Kazhes pierakstu burtnīca

I have never played the computer game "Resident Evil". I have never even seen somebody play it. I haven`t watched the first part of this movie because I thought it would be bad. And what do I do? I watch a sequel of a film that`s made after a computer game! And now you probably think that I`m gonna say - man, it was awesome, I never expected anything like this. But I`m not gonna say it. First, because I want you to feel embarassed, but that`s not the main thing. The film just wasn`t that good. It was no good at all, to be short. Milla Jovovic (calling herself Alice) is a woman that got "upgraded" by a virus (biological weapon) that kills people and then turns them into zombies. The bad company that runs the city where the virus is closes the city down and lets it go down. But Milla plus one another cool chick who looks like Lara Croft, a silly rap talkin` black guy and some others try to win the battle versus the zombies. And there`s a huge super zombie as well (named Nemesis). Well, if you want dumb action - you got, but on the other hand every action film can provide you with dumb action. And there`s nothing except that in this dissapointing film.

John Cale of the Velvet Underground fame doesn`t give up on recording music. On his latest album he doesn`t pretend to be a young and crazy fellow, oh, no, he records songs like "In a flood" where he sounds just like Johnny Cash a few years before his death. But he isn`t always like that, he also does stuff like "Outta the Bag" where you`d be surprised that the man is over 60 years old. Of course, the days of experimantion Cale was best known for are long gone now but he has some of the weird charm not many musicians have. My favourite track on the record is "Perfect" which sounds so rocking you`d never think it was the same John Cale. With it`s simple rocking sound Cale doesn`t like a dinosaur that still doesn`t wanna die but like a very diverse musician that will record until the day he dies interesting music that will selll badly.

Šo filmu paņēmu no Andreja V., tā īsti nepainteresējies, kas tā tāda ir, bet vismaz Andrejam pašam tās apraksts IMDb likās gana intriģējošs, lai viņš man šamo kino darbu diskā ierakstītu. Sižets ir apmērām tāds: Vilsons - diezgan brutāli noskaņots pusmūža anglis, kas nupat iznācis no cietuma - dodas uz Ameriku, lai tur uzmeklētu vīrieti vārdā Terijs Velentains, par kuru Vilsons ir pārliecināts, ka tas ir vainīgs viņa meitas nāvē. Amerikā viņš sapazīstas ar mirušās meitenes draudzeni, kā arī vienu Latino tipu. Filma ir hronoloģiski diezgan sarežģīti sapiņķerēts vēstījums, kurā iesaistās darījumi ar naudu un narkotikām, kas arī jauno sievieti bija pazudinājuši, turklāt vienlaikus filma ir arī visnotaļ vardarbība. Principā to varētu nosaukt par krustojumu starp "Kill Bill" un "Mystic River" - Kventinu Tarantino un Klintu Īstvudu. Žēl tikai, ka man nevienu stīdziņu šī filma tā īsti neaizskāra - noskaidrot, kā īsti šī sieviete bija gājusi bojā (more or less nejauša slepkavība no tā paša Valentaina puses), man nebūt nelikās svarīgi (emocionāli svarīgi, lai būtu precīzākam). Spriedzes līmenis filmā arī bija diezgan zems, pats galvenais varonis gan bija tīri ok, tikai visā kontekstā filma šķita patiešām pelēka un nesaistoša.

2006. gadā iznāca divas filmas ar līdzīgiem nosaukumiem - "The Good Shepherd" un "The Good German", kuras daudzi steidzās apvienot zem vienota nosaukuma "The Good German Shepherd" (labais vācu aitu suns - VAS). Šī filma tomēr par vācu aitu suņiem nestāsta, tāpēc stāstīšu par filmu. Pirmkārt, es kā parasti, kad šo filmu lejuplādēju, palaidu šo to garām. Es piefiksēju, ka tā ir nominēta Oskaram par labāko mūziku (tāpēc jau to arī lejuplādēju), bet fakts, ka šo filmu ir režisējis Soderbergs, bet galvenās lomas atveido Džordžs Klūnijs, Keita Blanšeta un Tobijs Makgvairs, man kaut kā acīs neiekrita. Ar ko gan es biju rēķinājies, ka šī filma ir melnbalta, bet nebiju domājis, ka tā ir tik ļoti film noir stilā realizēta - ja es nezinātu, ka tā ir tapusi 2006. un nevis 1946. gadā, nemūžām nebūtu pateicis. Starp citu, ja tā padomā, Klūnijs vispār vizuāli ir tipisks "vecā stila" aktieris - no tādiem, kas dominēja Holivudā melnbaltā kino laikmetā un kas mūsdienās ir izgājuši no modes - lielais krutais vīrietis, nevis savas feminīnās puses izpratējs.

