Kazhes pierakstu burtnīca

Are you fast? Are you furious? Do you have a cool fast car that you know you can race to the ground? I sure don`t. And therefore I don`t need this movie. Is it cliches you want? Then you got it. Is it a good action movie you`re after? Then you got another thing coming. A totally cool dude has to work for the police in order not ending up in the jail together with his black pal from the childhood days who`s angry with him. They must help to catch a major drug dealer. And what do they do for that? Of course, they do drag-races. And those races are CGI! They can`t even make a decent race without using a computer for that. And there`s a pretty chick who`s the bad guy`s girlfriend, but who really is good, and not bad. And she`s in love with the main hero, and there`s crash! boom! bang! and there`s nothing you can remember about this movie when just a few months have passed after watching it. It reminds me of "XXX" most of the time, but I was never a fan of that movie with a porn title in the first place, and there`s absolutely nothing a dumb cover version of that film can attact my attention with.

Hurrah! I have watched one of the endless row of big-screen epics about a hero from the days of old! And this film not only got bad reviews, but it failed to score at the box office and was presumably a piece of trash. Which was a surpise to many, since it had Oliver Stone as the director and Anthony Hopkins on the cast (although not playing Alexander, which would be a silly thing knowing that he died at the age of 32). Still, this film shows almost the entire life of Alexander the Great. What is the biggest controversy is his love to his male-friend Hefastion, although the film has no bed scenes between those two characters. What it does have is two quite solid fights, a beautiful city of Babylon, and something to think about. Alexander`s father Phillip (played brilliantly by Val Kilmer) is an agressive and quite rude man but he isn`t really a negative character, and that`s a good thing that there are no real villains in this film, just as there are no real heroes. Angelina Jolie looks certainly funny as Alexander`s mother being at the same age as her son - Colin Farrell. This film isn`t certainly the best thing that could be made from the life of Alexander the Great, but it`s pretty solid and I certainly found it to be much better than the average rating it`s supposed to get.

I`d probably never watch this film if I had my way, since it`s a bit similar to "Cruel intentions" for even younger teenies than the original one. Yet being on a bus to Hungary I had no real choice. So I watched it. There`s this chick that works in a magazine quite similar to "Cosmopolitan" but she`s too smart, to intelligent and all that to write about hair styles and new shoes, so she wants to impress her boss and convince her that she can do much more. Yet she doesn`t choose an exactly smart way to do that - she tries to write a guide to women how not to handle a relationship. On the other hand a dude whom she meets and plays her guide upon is in a bet that he can make any woman love him in just ten days. So it gets all romantic. A few hopeful scenes, several partly tolerable jokes and that`s it.

Sākot skatīties šo filmu, principā jau diezgan daudz par tās iespējamo saturu zināju, līdz ar to par pārsteigumu tā nekļuva, tomēr par vairākām lietām filma jāuzteic. Pirmkārt, vizuāli tā neapšaubāmi ir meistardarbs, šādi realizētu nākotnes pasauli man vēl nekad un nekur nebija nācies realizēt - protams, pat debīliķis redzētu, ka tas viss ir mākslīgs, bet, iespējams, tieši tajā ir skaistums - tajā, ka viss izskatās kā izgriezts no 50 gadus veciem komiksiem. Ideja ir pavisam vienkārša - vidēji statistiskie amerikāņi no mūsdienām tiek iesaldēti un pamostas pēc 500 gadiem, kad pasaule ir pārstulbojusies līdz tādam līmenim, kādu neviens pat nav varējis iepriekš iedomāties, kad ASV prezidents ir melnādainais - porno zvaigzne un restleris vienā personā un kad par visgudrāko cilvēku pasaulē kļūst ierindnieks Džo Bauerss, kādreizējā absolūtā viduvējība, un tagad no viņa gaida risinājumus visām pasaules problēmām (protams, kā gandrīz jebkurā filmā ar vārdu pasaule tiek apzīmētas Amerikas Savienotās valstis un par to, vai eksistē arī kādas citas valstis, visi klusē). Tad nu Džo, kurš gan mašīnu un cilvēku stulbuma dēļ ir ticis pārsaukts par Not Sure. No vienas puses, jāatzīst, ka šajā filmā Amerika lieliski pasmejas par sevi, no otras, es uzskatu, ka visa tur aprakstītā situācija nav iespējama. Nē, es neuzskatu, ka cilvēce nevarētu degradēties, par to tieši es nešaubos un ļoti daudzi zinātniskās fantastikas autori ir aprakstījuši šādas nākotnes deģenerētās pasaules, tomēr es uzskatu, ka vienmēr saglabāsies kāda gudro cirpēju klase - ka tā nebūs, ka visi būs debīli, bet valstī būs demokrātija. Allaž atrodas kāds, kas ir gana gudrs, lai valdītu pār stulbu pūli, bet "Idiocracy" šeit neko nepiedāvā - pat tas prezidents savā būtībā ir labs cilvēks, tikai ļoti stulbs, bet neviena viltīga "ļaunā", pret ko cīnīties, nekur nemana. Patiesībā šai filmai ir šis tas kopīgs ar Boratu, tikai, manuprāt, gaumīgāk realizēts. Protams, filma ir arī naiva un bērnišķīga un fona stāstījums šeit ir veco filmu labākajās tradīcijās, kā tas, protams, ir arī iecerēts. Gluzi oskaru kvalitātē šis darbs nav, tomēr man vismaz filma patika.

