēģināja atrunāt no tās pirkšanas. "Par nevienu pirmskara komandu tur nav rakstīts, iepriekšējā grāmatā vismaz kaut kas bija. Bet tā jau arī nesaucas Latvijas futbola vēsture. Un arī par Jaunatnes līgu ne vārda." Ja nebūtu steidzies, vajadzētu droši vien noskaidrot, no kurienes šai pārdevējai tik detalizētas zināšanas par Latvijas futbolu, bet lai nu paliek. Katrā ziņā īsti taisnība viņai, protams, nav - par pirmskara futbolu grāmatā ir gan rakstīts, un neapšaubāmi daudz sistemātiskāk nekā tas bija Rubeņa rakstītajā grāmatā, kuru viņa piesauca kā pozitīvo piemēru. Salīdzinoši ar Rubeņa grāmatu šeit ir daudz pilnīgāki apraksti gan par klubu izveidi, gan par to tālākajām gaitām. Protams, pa ceļam no centra uz darbu es nevarēju izlasīt sevišķi lielu daļu no šīs 950 lappuses biezās grāmatas, taču pagaidām mans spriedums ir tāds, ka Ulmaņa grāmatai piesieties nebūtu pamata. Tālāki komentāri sekos, kad būšu izlasījis vairāk.P.S. Un es neaizstāvu šo grāmatu tikai tāpēc, ka autors divas reizes grāmatas tekstā pieminējis mani :)

Šorīt mani diezgan pārsteidza ziņa, ka Leonīds Sluckis iecelts par Maskavas CSKA futbola komandas treneri. Fakts pats par sevi nebūtu nekas sensacionāls, ja vien līdzšinējais CSKA treneris Horhe Ramoss pie komandas stūres nebūtu iecelts mazāk kā pirms diviem mēnešiem. Un ja arī iepriekšējais komandas vadītājs Ziko būtu ar to nostrādājis kaut vienu pilnu sezonu.Taisnību sakot, Krievijas futbols ir gaužām nestabils un mainīgs, gluži tāpat kā daudz kas cits šajā valstī. Tādus brīnumus kā Gī Rū darbs ar Oseru (35 gadu garumā) vai Aleksa Fergusona ilggadīgo darbu ar Mančestras United Krievijā meklēt ir velti. Tikai trīs Krievijas Premjerlīgas klubos patlaban ir treneri, kas ar attiecīgajām komandām strādā vismaz trīs gadus - Berdijevs "Rubīnā", Krasnožans - Naļčikas "Spartakā" un Kobeļevs "Dinamo". Tikām vairākās komandās treneri pēdējās desmitgades laikā mainījušies vidēji reizi gadā. Principi ir skaidri - rezultātam ir jābūt jau šodien. Diemžēl īsti labi šāda sistēma nedarbojas - ar ļoti retiem izņēmumiem jauna trenera atnākšana ir saistīta ar zināmu pārkārtošanās laiku, kurā jēdzīgus rezultātus gaidīt ir aplam. Ja nemaldos, tikai vienam trenerim kopš 1991.gada ir izdevies jau savā pirmajā gadā ar komandu to aizvest līdz čempiones titulam (Georgijam Jarcevam ar "Spartaku" 1996.gadā).Nebeidzamas treneru rokādes visbiežāk neko labu nav devušas - diez vai "Spartaku", "Lokomotīvi`, "Dinamo" tās darīja spēcīgākas. Vai tagad arī CSKA ies pa šo ne pārāk perspektīvo ceļu? Labi, par Ziko bija aizdomas, ka viņš nav nekāds dižais treneris, taču Ramosam kaut kāds vārds tomēr ir. Sluckis, protams, ir ļoti spējīgs treneris, kura vadībā gan "Moskva", gan "Kriļja sovetov" spēlēja simpātisku futbolu. Bet jautājums ir tāds - vai viņam dos pietiekami laika, lai viņš varētu CSKA savest kārtībā vai varbūt arī viņš komandā būs tikai uz dažiem mēnešiem?

Vakardienas Čempionu līgas rezultāti kalpo par lielisku pamatojumu tam, kāpēc man patīk futbols. Un kāpēc man patīk futbols? Tāpēc ka tur diezgan bieži gadās, ka favorīti paklūp pret nepavisam ne grandioziem pretiniekiem.Vakardienas galvenā sensācija, protams, bija iepriekšējās Čempionu līgas uzvarētājas, Spānijas čempiones un šīs sezonas līderes Barselonas zaudējums savā laukā pret Kazaņas "Rubīnu" (kurš pag.nedēļas nogalē ar mokām savā laukumā izcīnīja uzvaru pret absolūto Krievijas čempionāta pastarīti "Himki"). Tikām Itālijas čempione Milānas "Inter" savā laukumā nespēja uzvarēt Kijevas "Dinamo" - vēl viena sensācija, kas novedusi pie tā, ka pirmssezonas prognozes, ka Kijeva un Kazaņa grupā cīnīsies tikai par trešo vietu, tagad vairs nešķiet īsti pamatotas.Un ko tu teiksi par to, kā praktiski nezināmā Rumānijas čempionvienība (kura šogad debitēja ČL un vēl pirms pāris gadiem spēlēja Rumānijas 1.līgā) "Unirea" viesos pazemoja titulēto Glāzgovas "Rangers"? Vai varbūt tu nosauksi par prognozējamu Lionas uzvaru Liverpūlē (ok, tā varbūt nav supersensācija, un tomēr diez vai franči bija šī mača favorīti)? Vai arī tu uzskati, ka "Arsenāls" nebija favorīts Holandē pret AZ (neizšķirts gala iznākums)? Un pat pilnīgi kreisais ungāru "Debrecen" teju-teju izrāva punktu pret "Fiorentinu", nedaudz tomēr pietrūka, bet pats rezultāts 3-4 ir daudz kā vērts. Līdz ar to vienīgās spēles, kur uzvarēja favorīti, bija "Olympiakos" - "Standard" un "Stuttgart" - "Sevilla".Neslikti, vai ne?

