Kazhes pierakstu burtnīca

Tā kā jaunas Winamp hits izlases nav tapušas, var noprast, ka man šobrīd darbā ir ko darīt. Nekā cita īpaši jauna nav. Varu pažēloties par krievu filmu tulkotājiem. Paņēmu līdzi "Little Children" krievu valodā, jo anglisko nevarēja tik ātri dabūt. Izrādījās, ka tulks ir iz to cilvēku kategorijas, kas bieži sakā: ēēēēē, kad īsti nesaprot, ko tur angliski runā. Un tulko viņš, maigi izsakoties, ļoti aptuveni.

Sex Pistols - Submission

Skatījos nesen CNN ziņas (kas patiesībā ir vienīgais televīzijas kanāls, kuru man ir mājās iespēja skatīties), kurās tika skaidrots, ka Amurikāņi karam Irākā tērē tik daudz naudas, ka īstenībā valstij ar finansēm esot diezgan pasūdīgi un ka Bušs gan regulāri atkārto, ka tādas lietas kā:

Katru vakaru tusiņi ar pamatīgu daudzumu alkohola un troksni līdz 2-iem, trijiem. Pāri mājai regulāri paceļas lidmašīnas, tagad es saprotu, kas ir lidmašinu troksnis - tas ir kaut kāds vājprāts. Tā kā es nedzeru, nepīpēju (abās lietās - vienīgais no šīs mājas iemītniekiem) un pat nespēlēju pokeru uz naudu, nevaru lepoties ar īpašu iespēju piebiedroties kādā pasākumā. Līdz ar to mana ikdiena (darba dienās) ir sekojoša:

Vakar es domāju, ka esmu pēc velobraukšanas noguris. Šodien es patiešām tāds esmu. Sanāca, ka uz riteņa pavadīju vairāk nekā pilnu darba dienu - 9 stundas. Nu, labi, reāli mazliet mazāk - pa brīžam es riteni stūmu, dažas reizes arī atpūtos. Izbraucu ļoti savlaicīgi - 7 no rīta. Atzīšos, ka man iecere tomēr nebija aizbraukt uz Nionu (15-20 km no dzīvesvietas), bet gan uz Lozannu (50-60 km).

Šodien, tā kā beidzot uz darbu nav jāiet, biju paredzējis kaut ko apskatīt pilsētā. Biju domājis braukt ar diviem darbabiedriem uz centru un tad vienatnē pavazāties (rēķinoties, ka viņiem varētu būt citas intereses kā man). Tomēr piecēlos agrāk kā šamie un izlēmu uz pilsētu braukt ar riteni - patiesībā līdz centram ir nieka 8 km, vai tad es nevarētu pabraukāties? Tā arī darīju.

Nezinu, vai kādam tas ir interesanti, bet pastāstīšu, kā te man patlaban ir ar ēšanu.

Kopš vakardienas manā rīcībā ir Microsoft Office 2007, kas esot "revolucionārs" pavērsiens, jo tam vairs nav augšā rīku josla, bet krutā super fīča "The Ribbon". Pateicoties šim lieliskajam ribbonam atrast jebko šajā Wordā ir stipri vien pagrūti, daudzas manas iegaumētās taustiņu kombinācijas ir pārstājušas darboties (piemēram, ka Page Break var izveidot, spiežot Alt+i Enter Enter), turklāt Page Break tagad mitinās sadaļā Insert, bet vispār breiki ir pārvietoti zem "Page Layout". Es vismaz nevaru saprast, kur ir prikols, ieviest tādas izmaiņas, kas rada sarežģījumus arī pietiekami advancētiem lietotājiem (piemēram, man), bet ko ar šādu Wordu varēs iesākt, piemēram, mūsu vecāki? Ko darīt ar Worda mācīšanu skolās - ja jaunākā versija tik radikāli atšķiras no iepriekšējām? Bļin, Words taču ir tikai programma, kurā rakstīt vienkāršus teksta dokumentus, tas taču nav Latex vai Adobe Acrobat - kāpēc tam vajadzētu "iet līdzi laikam" un kļūt absolūti debilam? Es saprotu, ka cilvēkam nākas apgūt kaut kādas lietas, lai varētu pāriet, piemēram, no Windows uz Macos vai no Žiguļa uz Folksvāgenu, bet, ja tev pārejot no Golf 3 uz Golf 4, ir par jaunu jāmācās braukt, tad man gribas teikt: pajāt man uz to Golf 4!

Vakar kaut kāda iemesla dēļ baigi ilgi nosēdējām darbā, cerams, ka citas dienas tas tā nebūs. Nevaru teikt, ka biju šausmīgi pārslogots, bet arī tāds boringums kā Rīgā tomēr nebija. Pēc darba ar dažiem kolēģiem braucām uz veikalu, kas atrodas Francijā. Protams, nevarētu teikt, ka no šīs valsts esmu paspējis daudz redzēt, turklāt Šveices-Francijas robeža ir tik nenopietna, ka es pat īsti neievēroju, kad un kā mēs to šķērsojām (vismaz pasi nevienam rādīt nevajadzēja). Iepazinos ar vairākiem iepriekš neredzētiem kolēģiem.

Te var aplūkot pirmo bilžu krājumiņu no mana brauciena: