Kazhes pierakstu burtnīca

"Trash" droši vien ir tas albūms, ar kuru vairumam cilvēku (vismaz tādiem, kas kaut nedaudz par to ir dzirdējuši) mūsdienās asociējas vārdi "Alice Cooper". Kā nekā tas ir ieraksts, kurā atrodama leģendārā "Poison", kas šo čūsku veci padarīja par MTV mīluli. Bet, protams, tas nenozīmē, ka "Trash" būtu Kūpera labākais albūms vai kaut viens no labākajiem.

Izvēloties skatīties filmu no Izraēlas, es noteikti biju paredzējis, ka tā nedrīkst būt nekāda drāma par Holokaustu vai psiholoģisks gabals par Izraēlas-Palestīnas, Izraēlas-Arābu pasaules un tamlīdzīgām problēmām. Nē, es gribēju skatīties kārtīgu komēdiju, un tādu es arī dabūju.

Turpinu sniegt interesantus izvilkumus no pirmskara Kuldīgas laikrakstiem. Šoreiz - 1928.gada 21.septembra raksts pirms Saeimas vēlēšanām ar nosaukumu "Par ko nedrīkst balsot un par ko jābalso" laikrakstā "Kuldīgas Vēstnesis".

(1928.gadā)

Romāna "Trīs bērni un es" grāmatas aizmugurējā vāka tekstā pieminēts, ka tas ir sava veida turpinājums "Trīs vīriem laivā". Un es uz tā uzķēros, par spīti tam, ka pat "Trīs vīri uz vellapēda" nav ne desmito daļu tik labi kā leģendārais romāns par trīs vīriem un suni. Un "Trīs bērni" labākajā gadījumā ir uz pusi tik labi kā vellapēdu romāns, kas kopumā nozīmē tikai vienu - šis romāns ir absolūti nožēlojams.

Sava otrā un pēdējā solo albūma ierakstīšanā skaitās, ka Niks Meisons ir piedalījies vairāk nekā tas bija viņa pirmā albūma gadījumā - atšķirībā no Fictitious Sports šoreiz viņš papildu bungu spēlei (kura uz skaņu gan šķiet, ka diezgan bieži faktiski ir drum machines programmēšana) ir piedalījies arī dziesmu sacerēšanā, un vispār šis nav īsts viņa solo projekts, bet kopdarbs ar Rick Fenn no 10CC, bet tas mani šajā gadījumā neuztrauc.

Es nevaru izskaidrot, kas tur ir pie vainas, bet Rodžera Teilora otrais solo albūms man nez kāpēc patīk ievērojami labāk nekā pirmais. Visa loģika liecina par to, ka astoņdesmito gadu vidū tapis ieraksts, kurā Teilors pats pat reti kad bungo, tā vietā uzticoties bungu mašīnām un kurā viņš vēl vairāk pievērsies sociālajām tēmām, nevarētu būt labs. Neviens taču neapgalvos, ka kāds Queen dalībnieks varētu kaut ko sajēgt no politikas. Tieši otrādi - viņš būtu perfektākais cilvēks, kas no tā neko nevarētu sajēgt, bet kaut kāda iemesla dēļ man pret šo ierakstu alerģija neveidojas. Varbūt tāpēc ka es uzreiz pieņemu, ka ieklausīties Teilora vārdos nevajag, daudz labāk ir ieklausīties viņa dziesmu formā, nekā to saturā.

Lai arī šī skaitās ļoti kvalitatīva un tipiska francūziska filma, kura pasaka kaut ko tādu, uz ko Holivuda nekad nebūtu spējīga, personīgi mani tā pamatīgi nogarlaikoja un neko dižu tajā es nesaskatīju.

Džons Dīkons iekš Queen bija klusais grupas dalībnieks un arī individuāli neko daudzos projektos viņš nav piedalījies - izņemot basa spēlēšanu dažās Eltona Džona un pārējo Queen dalībnieku solo dziesmās Dīkons ir kā dalībnieks nevis kā viesmākslinieks piedalījies nieka divu dziesmu ierakstā - vienā ar grupu "The Immortals" un vienā ar "Man Friday & Jive Junior". Dīvainā kārtā līdz nesenam laikam par otrās eksistenci es pat dzirdējis nebiju, bet pirmo gan gribēju noklausīties vēl tad, kad skolā gāju. Šodien, izmantojot YouTube sniegtās iespējas, es beidzot to varēju. Turklāt Immortals dziesmai "No turning back" pat ir video!

Stāvu vakar tramvaja pieturā Grēcinieku ielā. Mazliet smidzina lietus. Lasu grāmatu zem nojumes. Zvana telefons. Izeju no nojumes laukā, lai nerunātu pārāk tuvu citiem cilvēkiem stāvot. Parunāju. Nolieku klausuli. Paņemu atkal grāmatu, ieeju zem nojumes. Pēkšņi kāds man iebaksa krūtīs. "Pavācies laukā!" saka vīrietis ap 35 gadu vecumā. Pieklājīga izskata, latvietis. Jautāju - kas par lietu? Nekas neesot. Tikai tāds dusmīgs skatiens. Man jau principā vienalga, varu arī lietū stāvēt, ja jau viņam tik ļoti traucēju.