Kazhes pierakstu burtnīca

1975.gada Black Sabbath patiesību sakot ir gaužām maz kopīga ar, teiksim, 1970.gada Black Sabbath. It kā dalībnieki ir visi tie paši, bet mūzika ir kļuvusi daudz gaišāka (ja tā varētu teikt) - nosaukt šādu grupu par Sātana iemiesojumiem varētu vairs tikai ļoti konservatīvs katoļu mācītājs. Tikām mazāk konservatīvs katoļu mācītājs varbūt pat varētu mēģināt šo ierakstu noklausīties. Un kāpēc ne? Domā, viņam rastos iebildumi pret Bila Vorda (bundzinieka) iedziedāto "It`s Alright", kura ir tikai kādus 10% smagāka par tādu mūziku, kādu varētu spēlēt The Monkees? Domā viņš nevarētu klausīties tipisko 70to gadu roku dziesmā "All Moving Parts (Stand Still)? Un par stīgu pavadījumā izpildīto "She`s Gone" viņš arī nevarētu neko sliktu pateikt.

Vakar, skatoties kārtējo Oskariem nominēto filmu - Gone Baby Gone (apraksts sekos vēlāk), nācu pie smaga lēmuma.

Konstatēju, ka esmu aizmirsis par šo filmu uzrakstīt (pareizāk - ieraksts nav saglabājies datubāzē), tāpēc daru tagad. Tātad: mūzikls ar bītlu mūziku par tēmu - Vjetnamas kara laiks. Aktieri īsti labi nedzied (vismaz galvenās lomas atveidotājs stabili), bet bītlu dziesmas pašas par sevi ir pietiekami skaistas, lai varētu pavilkt jebkuru filmu. Turklāt daļa no dziesmām tiek izpildītas gana labi un sešdesmito gadu atmosfēra arī realizēta lieliski. Pluss ir Džo Kokera piedalīšanās - galvenokārt tāpēc, ka viņš joprojām ir lielisks bītlu dziesmu izpildītājs. Mazāk varu paslavēt Bono - viņš atveido doktoru Robertu un nav nekas īpašs. Īpašs ir toties tas, ka filmā tiek izpildīts "Why don`t we do it in the road" - tas neapšaubāmi ir īpaši, kā tas varētu nebūt? Man jau kā bītlu fanam patika. No vienas puses, varbūt esmu pārāk nekritisks, no otras - nospļauties man šajā gadījumā par kritiku. Ja tev 90 minūtēs iedod 30 bītlu dziesmas, pamēģini vēl par kaut ko žēloties.

Saliku linkus filmām, ko esmu redzējis. Neredzētās sarkanās filmas ir tās, kurām ir augstāka prioritāte, tad boldā atzīmētās, tad neatzīmētās.i{font-weight:bold;font-variant:normal;}b{color:red;}Best Motion Picture of the YearAtonementJunoMichael ClaytonNo Country for Old MenThere Will Be BloodBest Performance by an Actor in a Leading RoleGeorge Clooney for Michael ClaytonDaniel Day-Lewis for There Will Be BloodJohnny Depp for Sweeney Todd: The Demon Barber of Fleet StreetTommy Lee Jones for In the Valley of ElahViggo Mortensen for Eastern PromisesBest Performance by an Actress in a Leading RoleCate Blanchett for Elizabeth: The Golden AgeJulie Christie for Away from HerMarion Cotillard for Môme, LaLaura Linney for The SavagesEllen Page for JunoBest Performance by an Actor in a Supporting RoleCasey Affleck for The Assassination of Jesse James by the Coward Robert FordJavier Bardem for No Country for Old MenPhilip Seymour Hoffman for Charlie Wilson`s WarHal Holbrook for Into the WildTom Wilkinson for Michael ClaytonBest Performance by an Actress in a Supporting RoleCate Blanchett for I`m Not ThereRuby Dee for American GangsterSaoirse Ronan for AtonementAmy Ryan for Gone Baby GoneTilda Swinton for Michael ClaytonBest Achievement in DirectingPaul Thomas Anderson for There Will Be BloodEthan Coen, Joel Coen for No Country for Old MenTony Gilroy for Michael ClaytonJason Reitman for JunoJulian Schnabel for Scaphandre et le papillon, LeBest Writing, Screenplay Written Directly for the ScreenJunoLars and the Real GirlMichael ClaytonRatatouilleThe SavagesBest Writing, Screenplay Based on Material Previously Produced or PublishedAtonementAway from HerScaphandre et le papillon, LeNo Country for Old MenThere Will Be BloodBest Achievement in CinematographyThe Assassination of Jesse James by the Coward Robert FordAtonementNo Country for Old MenScaphandre et le papillon, LeThere Will Be BloodBest Achievement in EditingThe Bourne UltimatumScaphandre et le papillon, LeInto the WildNo Country for Old MenThere Will Be BloodBest Achievement in Art DirectionAmerican GangsterAtonementThe Golden CompassSweeney Todd: The Demon Barber of Fleet StreetThere Will Be BloodBest Achievement in Costume DesignAcross the UniverseAtonementElizabeth: The Golden AgeMôme, LaSweeney Todd: The Demon Barber of Fleet StreetBest Achievement in MakeupMôme, LaNorbitPirates of the Caribbean: At World`s EndBest Achievement in Music Written for Motion Pictures, Original ScoreAtonementThe Kite RunnerMichael ClaytonRatatouille3:10 to YumaBest Achievement in Music Written for Motion Pictures, Original SongAugust RushEnchantedOnceBest Achievement in SoundThe Bourne UltimatumNo Country for Old MenRatatouille3:10 to YumaTransformersBest Achievement in Sound EditingThe Bourne UltimatumNo Country for Old MenRatatouilleThere Will Be BloodTransformersBest Achievement in Visual EffectsThe Golden CompassPirates of the Caribbean: At World`s EndTransformersBest Animated Feature Film of the YearPersepolisRatatouilleSurf`s UpBest Foreign Language Film of the YearFälscher, Die(Austria)Beaufort(Israel)Mongol(Kazakhstan)Katyn(Poland)12(Russia)

Apstākļi, kādos es skatījos "Persepoli", nekādā ziņā nebūtu nosaucami par normāli. Ja nesaukt par normālu situāciju, kad tu filmu skaties pirms iešanas uz darba, jo pa nakti nevari aizmigt. Tā gadās, bet reti. Un šoreiz tieši tā man arī gadījās, kā rezultātā darbā šodien nejūtos gluži svaigs kā gurķītis.

Šī Ridlija Skota filma patiesībā ir diezgan izteikti izgāzusies Oskaru nomināciju ziņā - to ir nieka divi un tikai viens no tiem prestižā kategorijā (un arī nosacīti - par otrā plāna sieviešu lomu). Nedz pats Ridlijs Skots par režisūru, ne Denzils Vašingtons vai Rasels Krovs par aktierspēli nominācijas dabūjuši nav, tā vietā izceļot Rubiju Dī gangstera mātes lomā. Ievērojot to, cik patiesībā necentrāls personāžs viņa šajā filmā bija (ar apmēram vienu ainu, kur viņa bija patiešām centrā), tas mani nevar nepārsteigt.

Mēs varam atgriezties pie nu jau par klasiku kļuvušā jautājuma - kurš tad īsti ir labāks: Deivids Gilmors vai Rodžers Voterss. Bet vispirms - par albūmu, pēc tam par spriedumiem.

Pirms Oskariem tāpat kā pagājušogad centīšos noskatīties iespējami vairāk nominēto filmu. Sastādu sarakstus A, B un C (pēc nomināciju svarīguma) ar vēl neredzētajām filmām:

Kad pabeidzu pamatskolu (uh, ku sen tas bija...), es nespēju saprast, kāpēc par to vajadzētu priecāties un to uzskatīt par kādu sasniegumu. Pamatskolu taču beidz visi, vai ne tā? Un izlaidums, ja tu turpini pēc tā mācīties tajā pašā mācību iestādē, nav nekāds izlaidums.

Bija laiks, kad es "Innuendo" uzskatīju ja ne par labāko "Queen" albūmu, tad par otro labāko - pēc "A night at the opera" gan. No vienas puses, jauki ir ar šādu nostaļģiju atcerēties laikus, kad man istabā uz sienas dažādās vietās bija lieliem burtiem rakstīts šīs grupas nosaukums, pie sienas vairāki Merkūrija plakāti, bet audiokasetniekā regulāri skanēja gan legālas, gan pirātiskas, gan pašrakstītas Queen kasetes. Protams, ne vārda neieminēšos par to, ka šajos skolas gados es biju diezgan nožēlojams pusaudzis ar personības problēmām, raudulīgs ņuņņa utt. Vai pie tā Merkūrijs un ko varētu būt vainīgi - nezinu.