Kazhes pierakstu burtnīca

Vakar noskatītā īru muzikālā filma "Once" kārtējo reizi apliecina - ne jau liels dolāru daudzums ir tas, kas filmu dara īpašu. Ok, varbūt pēc Latvijas standartiem šīs filmas budžets nav maz - pēc dažādiem avotiem tas bijis 130 vai 180 tūkstoši eiro, bet nekas gigantisks jau arī nē. Galveno lomu atveidotāji nav profesionāli aktieri, bet gan mūziķi. Filmēšanā izmantotas režisora un komandas draugu mājas, dabīgais apgaismojums (un viss paveikts 17 dienās). Lai iekļautos atvēlētajos līdzekļos filmas režisors un scenārists Džons Kārnijs naudu, kas bija paredzēta viņa paša darba apmaksai, sadalīja starp galveno lomu atveidotājiem. Dziesmu autori arī naudu neprasīja.

Vesa Andersona "Karaliskie Tenenbaumi" bija viena lieliska, lai arī mazliet dīvaina komēdija, droši vien labākā filma, kurā līdz šim piedalījies Bens Stillers. Nākamā Andersona filma - "The life aquatic with Steve Zissou" - manai gaumei bija mazliet pārāk dīvaina, pārāk specifiska (filma, kas parodē Žaka Kusto ceļojumus pēc definīcijas nevar nebūt ļoti specifiska). Viņa jauno veikumu gaidīju vienlaikus ar nepacietību un bez tās. Vilties šī filma man nelika, tas ir droši.

Protams, ka pašu ceremoniju es neskatījos, bet tas jau ir cits jautājums, tāpēc iespaidi faktiski ir par rezultātiem.

Labāk man droši vien nedomāt par to, cik daudz vēl "Uriah Heep" albūmu klausīšanās man stāv priekšā - šodienas ieraksts nav pat vēl ne puse no to saraksta, ko dažu mēnešu laikā sakrāju (droši vien prāta aptumsuma bija iestājies).

Šis Katrīnas Dornas romāns ir kārtējais apliecinājums ļoti savdabīgai tulkojamās svešvalodu literatūras izvēlei Latvijā. Es jau neko nesaku par šo rakstnieci, bet droši vien viņa nav pati spožākā zvaigzne vācu literatūrā. Vismaz vāciskajā Wiki par viņu rakstīts nav, par anglisko nemaz nerunājot. Nē, es nesaku neko sliktu nedz par tulkotājiem, nedz par rakstnieci, tikai brīnos. To taču es drīkstu darīt, vai ne?

Viena no labākajām "Creedence Clearwater Revival" dziesmām, bet runa šoreiz nav par mūziku, bet gan par politiku.

Interesanti, vai, ja es izlemtu iet doktorantūrā un to arī pabeigtu, turpmāk ja gadītos, ka es tiktu pieminēts jebkur presē, es tiktu pieminēts kā Dr. Raimons Žakē?

"Obscured by clouds" neapšaubāmi ir viens no vismazāko atzinību un popularitāti guvušajiem Pink Floyd ierakstiem. Pat no trim filmu skaņu celiņiem, kuriem grupa rakstīja mūziku, tas ir visnezināmākais. "Zabriskie Point" vismaz bija kulta filma. "More" skaņu celiņā bija "Cymbaline". Neviena šī ieraksta dziesma nav nokļuvusi izlasē "Echoes" (tiesa - ar to pašu var lepoties arī Ummagumma un Atom Heart Mother). Neviena šī ieraksta dziesma nav sevišķi zināma un kaut kur dzirdama ārpus filmas/albūma konteksta. Pat fanu vidū šis ieraksts nav diži populārs. Un kāds tur brīnums? Pirms tā nāca "Meddle". Pēc tā - "Dark side of the moon". Kas gan ir pa vidu izdots skaņu celiņš nepopulārai franču filmai, kas vēl turklāt ierakstīts nieka divu nedēļu laikā?

Daudzi Wikipedia raksti mani pārsteidz ar savu detalizāciju pietiekoši smalkos jautājumos, bet tikpat daudzi ir vienkārši ģeniāli smieklīgi.

Kurš cilvēks gan nekad nav domājis par aizbēgšanu prom no civilizācijas - tur, džunģļos, tuksnesī, ledājos, kur neviens nekāps tavā dvēselē, neuzdos muļķīgus jautājumus un neizrādīs savu pārākumu? Kurš cilvēks gan nekad nav vēlējies izjust dabas pirmatnību, nomest liekās drēbes, liekās saistības, liekos priekšmetus un dzīvot pilnīgā harmonijā ar sevi pašu?