Mēdz teikt, ka komandā, kas izcīna kādu titulu, nav svarīgāku un mazāk svarīgu spēlētāju, ka tā ir visu kopīgi izcīnīta uzvara.Un tomēr - ir arī gadījumi, kad čempionu vidū kāds ir nokļuvis nejauši un tas, ka viņš ir ticis pie šī titula, ir vairāk apstākļu sakritība, nekā viņa nopelns. Piemēram, 1990.gadā par pasaules čempionu futbolā Vācijas izlases sastāvā kļuva Paul Steiner. Savas futbolista karjeras laikā viņš valsts izlasē nospēlēja vienu vienīgu puslaiku. Un tomēr viņš ir pasaules čempions. Gluži tāpat kā viņa komandas biedrs Guenter Herman, kurš gan izlasē uzspēlēja divreiz. 1998.gadā ar Franciju pie titula tika Lionel Charbonnier - trešais vārtsargs, kas izlasē arī uzspēlēja vienu reizi. Bet - pasaules čempions.Un vispār - vai pasaules čempiona tituls kaut ko liecina par futbolista izcilību?Mišels Platini, Ļevs Jašins, Oļegs Blohins, Ferencs Puškašs, Johans Kruifs, Alfredo di Stefano ne reizes par pasaules čempioniem nekļuva. Tikām Paul Steiner ir pasaules čempions.Pēdējos gados šādi īsti nejaušie čempioni vairs nav sastopami - izlases aizvada pārāk daudz spēļu, bet joprojām komandās allaž atrodas pa kādam futbolistam, kura kopējais pienesums izlases panākumos ir tikai nedaudz lielāks par nulli.

Šovakar FK Ventspils aizvadīs pirmo izšķirošās Čempionu līgas kvalifikāciju kārtas spēli pret Šveices čempionvienību FC Zurich. Protams, ka mūsējo pretinieki ir par klasi augstāka komanda nekā "V-pils", un tomēr mazliet pievērsīsimies tam, kas īsti tad stājas mūsējiem pretī.Cīrihe ir viena no titulētākajām Šveices komandām, kas 12 reizes bijusi šīs valsts čempionvienība (vairāk titulu ir tikai Grasshoppers un Servette), turklāt trīs tituli izcīnīti pēdējo 4 sezonu laikā. Tiesa, šogad čempionātu komanda uzsākusi diezgan blāvi - pēc sešām kārtām tā jau par 8 punktiem atpaliek no turnīra līderiem - Bernes "Young Boys". Septiņas reizes komanda ieguvusi Šveices kausu. Eirokausos savulaik komanda pat spēlējusi Čempionu kausa pusfinālā. Diezgan neveiksmīgi komandai bija 90tie gadi un par Šveices top komandu tā atkal kļuva tikai pēdējos dažos gados. Labi komanda aizvadīja 2007./08.gada UEFA kausu, kurā kvalifikācijā pārspēja Itālijas komandu "Empoli", bet grupu turnīrā apsteidza Prāgas Spartu un Tulūzu, bet 1/16 finālā diezgan cienījami nospēlēja pret Hamburgu.Aktuālo Eirosezonu uzsāka ar šokējošu zaudējumu pirmajā spēlē ar 2-3 pret slovēņu "Titāniku", taču atbildes spēlē šveicieši saņēmās un uzvarēja ar 3-0.Lai arī agrākos laikos Zurich pārstāvējuši tādi Eiropas mērogā ļoti labi zināmi futbolisti kā Stefans Šapuizā, Andrians Ilie, Jonass Terns, Roberto Di Mateo, Francisko Lima, patlaban Zurich sastāvā slavenu vārdu nav.Nevienas zvaigznes šajā komandā patlaban nav - tādu, kas būtu iepriekš spēlējuši lielos klubos, vai kam būtu liela loma spēcīgās izlasēs. Varbūt kaut cik zināmāki ir soms Hannu Tihinens, lihtenšteinietis Martins Bihels un franču uzbrucējs Ēriks Hasli, bet par zvaigznēm es viņus nesauktu. Arī Šveices izlasē pārāk pārstāvēta šī komanda nav - ja nu vienīgi Johan Vonlanthen tajā ir daudz spēlējis.Sastāvs šovakar varētu būt aptuveni tāds:GuatelliLampi, Rochat, TihinenMargariaz, Aegerter, Vonlanthen, Nikci, Djuric HasliNobeigumā: vai es ticu, ka Ventspils spēs uzvarēt?Nē - ne velti mūsu komandā par vadošiem spēlētājiem joprojām spēj būt Vits Rimkus un Vitālijs Astafjevs - kas abi divi jau bija atrodami 1993.gada SWOS sastāvā. Un tomēr no sirds atbalstīšu šovakar ventiņus.

Kā zināms, man ir diezgan maniakāle nosliece uz skaitļiem, un tālab nav brīnums, ka man radās vēlme bišķi apkopot šādu tādu informāciju pēc UEFA Čempionu līgas grupu turnīra noslēguma.Tālāk iet 16 komandas, no kurām 4 pārstāv Angliju, vēl 4 - Spāniju, 3 - Itāliju, 2 - Portugāli, 1 - Vāciju, 1 - Franciju un 1 - Grieķiju.Taču zināms, ka mūsdienās Eiropas futbolā bieži vien komandās ir vairāk viesspēlētāju nekā pašmāju futbolistu, līdz ar to gribēju noskaidrot, cik šajās 16 komandās ir futbolistu no dažādām valstīm. Atradu vienu saitu ar pilnu statistiku pa komandām un izveidoju tabulu, kur saskaitīju futbolistus, kas čempionu līgas grupu turnīra laukā ir gājuši laukumā (neskaitot tādus rezervistus, kas ne reizi laukumā nav parādījušies, bet bijuši komandas pieteikumā).1.tabulā redzami iegūtie rezultātiLīderos tātad ir brazīlieši un spāņi. Bet jāpiezīmē, ka kamēr Spāniju ČL turpina pārstāvēt 4 klubi, brazīliešu komandu tur loģiski ka nav, līdz ar to var redzēt, ka pieprasījums pēc brazīliešiem ir vienkārši par galvastiesu augstāks kā pēc vienalga kādas citas valsts futbolistiem. Tāpat var ievērot, ka portugāļi ar 2 klubiem un francūži ar vienu ir pārliecinoši apsteiguši angļus, kuriem ČL ir veseli 4 klubi. Vēl ļoti pieprasīti ir argentīnieši, kuriem ČL ir joprojām 29 pārstāvji - vidēji gandrīz pa diviem katrā komandā.2.tabulā redzams klubu skaits, ko pārstāv katras valsts futbolisti:Absolūti rekordisti te ir brazīlieši, kuri pārstāvēti visos 16 klubos, ar 12 klubiem seko francūži un argentīnieši.3.tabulā rādīts futbolistu skaits ārvalstu klubos:No tās var redzēt, ka gan spāņi, gan itāļi ČL galvenokārt ir pārstāvēti pateicoties pašmāju klubiem, bet angļiem vispār nav neviena pārstāvja ārzemju klubos, tikām francūžiem tādi ir 18, portugāļiem - 13, holandiešiem - 11, nemaz nerunājot par Latīņamerikas valstu futbolistiem.

Actually it`s not a bet as I don`t put money on it, it`s just for me to check how accurate (or innacurate) my predictions are. In square brackets I`ll add the result that I would wish for (a one that I would find possible yet unlikely).Faroe Islands - Romania 0-4 [1-2]Iceland - Scotland 1-2 [0-0]Russia - Wales 3-0 [1-1]Andorra - Belarus 0-2 [0-3]Montenegro - Ireland Republic 1-1 [1-0]Northern Ireland - Czech Republic 1-2 [1-4]Sweden - Hungary 2-0 [2-1]Bosnia-Herzegovina - Estonia 2-0 [0-0]Switzerland - Luxembourg 6-0 [2-0]Moldova - Israel 1-3 [1-1]San Marino - Poland 0-3 [0-3]Lithuania - Austria 1-1 [1-0]Macedonia FYR - Netherlands 0-1 [1-1]Finland - Germany 0-2 [0-0]Portugal - Denmark 2-0 [0-0]Albania - Malta 2-0 [2-0]Slovenia - Slovakia 1-0 [1-2]Italy - Georgia 3-0 [1-0]Azerbaijan - Liechtenstein 1-1 [1-2]Turkey - Belgium 2-0 [1-1]Croatia - England 2-1 [3-0]France - Serbia 2-1 [1-2]Latvia - Greece 0-1 [1-0]Spain - Armenia 4-0 [2-0]Kazakhstan - Ukraine 0-2 [0-1]In bold are matches where I will await results more eagerly.

When I started my football project - that is writing about history of football in different Latvian cities, my goal was to write about 19 cities. So far I`m done with 17. Only Ilūkste and Preiļi remain on my waiting list and I don`t really know how soon or not soon I will be able to complete those, as I have very little information on them, but that will probably be solved at some point of time. However there`s an issue that is more important (at least to me) - during the process of writing about city X, I always find out something that I should have written about city Y, plus several of my articles were really crappy and need to be updated, in order to meet any criteria on quality. And in addition to it I`ll probably continue writing new articles - but not about cities but about specific football clubs. Therefore most likely I`ll continue writing about football at least until the end of the year.

Yesterday`s results at EURO 2008 finally brought the first sensations - France drew goalless against Romania and the Netherlands got an unexpectedly high victory against Italy. I know that my rankings did presume a draw in the France-Romania match, but I`m more than sure that this was considered a sensation nevertheless because despite its high position in the rankings Romania is undoubtedly considered an inferior team to France.But on the other hand those results aren`t sensational at all. A couple of days ago I talked to ZIN about the perspectives of Romania at EURO and I said that it`s quite likely that the French will have trouble scoring and that their match against Romania could end 0-0, meanwhile Italy is known as a slow starter at big tournaments, so there`s not much wonder in their loss.However I hope that this will keep up - that Italy will not qualify from the group and the group 1. will be Netherlands, 2. - Romania. I don`t want the French to win this time as they already have won enough in the past decade. Quite unlike Romania.

I decided that this time my European Championships predictions will rely solely on the country rankings according to FIFA. The method is following (where A corresponds to the ranking position of the lowest ranked country of the pair and B - to the highest ranked).:if(A-Belse if(A-Belse if(A-Belse if(A-Belse if(A-Belse result="5-0";* Please notice that bigger ranking number = lower ranking (as the highest ranked country has the ranking of 1)As you can see this system returns only goal differences and not the actual results (because how on earth can I deduct from the rankings how strong a team is in defence or attack). Here are the probable results:Switzerland - Czech Rep. 0-4Portugal - Turkey 1:0Czech Rep. - Portugal 0-0Switzerland - Turkey 0-3Switzerland - Portugal 0-4Turkey - Czech Rep. 0-2Austria - Croatia 0-5Germany - Poland 3:0Croatia - Germany 0-1Austria - Poland 0-5Poland - Croatia 0-2Austria - Germany 0-5Romania - France 0-0Netherlands - Italy 0-1Italy - Romania 1-0Netherlands - France 0-0Netherlands - Romania 0-0France - Italy 0-0Spain - Russia 2-0Greece - Sweden 3-0Sweden - Spain 0-3Greece - Russia 2-0Greece - Spain 0-0Russia - Sweden 1-0Why am I making such predictions? In order to see in how many matches in the actual championships the outcome will be according to ratings and to be even more specific - what will the correlation between the actual match outcomes and the rankings. That is I want to check whether rankings do mean anything at European Championships or not (in ice hockey you very rarely see a country that`s not in the top 8 beat any country from this top - this year there was the sensational loss of Slovakia against Germany and the draw between Finland and Norway). So theoretically Austria should be beaten to the pulp like a dead duck (holding the 92nd spot in FIFA rankings), but can you *really* be sure that it will indeed happen?

Did you know that at the age of 17 Aivars Lembergs was the champion of Latvia among countryside football teams for his native city of Jēkabpils? And did you know that Lembergs is from Jēkabpils? To me it was a surprise.Btw., I know that the picture of him as a teenager-footballer is in a very bad quality, it was accidentally that I got it at all and I wasn`t thinking too much about picture quality anyhow.

It was in January when I decided to go to at least one Latvian top league match this season and last Saturday I finally did.It was the 5th day match of FC Skonto against FK Rīga at the Skonto stadium. In addition to Sergejs together with whom we had decided what match to go to N.R. went along, although he is certainly isn`t a fan of any kind of sports.I`m not gonna write an essay about the flow of the match but will make here a few points about the aspects which I found the most important about the game:the price of the entrance tickets of 3 lats (4.33 EUR) to my understanding doesn`t correspond to the quality of football played there (as the quality of football is rather poor)in comparison to what I remember from the Latvian Cup final that I saw some 8 years ago, now there are more supporters in football in Riga, there is at least some chanting going on and for most of the time during the game you can`t hear what the players are shouting one to anotherThe quality of the pitch on the Skonto stadium was quite good and there can`t be any complaints regarding itMeanwhile the play on the field was pretty much chaotic and at least I didn`t get the feeling that both clubs had much of a tactic for the game (especially that goes for Skonto which played with almost no thought at all)The dynamics of the game were rather poor and there were only a few episodes which were really fun to watch (even the bicycle kick with which the game winning goal was scored was kinda sloppy).A positive side was that now it is not allowed to smoke in stadiums.I`m not sure that this is the kind of football I want to see often in the future.

The pairing of the 2008 UEFA Champions league final now is complete - the opponents of Manchester United will be Chelsea F.C. This is officially the first English CL final in the league history. But you know how it is in modern football - English club doesn`t always stand for "club with English footballers". Of course neither of these clubs is as "English-free" as Arsenal for which only Theo Walcott plays more or less regularly while the rest are players from other countries.But we can now compare the squads of the CL finalists and decide which one of them is more "English".Goalkeepers:It`s the gravest problem of English football than there are very few good goalkeepers in England and almost all Premier League clubs rely on foreigners in this position. All three goalkeepers of Chelsea are foreigners - Cech from the Czech Republic, Cudicini from Itally and the portuguese Hilario. Manchester`s number one goalkeeper Edvin van der Saar is Dutch, his backup Tomasz Kuszczak is Polish but the clubs third goalkeeper - Ben Foster - is English, so advantage in English goalkeeping goes to Manchester because they have one English goalkeeper that has played in a Premier League match this season.Manchester 1 - Chelsea 0Defenders:There are 3 English defencemen in Chelsea F.C. - Ashley Cole, Wayne Bridge and John Terry. Terry is the team captain and one of its leaders, Ashley Cole is also a regular player with the club. Meanwhile Bridge is a typical back-up player who appears only when other defencemen can`t play. Alex, Juliano Beletti, Ricardo Carvalho and Paulo Ferreira are certainly more important in the Chelsea F.C. defence than Bridge. Thus the role of English footballers in the clubs defence is around 45% (thanks to the role of John Terry).Meanwhile Manchester has following English defencemen - Gary Neville, Rio Ferdinand and Wes Brown. Neville although he is the team captain hasn`t played lately much because of injuries, thus only Brown and Ferdinand play regularly. Currently I`d say that the English defencemen make up some 40% of the defensive efforts of the club, less than in Chelsea where John Terry can quite often decide the outcome of key matches.Midfield:In addition to Frank Lampard the English presence in Chelsea midfield includes Joe Cole, Steve Sidwell and Shaun Wright-Phillips. I consider their role at about 50%.Manchester has following English midfielders - Owen Hargreaves, Michael Carrick, Paul Scholes and Chris Eagles. Their input is certainly smaller than that of Chelsea midfielders, I`d say - about 40%.Manchester 1 - Chelsea 2Strikers:There are no English strikers in Chelsea, thus their input is at around 0%. Manchester has Wayne Rooney, who makes up at least 30% of the clubs attacking power.Manchester 2 - Chelsea 2Conclusions:Neither of the clubs has a majority of English players. For example in the second Semi-Final matches in the CL only 3 Englishmen played for Manchester (Hargreaves, Scholes, Brown) against 4 of Chelsea (Terry, Lampard, J.Cole, A.Cole). But as Manchester had two non-english britons - Giggs and Fletcher you could say that both of these clubs are "English" or "British" to a very similar extent which could be described as "not exactly English".Anyway, I will support Manchester in the final.

Izlēmu mazliet izvērst iepriekš apskatīto tēmu par to, cik lieli sasniegumi Latvijas futbolā bijuši dažādu pilsētu komandām. Paņēmu griezumu pa desmitgadēm, lai novērtētu, kā mainījušies pilsētu spēku samēri laika gaitā (metode punktu piešķiršanai iepriekšējā). Par sākumu ņemu četrdesmitos gadus, jo divdesmitajos-trīsdesmitajos ne-Rīgas komandu līdzdalība aprobežojās gandrīz tikai un vienīgi ar Liepāju.40-tie gadiLiepājai praktiski nav konkurences, vien Ventspils un Jelgavas komandas augstākajā līgā spēlējušas vairāk kā vienu sezonu.50-tie gadiJoprojām dominē Liepāja, taču ir vismaz vēl viena provinces pilsēta, kuras komanda stabili spēlē augstākajā līgā - tā ir Kuldīga, savu labāko desmitgadi piedzīvo Talsu futbols - seši gadi augstākajā līgā, vairāk kā Rēzeknei, Venstpilij, Valmierai un Daugavpilij.60-tie gadiLiepājas rezultāts vairs nav tik graujošs, jo "Sarkanais metalurgs" pārvērties par "Zvejnieku" un piedalās PSRS meisarsacīkstēs, bet citas Liepājas komandas nav vairs tik spēcīgas. Laba desmitgade Ventspilij un Brocēniem, abas šīs pilsētas izcīna gan Latvijas čempionu titulu, gan Latvijas kausu. Kaut cik spēcīgāka kļuvusi Daugavpils, kas panākusi Kuldīgu, kurai sešdesmito beigas iezīmēja futbola norietu.70-tie gadiPirmo reizi labākā provinces pilsēta nav Liepāja, par dominējošo pilsētu kļuvusi Daugavpils (tiesa, tās sasniegumi ievērojami mazāki kā iepriekšējo desmitgažu līderiem), Liepāja ir tikai piektajā vietā, zaudējot arī Jūrmalai (kas piedzīvojusi savu labāko desmitgadi visā vēsturē), Brocēniem (sākusies pakāpeniska lejupslīde) un Ventspilij (arī pēc sešdesmito gadu panākumiem seko krīze). Augstākajā līgā debitē Ogre.80-tie gadiJoprojām spēcīgākā futbola pilsēta ir Daugavpils (ar vēl vājāku rezultātu kā 10 gadus iepriekš), spēcīgas ir arī Jelgava un Valmiera (abām - labākās desmitgades to vēsturē), Liepāja 4.vietā, apsteidzot Ventspili, kura gan piekāpjas arī Ogrei. Labāko sabiedrībā debitē Ilūkste.90-tie gadiLīdz ar dramatisko Rīgas "Skonto" dominanci provincē futbols nav diži konkurentspējīgs. Pateicoties rezultātu uzlabojumam desmitgades beigās pirmajā vietā atgriezusies Liepāja, kurai gan šī vieta jādala ar stabilo, bet ne pārāk zvaigžņoto Daugavpili. Desmitgades sākumā absolūta līdere ir Jelgava, bet ap deviņdesmito gadu vidu futbols pilsētā pajūk un nav atdzīvojies pa īstam vēl joprojām. Valmiera 1990.gadā izcīna savu pirmo un vienīgo titulu, bet tad sākas stagnācija. Tikai uz desmitgades beigām Latvijas futbola kartē atgriežas Ventspils, tikām no tās ar galiem izzūd Brocēni un Vangaži, arī Jēkabpils un Preiļi diez vai vēl drīz uzspēlēs Virslīgā. 21.gadsimta sākumsNo vienas puses, līdz ar Ventspils un Liepājas panākumiem var teikt, ka futbols ārpus Rīgas pamazām atdzīvojas, bet no otras - šajos gados vien sešas provinces pilsētas ir spēlējušas augstākajā līgā, tikpat vājš rezultāts kā 40tajos gados. Arī tagad, paskatoties 1.līgas komandu sarakstā, var redzēt, ka tur gan ir vairākas šobrīd Virslīgā nepārstāvētas pilsētas - Jelgava, Valmiera, Gulbene, Smiltene, Jēkabpils, Ilūkste, bet - vai ir nopietns pamats domāt, ka kāda no šo pilsētu komandām varētu šogad kļūt par 1.līgas uzvarētāju? Diez vai. Varbūt Jelgavas komanda varētu cīnīties par vietu Virslīgā, bet pārējām, manuprāt, nekas nespīd. Un tas ir tiešām diezgan bēdīgi. Es būtu patiešām priecīgs, ja pēc gadiem pieciem Virslīgā vai vismaz tās tuvumā būtu kāda komanda gan no Valmieras, gan Jelgavas, gan Kuldīgas, varbūt Ogres, bet īpaša pamata ticēt šādam scenārijam nav. Turklāt gan Kuldīga, gan Valmiera šajā desmitgadē Virslīgā jau ir bijusi... Labi vēl, ka 2008.gadā pēc ilgāka pārtraukuma vismaz Rēzekne atgriezusies, tā ka uz desmitgades beigām vismaz septītā pilsēta būs nosegta.

Izdomāju sarangot Latvijas pilsētas pēc to panākumiem futbolā, lai noskaidrotu, kurām tad pilsētām Latvijā kopumā ir spožākā futbola vēsture. Sistēma ir gaužām vienkārša:1) par katras komandas 1 sezonas spēlēšanu Latvijas līgā - 1 punkts2) par katru izcīnīto 3.vietu augstākajā līgā - papildu 1 punkts3) par katru 2.vietu augstākajā līgā - papildu 2 punkti4) par katru čempiona titulu - papildu 4 punkti5) par katru izcīnītu Latvijas kausu - papildu 4 punkti6) par katru Latvijas kausa finālu (zaudētu) - papildu 2 punktiTabulā netiek ņemta vērā Rīga, jo uz tās rezultātu fona pārējās pilsētas vienkārši pazustu. Kā redzams tabulā (un kā to varētu arī nojaust), Latvijas futbola provinces galvaspilsēta neapšaubāmi ir Liepāja. Tās komandu kontā ir 17 Latvijas čempionu tituli un 11 uzvaras Latvijas kausā.2. vietā - Daugavpils ar diviem tituliem un trīs kausiem, kas ir mazāk kā 3.vietas Ventspilij - 3 tiuli un pieci kausi, taču Daugavpils komandas daudz stabilāk bijušas pārstāvētas republikas augstākajā līgā - 55 punkti pret Ventspils 39. Tālāk seko vesela grupiņa pilsētu, kurās futbols augstākajā līmenī ir bijis pietiekami ilgus laika periodus - Jelgava, Brocēni, Valmiera, Rēzekne, Jūrmala, Kuldīga. Faktiski vien Rēzekne no šīm pilsētām nekad nav bijusi īsti viena no vadošajām republikā, tās rezultātu veido vairāk stabilitāte nekā sevišķi panākumi.Visubeidzot pārējās ir pilsētas, kurās futbols ir parādījies un nozudis pietiekoši epizodiski un kur nav ilglaicīgu stabilu tradīciju.

