Lai arī šī skaitās ļoti kvalitatīva un tipiska francūziska filma, kura pasaka kaut ko tādu, uz ko Holivuda nekad nebūtu spējīga, personīgi mani tā pamatīgi nogarlaikoja un neko dižu tajā es nesaskatīju.

Džons Dīkons iekš Queen bija klusais grupas dalībnieks un arī individuāli neko daudzos projektos viņš nav piedalījies - izņemot basa spēlēšanu dažās Eltona Džona un pārējo Queen dalībnieku solo dziesmās Dīkons ir kā dalībnieks nevis kā viesmākslinieks piedalījies nieka divu dziesmu ierakstā - vienā ar grupu "The Immortals" un vienā ar "Man Friday & Jive Junior". Dīvainā kārtā līdz nesenam laikam par otrās eksistenci es pat dzirdējis nebiju, bet pirmo gan gribēju noklausīties vēl tad, kad skolā gāju. Šodien, izmantojot YouTube sniegtās iespējas, es beidzot to varēju. Turklāt Immortals dziesmai "No turning back" pat ir video!

Stāvu vakar tramvaja pieturā Grēcinieku ielā. Mazliet smidzina lietus. Lasu grāmatu zem nojumes. Zvana telefons. Izeju no nojumes laukā, lai nerunātu pārāk tuvu citiem cilvēkiem stāvot. Parunāju. Nolieku klausuli. Paņemu atkal grāmatu, ieeju zem nojumes. Pēkšņi kāds man iebaksa krūtīs. "Pavācies laukā!" saka vīrietis ap 35 gadu vecumā. Pieklājīga izskata, latvietis. Jautāju - kas par lietu? Nekas neesot. Tikai tāds dusmīgs skatiens. Man jau principā vienalga, varu arī lietū stāvēt, ja jau viņam tik ļoti traucēju.

Šis nu ir viens Alice Cooper albūms, par kuru atšķirībā no tā priekšnācēja viedokļi bieži dalās. Ja par "Brutal Planet" gandrīz visi kritiķi vienoti teica, ka tajā vecais Furnjē kungs apliecināja, ka pulveri viņš vēl pārmērīgi saslapinājis nav, tad "Dragontown" dažu acīs bija lielisks Brutālās Planētas turpinājums, tad citiem tas pārmērīgi izklausījās pēc atkārtošanās un dzīvošanas uz veciem lauriem. Domājams, ka sava taisnība ir abiem šiem viedokļiem. Jāsaka uzreiz, ka mans viedoklis arī šajā gadījumā nav tik vienkāršs. Ja "Brutal Planet" man kaut kā kļuva par tādu kā personisku albūmu 17-19 gadu vecumā, kad to klausījos ļoti regulāri, tad Dragontown kaut kāda iemesla dēļ tik labi nenostrādāja, nezinu, kas tur bija par vainu.

Kad es uzzināju, ka šajā filma Bobu Dilanu atveido seši aktieri, to vidū - viens melnādains tīnis un Keita Blānšeta, pirmā mana reakcija bija - what the heck? Tad mazliet padomāju un nācu pie secinājuma - un kāpēc nē?

Ilgstošu "pētījumu" rezultātā, pārbaudot visas birojā pieejamās tējas "zortes", esmu atklājis man vispiemērotāko tēju - Pickwick mežrožu tēju ar persiku aromātu. Droši vien tas ir mazliet "sissy" un īsti veči dzer tikai melno tēju, kas vēl turklāt uztaisīta pieckāršā stiprumā, bet man tāpat ir labi.

Parasti es šeit nemēdzu rakstīt par īs-ierakstiem (EPs), bet Braiena Meja dēļ taču varu uztaisīt nelielu izņēmumu, ne? Turklāt runa taču šoreiz nav par viņa kārtējo sadarbību ar Britniju vai grupu FIVE, bet gan par ierakstu, kurā viņš sev par palīgu pieaicināja pašu Ediju van Heilenu.

Šāds virsraksts varbūt ir nedaudz par skaļu, bet nule esmu konstatējis, ka portālā www.latvija.lv ir parādījies pirmais e-pakalpojums. Protams, novērtēt tā kvalitāti nevaru, jo e-paraksta man nav, bet fakts kā tāds ir iepriecinošs. Tā nepaies ne 10 gadi un šis portāls patiešām kļūs funkcionāls.

Intro teksts: Es neko nezinu par globālajām politiskajām lietām, esmu vienkāršs cilvēks no ielas, kas izsaka savus ne pārāk pamatotos spriedumus.

Vispār es cenšos šeit anekdotes nelikt (it īpaši tādas, kas citur jau lasītas pirms laba laika), ja nu vienīgi Diskonta jaunrades produktus, bet šodien situācijā, kad manā darbavietā programmētāju telpā ievācas sieviešu dzimuma pārstāve, šī tēma šķiet pietiekoši aktuāla, tāpēc to tomēr šeit ievietoju: