Kazhes pierakstu burtnīca

Šis ir jau trešais Enkvista romāns, ko esmu izlasījis (pirmie ir "Magnetizētāja trešā ziema" (numurs var nebūt precīzs) un "Grāmata par Blānšu un Mariju), un patlaban izskatās, ka pie skaitļa trīs mana pazīšanās ar šo zviedru rakstnieku arī beigsies. Ja pirmie divi viņa romāni mani spēja pārsteigt, tad trešais galvenokārt vienkārši garlaikoja. Bet garlaicība nav tieši tas, ko es parasti gaidu no grāmatas.

Šīs grupas nosaukums bez šaubām ir izprotams kā "Kails Reigans" un nevis kā kaut kāds kails ierocis, tur nav šaubu, un šajā sakarā var teikt, ka vismaz nosaukuma ziņā šī grupa visvairāk līdzinās maniem mūžīgajiem elkiem - "Beigtajiem Kenedijiem". Skanējumā viņi gan Kenedijiem īpaši nelīdzinās, lai arī šie skaitās pietiekami ietekmīga amerikāņu pankroka grupa.

Milčo Mančevski filma "Pirms lietus" var lepoties ar kaut ko tādu, kas nevienai Latvijas kino filmai nav pagaidām izdevies - tā tika nominēta Oskaram. Gluži līdz uzvarai mazliet nepietika - pirmo vietu 1995.gadā paņēma Ņikitas Mihalkova "Utomļonnije solncem", bet šis sasniegums tomēr ir kaut kā vērts. Jā, Venēcijas Zelta lauva tai arī tika. Ne jau kuras katras valsts filmas vispār ir tikušas pie Oskara nominācijai. Vismaz šajā gadījumā es varu būt drošs, ka esmu izvēlējies pietiekami respektablu maķedoniešu filmu, lai gūtu savu nelielo ieskatu šīs valsts kino mākslā.

Tātad - esmu noskatījies trešo Futurama sezonu un varu teikt to pašu ko iepriekš: Great news everyone! Futurama joprojām ir lieliska!

Populārā pieeja, rājot smēķētājus, ir tāda, ka man jau nav iebildumu, ka viņi indē paši sevi, bet viņi kaitē ar to arī man, un tāpēc es viņus apkarošu, neļaušu viņiem smēķēt vietās, kur uzturos es, un likšu maksāt dārgāk par cigaretēm. Pēdējais līdzeklis, manuprāt, ir gaužām naivs - tā kā smēķēšana ir atkarība, bet atkarību izraisošās vielas cena atkarīgo neuztrauc, drīzāk smēķētāji sāks mazāk ēst vai sliktāk ģērbties, nevis samazinās smēķēšanas daudzumu (lai gan, protams, daudzi vārdos saka - pie 3Ls par paciņu es vairs nesmēķēšu, bet patiesībā tā ir buļļa kaka). Bet par to kaitēšanu citiem - te, šķiet, nesmēķētāju attieksme pret smēķētājiem līdzinās klasiskām konservatīv-nacionālistu pozīcijām:

NOFX amerikāņu puspagrīdes pankrgrupu vidū kotējas pietiekami augstu, taču viņu otrais albūms "Sadomazo aerolīnijas" par viņu labāko stundu netiek uzskatīts. Un tur nebūtu par ko brīnīties. Grupa, kuras dziesmu idejiskais saturs reti pārsniedz frāzi "Mean people suck". Vai tas, kā viņi cīnās par vārda brīvību (Vanilla Sex):

Kā izrādās (biju, protams, to palaidis garām) 2007.gadā Ig Nobela Miera prēmiju saņēma kāda ASV gaisa spēku laboratorija, kas bija vēlējusies iegūt līdzekļus, lai izstrādātu tā saukto "geju bumbu": ieroci, kas padarītu visus ienaidnieka karavīrus homoseksuālus un liktu viņiem vienam otru iekārot. Ignorējot to, ka šāds ierocis nešķiet tehnoloģiski iespējams, mani tomēr vairāk uztrauc variants, ka homoseksuālais ienaidnieks iekārotu nevis viens otra, bet gan amerikāņu karavīru dibenus, un tas jau būtu nepatīkamāk.

Par seriālu "Extras" savu sajūsmu šeit jau paudu pirms dažiem mēnešiem, nesen arī noskatījos tā Ziemassvētku noslēdzošo epizodi, bet šodien ievēroju, ka tas nominēts arī diviem zelta globusiem: kā labākais komēdiju seriāls un Ricky Gervais kā labākais komēdiju seriāla aktieris. Iepriekšējais Gervais un Merchant projekts "The Office" (angļu versija) abās šajās kategorijās ir uzvarējis, vai Extras spēs to atkārtot - pagaidām nezinu.

Droši vien neatradīsies daudz cilvēku, kam Pogues mūzika varētu iepatikties no pirmās klausīšanās reizes. Ja nu ir kāda lieta, ko Šeinam Makgovanam varētu pārmest tikai retais, tad tā būtu pārmērīga izdabāšana publikas gaumei. Vecis, kas izskatās un izklausās pēc Šeina pēc definīcijas nevar būt industrijas rotaļlieta. Cita lieta, ka ar Šeina dzīvesveidu "nepārdegt" un nepārvērsties par skumju sevis atdarinājumu ir pagrūti, un The Pogues pēdējais albūms ar Šeina piedalīšanos jau pamazām tuvojas šai robežai.