Rītdien ieplānotais gājiens uz futbolu atceļas, jo pirms kāda brīža konstatēju, ka informācija par spēles laiku un vietu ir mainījusies. No 18:00 Skonto stadionā spēle pārcelta uz 16:00 Arkādijas stadionā. Tā kā darbs man rītdien ir gaidāms, tad viens ir skaidrs - Sūduvu tuvākajā laikā man neredzēt :|

Kā jau iepriekš rakstīju, šopavasar esmu apņēmības pilns vismaz kādu reizi aizstaigāt noskatīties kādu futbola spēli, kaut vai principa pēc. Tā kā ir klāt marts, tad pamazām tuvojas arī futbola sezona. Patlaban manā priekšā ir izvēle starp divām Baltijas līgas spēlēm ar Rīgas klubu piedalīšanos.18.martā Daugavas stadionā: FK Rīga - Paņevežas Ekranas.vai19.martā Skonto stadionā: FC Skonto - Marijampoles Sūduva.Abu spēļu sākums ir 18:00, tieši optimālais laiks, lai ietu uz futbolu pēc darba. Priekšrocības 18.marta spēlei - Paņevežas klubs ir viena no pazīstamākajām leišu futbola komandām, interesanti, vai FK Rīga šogad spēs saglabāt tādu pašu labu līmeni kā pagājušogad.Galvenā priekšrocība 19.marta spēlei: Skonto stadiona atrašanās vieta ir tuvāk centram, ātrāk varu nokļūt gan stadionā, gan mājās pēc spēles.Interesanti, ka pagājušogad Skonto Rīgai Latvijas čempionāta kopvērtējumā zaudēja divus punktus, tāpat kā Ekranas attiecībā pret Sūduvu. Protams, es apzinos, ka Baltijas līga nav fenomenāli populārs futbola turnīrs un ka diez vai šajās spēlēs varētu gaidīt unikāli augstas klases futbolu, bet tas nekas.Protams, es būtu īpaši priecīgs, ja man kāds piekristu piebiedroties šajā stadiona apmeklējumā, jo vienatnē šis pasākums varētu izvērsties salīdzinoši garlaicīgs. Tā ka, ja tu esi gatavs 18. vai 19. marta vakarā divas stundas skatīties zemas raudzes pavasara futbolu - atsaucies!

Ticis publicēts otrais raksts par futbolu Latvijas pilsētās. Šoreiz - Valmieras futbola vēsture.

Lienča jau rakstīja, ka sestdien bijām Valmierā, bet es šim braucienam pievērsīšos no cita aspekta, proti tam, kāpēc mēs vispār Valmierā nokļuvām.Pirms dažām nedēļām nosūtīju vēstules veselai kaudzei Latvijas reģionālo avīžu ar jautājumiem pat to pārstāvēto pilsētu futbola vēsturi. No vairākām joprojām neesmu saņēmis atbildi (pagaidām neuzskaitīšu šos operatīvi uz e-pastiem atbildošos laikrakstus), bet no citiem saņēmu dažādas atbildes. Tai skaitā Valmieras Liesma man atrakstīja, ka viņi publicēšot manu vēstuli savā avīzē.Un te nu man pagājušonedēļ zvana telefons, kāds vīrs saka, viņš esot izlasījis manu rakstu "Liesmā" un tas viņu ieinteresējis. Pirmajā brīdī iedomājos padomju laiku žurnālu "Liesma" un vispār neko nesapratu. Bet tad kļuva skaidrāks, ka šis vīrs reiz bijis cieši ar Valmieras futbolu saistīts un ka viņš būtu priecīgs, ja es atbrauktu ar viņu par Valmieras futbola vēsturi papļāpāt. Kādu brīdi gan domāju, bet beigās piekritu - lai iet. Šis vēl solījās sarunāt vēl kādu Valmieras veterānu uz šo tikšanos. Tā nu mēs arī sestdien braucām. Sanāca gan divi fušieri: vispirms, izrādījās, ka Valmieras futbola veterāns Ēriks Roštoks tajā dienā bija stipri steidzīgs un viņu es redzēju tikai projām ejošu (mēs arī kādas 20-30 min. nokavējām), otrkārt atklājās, ka vīrietis, kas man bija zvanījis un kas nebija tik steidzīgs, bija ar futbolu nopietni saistīts tikai 50tajos gados un kopš 63.gada par to vispār nav sevišķi interesējies. Tomēr no viņa tāpat ieguvu daudz informācijas par pēckara Valmieras futbolu, kas citādi man bija pavisam tumša bilde, un tagad patiesībā raksts par Valmieras futbolu ir jau gatavs. Publicēts gan tas tiks ne tik ļoti drīz - pats biju noteicis Delfiem, ka raksti nāks reizi 2 nedēļās, bet iepriekšējais bija pagājušās nedēļas vidū. No otras puses, tā kā ar citām tuvākajos plānos ietilpstošajām pilsētām situācija ne tuvu nav tik vienkārša, varbūt tas tā arī ir labi.

Es neesmu žurnālists, es neesmu sportists, es neesmu vēsturnieks. Bet es esmu fanātiķis. Un nu tas guvis pirmo apliecinājumu:Futbols pilsētā: Kuldīgas futbola vēsture