Šodien es aizstāvēju savu maģistra kursa darbu uz ne visai apaļu septītnieku, līdz ar to mans pašvērtējums un noskaņojums teikt labus vārdus par jaunāko Deivida Bovija ierakstu (vismaz pieņemot, ka šodien ir 1970. gada 4. novembris ASV un 1971. gada aprīlis Lielbritānijā) nav gluži "Pilsoņa Keina" līmenī (starp citu, vai es kādreiz esmu teicis, ka man šausmīgi patīk "Pilsonis Keins"? Tā nav taisnība). Tomēr varu mazliet pastāstīt par šo apaļo ripuli, kuram uz vāka Bovijs ir tērpies kleitā - transpersona! Hmm, laikam Bovijs par šādu uzbraucienu neapvainotos. Droši vien ne vienam vien cilvēkam šis albūms ir pazīstams tāpēc, ka tur ir tā viena Nirvanas dziesma - "The Man Who Sold The World" no Unplugged koncerta, tā pati, kas sākas ar to hipnotisko ģitāras ritmiņu, tikai man gribas teikt, ka Kobeinam laikam tomēr ir baudāmaka balss, ar visu cieņu misteram Bovijam, bet pabrīžam viņš izklausās tāds ne īpaši baudāms, tas gan nemaina apziņu, ka instrumentālais breiks šajā dziesmā ir visnotaļ klasisks (atšķirībā no kaut kādiem zemūdens vokāliem, kas man personīgi bišķi krīt uz nerviem). Par citām dziesmām runājot, "All the madmen" ir tīri laba, "Black country rock" patiesībā arī, bet patiesībā šis ieraksts diezgan minimāli atšķiras no "Space Oddity" - tas pats mazliet garlaicīgais stiliņš, bet viņa balss man patiešām šajā periodā nešķiet īpaši baudāma, Zigijā tā ir daudz, daudz, daudz tīkamāka, turklāt vairākas dziesmas albumā ir visnotaļ neizteiksmīgas, tādas kompozīcijas kā "Saviour Machine" (ar Fantadroma stila sintezatoru skaņu) vai "She Shook Me Cold" ir diezgan izteikti useless un vispār - Bovijs tomēr nav mans varonis.

This film is a story of modern Russia about a modern Snow White. No, not really Snow White, that other one that had those two evil step-sisters. Two producers are left by their star singer so they take up a weird girl from the country and try to make a star out of her. The film isn`t really heavyweight, just a silly comedic flick, not too sugary though, for it ain`t no Hollywood, baby. The cast is ok, the music is ok, the script is ok, at some stages the whole thing gets a bit trivial but nobody says it`s high art. At least it`s not the worst thing to watch on a bus from Hungary.

Giljermo del Toro man jūk ar Benisio del Toro, tā ka es domāju, ka šīs filmas režisors ir tas pats tips, kas piedalījās "Fear and loathing in Las Vegas", tomēr izrādās, ka tas ir režisors, kura kontā ir vairākas ne pārāk labas filmas - tādas kā "Blade 2", "Hellboy" (ok, nevienu citu viņa filmu nezinu, bet tās jau ir 2 sliktas filmas, vai tad ar to nepietiek? es gan tās abas neesmu redzējis tādēļ pilnīgi iespējams, ka tās abas ir pat ļoti labas, bet man ir aizspriedumi. so what the fuck? man ko nedrīkstētu būt aizspriedumi! drīkst būt un ir!). Ok, "Fauna labirints" oficiāli ir "pasaku filma", taču tā ir mazliet savādāka pasaka nekā, teiksim, Nārnijas hronika, kur neparādījās ne pilīte asiņu (ja pareizi atceros). Šī ir tāda pasaka, kur kaut kāds Franko armijas kapteinis nevainīgam cilvēkam ar pistoles laidi blietē pa seju līdz no tās nekas nav palicis pāri un līdz tips ir beigts, bet vēlāk šim pašam kapteinim kāda veikla kalpone ar nazi apstrādā seju. Šī ir tāda pasaku filma, kurā notiek cilvēku spīdzināšana, nošaušana, kurā fauns izskatās nevis tāds mazs smieklīgs tipiņš kā "Nārnijā", bet gan pēc izteikti ļaunā personāža, kurā fejām kaut kāds briesmonis ar acīm uz plaukstām nokož galvas. Vispār īsi sakot - šī ir šausmu pasaka un, ja tā kaut kam līdzinās, tad tā noteikti nav vis "Nārnijas hronika", bet gan... aizmirsu, ar ko man bija radusies analoģija, ā, atcerējos, vislielākā līdzība te ir ar "Brāļiem Lauvassirdīm", bija tāda laikam Astrīdas Lindgrēnas grāmata. Tās galvenā varone ir 11 gadīga meitenīte vārdā Ofēlija, kurā esot pārdzimusi pazemes karaļa meita un kuria ir jāizpilda 3 uzdevumi, lai viņa varētu atgriezties sava tēva valstībā un šie uzdevumi nav iz kategorijas - 2+3=4. Vispār filma bija pat diezgan pašausmīga un es nebrīnos, ka to Amerikā atļauts skatīties no 17 gadu vecuma, taču tas nenoliedz to, ka šī ir viena lieliska filma, vizuāli ļoti interesanta, sižetiski baisa, kā jau īsta pasaka, nevis tā kā Holivudas saharīns. Respect Meksikai!

Kritiķi (vismaz neatkarīgie) uzskata šo ierakstu par bezmaz augstāko punktu vairākas desmitgades ilgajā Elisa Kūpera skatuves karjerā, lai gan es šo kritiķu apsēstību neesmu nekad sapratis. Protams, ir stilīgi, ka šis ir "konceptalbūms" par slepkavību tēmu, protams, ka Elisam Kūperam (V.Furnjē) ir makten spēcīgas plaušas un labas prasmes veidot horror sižetus, tomēr man kaut kā šī plate tā ne pārāk iet pie sirds. Nezinu, kāpēc, bet nepatīk. Pirmkārt, tas tomēr ir pārāk tipisks Kūpera ieraksts, kā nekā tieši šeit atrodas epohālā dziesma "Dead Babies". Personīgi man vislabāk no šīm dziesmām pie sirds iet "Yeah Yeah Yeah" (teksts gan diezgan debīls). Vispār kāda doma ir vairumam šo dziesmu apakšā, man nav skaidrs, piemēram, "Dead Babies" piedziedājums: "Dead babies can`t take care of themselves; dead babies can`t take things off the shelf". Loģiski, protams, bet pilnīgi absurdi. Nē, es labprātāk varbūt paklausīšos kādu Elisa 80. gadu sviestaino ierakstu, kas vismaz man patīk nekā šo "kritiski izslavēto" kompozīciju krājumu, kas nez kāpēc man šķiet bezdievīgi garlaicīgs un vienmuļš.

Can you imagine Mel Gibson playing Hamlet? I certainly couldn`t until I watched this film. Though I`m not really sure even now, whether he can play Hamlet. What`s weird is that this counts as an American film, althought it was filmed in the UK, has mainly British actors, and has nothing reminding me of this being an American film. I tried really hard to like this film, but I didn`t succeed at that. You see, it`s a very honest version of Hamlet - you don`t have nothing unexpected happening in the film - it goes just like Shakespears play, but I don`t find a film particulary interesting if it mainly has the leading actor speaking monologues. Of course, I know that good ol` Willie wrote it this way, but it`s not perfectly interesting on film. And what else is there to say? I`m not mad enough to quote the film, or to tell what happens there - if you can read then you must be familiar with the plot of Hamlet. So from such a film you can`t await too much - some good acting, and that`s probably it. Although I can imagine that a better film can be made from this play which stills is one of the heights of drama. But for me "Rosenkrantz and Guildenstern are dead" still is a much better film than this quite orthodox interpretation.

I`ll be the first to admit that this film wasn`t particulary cliche free, but at least it was watchable. Yes, plot holes were visible and much of it was silly. For example, everyone knew that this computer nerd named Dodge had some secret information hidden in a stupid floppy disc, but everybody knows that only a complete idiot would store significant data in this crappy medium without a single backup copy. Then there`s thing I hate in many American films - the makers of the film expect that the viewer has absolutely no memory - if a man loses his beloved woman 20 minutes before the end of the film when some crazy ass killer lays her down with a bullet through the eye, the hero will have it completely forgot by the end of the film and be happy about the victory over the forces of evil, as if it didn`t cost him a thing. But this flick with one of the Baldwin brothers wasn`t too bad either. Yeah, I know I didn`t really write about the story, but who cares anyway.