Kamēr Lienča vakar vakarā devās uz Les Miserables Ķīpsalā, es aizgāju uz kaut ko gluži pretēju skaļam un skaistam publiskam pasākumam - uz bibliotēku. Jā, es piektdienas vakarā biju bibliotēkā. Līdz 20:40, kad mani palūdza aiziet, jo bibliotēkai jāveras ciet.Ko es tur darīju? Varbūt labāk pat nestāstīt, bet stāstīšu tāpat. Proti, es gāju Nacionālas bibliotēkas periodikas arhīvā skatīties vecas avīzes "Sports", lai noskaidrotu šādas tādas detaļas par Latvijas futbola čempionātiem. Protams, neko daudz prātīgu es tur neatradu, bet tas jau ir cits jautājums. Vispār var secināt, ka Latvijā futbols vismaz līdz pēdējam laikam ir bijis tādā kā sporta pabērna statusā - nerunāsim par 70.gadu avīzēm, kur pat vārtu guvējus Latvijas čempionāta spēlēm laikrakstā bija pagrūti atrast, bet pat pirmajā neatkarīgas Latvijas čempionātā pirms sezonas vienīgais valsts sporta laikraksts nepaziņoja komandu sastāvus.Kādi vēl novērojumi? Mani bibliotekāre "apbēdināja", ka kopētava esot jau slēgta, tā ka nevarēšu neko nokopēt. Es pateicu, ka saprotu, lai gan patiesībā man uz kopētavu bija dziļi nospļauties. Ne jau tāpat vien man fotoaparāts bija līdzi :)Vispār man jau patīk pa šādām lietām rakāties, ceru, ka dienās nekļūšu pavisam maniakāls tādu muļķību cienītājs. Patlaban gan esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā turpinājums vakardienas pasākumam nesekos.

Lai arī it kā sevi uzskatu par futbola fanu, tā paskaitot izrādās, ka savā mūžā esmu bijis uz mazāk kā 10 spēlēm, un pēdējo reizi - 2004.gadā. Tātad1) 1997.gada 30.aprīlisLatvija - Baltkrievija 2:0 (Ševļakovs 38`, 83`)Spēle zīmīga ar to, ka izlases tā laika kapteinis Ševa toreiz guva savus vienīgos divus vārtus izlases rindās.1997.gada 8.jūnijsLatvija - Austrija 1:3 (Astafjevs 89`; Herafs 57`, Polsters 82`, Štēgers 85`)Latvija spēlēja drausmīgi, es stadionu atstāju pēc Štēgera vārtiem, Astafjeva golu neredzēju1997.gada 6.septembrisLatvija - Igaunija 1:0 (Zemļinskis 87`, pen.)Neko par spēli neatceros.1998.gada 3.jūnijs Skonto - Liepājas Metalurgs 1:0 (Pahars 26`)Latvijas kausa fināls, stipri garlaicīga spēle ar minimālu skatītāju daudzumu. Bijām kopā ar Ziņģi.1998.gada 22.jūlijsSkonto - Dinamo Minska 0:0Spēle gandrīz bez vārtu gūšanas momentiem, Daugavas stadiona tribīnēs (kurās nesen bija uzlikti plastmasas sēdekļi veco koka solu vietā) redzēju Oļegu Znaroku (ja tas nebija citā spēlē)1999.gada 29.oktobrisArminia Bielefeld - Eintracht Frankfurt 1:1 (Bagheri `56; Guie-Mien `90)Vienīgais futbola mačs ārzemēs - Vācijas bundeslīgā. Dīvaini, bet atmiņā man palicis, ka spēlē vārtu guvumu nebija. Taču atmosfēra pēc mūsu standartiem milzīgā stadionā, kur bija pāri par 20tk skatītāju - super.2004.gada 28.aprīlisLatvija - Islande 0:0 (draudzības spēle)Dabūju bezmaksas ielūgumus no kursabiedra, bijām kopā ar Lienču (!). Islandei nespēlēja Gudjunsens, spēle diezgan lēna un monotona.Šogad obligāti jāaiziet uz vismaz vienu spēli, vienalga kādu, tīri principa pēc. Izskatās, ka izlasei maču līdz rudenim Rīgā nebūs (visas draudzības spēles pagaidām sarunātas viesos, oficiālo maču arī nebūs), tā ka atliek vietējie mači. Varētu aiziet uz kādu FK Rīga spēli. Virslīga sākas 5. aprīlī, varēs domāt.

Vakar uzliku uz mājas datora Sensible Soccer 2006 trial versiju un tā mani šokēja tik nepatīkami kā Latvijas izlase spēlē pret Lihtenšteinu Andrejeva vadībā.Sāksim jau ar to, ka tas nemaz nav īsts SWOS turpinājums, bet tikai SW - oriģinālās spēļu konsoļu spēles turpinājums. Šeit mums nav nedz management iespēju (kas bija viena no SWOS galvenajām sastāvdaļām), nedz iespēju pārveidot komandas un veidot savas custom blices. Bet galvenais - ir nožēlojami maz līgu un komandu. Tieši tas jau man oriģinālajā SWOS patika vislabāk, ka tur tev bija iespēja veidot karjeru ar "Vidus Rīga" komandu vai sākt darbību Anglijas trešajā līgā. Bet šeit līgu ir vēl mazāk nekā EA Sports FIFAā. Nožēlojami!Papildu mīnusi - ne īpaši foršs gameplay, mūsdienām pietiekami pieticīga grafika un trial versija, kas darbojas 1 stundu (lielāko daļu šīs stundas es biju izgājis pastaigāties ar suni). Tā ka man tuvie cilvēki var būt mierīgi - pagaidām gaming aktarība man nedraud. Tad jau Yoda Soccer ir labāks produkts.