If this is her best, what`s her average? Es nekad sevi neesmu uzskatījis par šīs dziedātājas cienītāju un, izņemot, "Nothing Compares to you" nevienu O`Konoras dziesmu patiesībā arī nezinu. Tomēr, klausoties viņas labāko dziesmu izlasi, biju cerējis tur sagaidīt arī citas normālas dziesmas. Starp citu, idejiski man šī dziedātāja šķiet diezgan interesanta - viņa tomēr ir izteikti pretrunīga persona, kurai nav bijis bail būt provokatīvai (kas sievietēm - dziedātājām nav īpaši raksturīgi), tomēr muzikāli viņā laikam gan nekā diža nav un "Nothing Compares" viņas mūžā ir izņēmums un nevis likumsakarība (turklāt, kā zināms, patiesībā tā ir Prince dziesma, kuru viņa tikai kaverē). Žēl.

Ja nemaldos, ikvienu savu apskatu par kādu mūziklu es sāku ar vārdiem, ka principā es neesmu mūziklu cienītājs. Tāpēc arī šoreiz sekošu šim principam un teikšu: tā kā teorijā mūzikli man nešķiet īpaši simpātiski, šī 8 oskariem nominētā filma man radīja zināmas bažas par to, vai tā spēs mani īpaši ieintriģēt. Attiecībā uz tām neskaitāmajām nominācijām gan būtu vērts piebilst, ka trīs no tām ir vienā kategorijā - par labāko dziesmu un arī no pārējām vairākas ir mani ne īpaši interesējošās kategorijās, bet tomēr 8 nominācijas ir un paliek 8 nominācijas.

(valoda: vācu). Jā, es patiešām lasīju vāciski amerikāņu rakstnieka romānu. Kālab tā darīju? Tādēļ, ka iekš Dukahome tādu atradu. Iepriekšējais Steinbeka darbs, ko lasīju pirms kāda gada, uz mani nekādu īpaši labu iespaidu atstājis nebija, bet tas taču nenozīmē, ka arī citas viņa grāmatas nav labas. "Tortilla Flat" stāsta par dīkdieņu grupiņu ASV Lielās depresijas laikā. Grupiņas nosacītais līderis ir Danijs, kurš negaidīti mantojis divas sīkas mājeles ciematā un no mežā guļoša dīkdieņa ir kļuvis par bez maz vai bieziķi. Protams, tas neliedz viņam turpināt pārtikt no zagtām olām un kaut kur samangota vīna. Sanāk tā, ka viena no viņa mājām nodeg un pamazām atlikušajā ievācas vesels bariņš ar viņa čomakiem, šādējādi (atbilstoši autora iecerei) veidojot mazliet farsisku versiju par Apaļā galda bruņiniekiem (ar kuriem vairākas reizes šamie tiek salīdzināti), kas mitinās kopā Kamelotā. Īsti atšķirt personāžus vienu no otra man tā arī neizdevās, jo viņu raksturi ir diezgan līdzīgi. Vienīgais īpatnis viņu vidū ir Pirāts - garīgi mazliet atpalicis tips, kas gadiem ilgi krāj naudu, lai varētu nopirkt baznīcā uzstādāmu lukturi kā veltījumu svētajam Franciskam, kas reiz paglābis no slimības vienu no Pirāta suņiem (suņu viņam ir diezgan daudz un pirms pārvākšanās pie Danija viņš ar saviem pieciem suņiem gulēja vistu kūtī) - tiesa, visai drīz pēc brīnumainās izglābšanas to suni notrieca smagā mašīna, bet par to Pirāts neaizdomājas. Principā grāmata ir nebeidzams apraksts par to, kā mantas tiek iemainītas tirgotavā pret vīnu un kā tās mantas tiek pēcāk no tirgotavas nozagtas un kā kāds no varoņiem paved kādu no ne īpaši saistošajām ciema sievietēm. Tāds sex and booze stāsts, tā varētu teikt. Brīžiem pat diezgan smieklīgi, lai gan lielākoties - ne visai. Tomēr labāk nekā tā otra grāmata, kuras nosaukumu esmu aizmirsis.

One of the classics in the literature for children that I had not read before. This time it was `Neco z Alenky` that made me eventually to read this little book here. Not that I liked it. As for literature for children `Alice` makes not very much sense at all - a few moments are good but that`s basically it. Even the partly absurd `Neco z Alenky` had better developed characters than the original book. Wordplay is good but the story goes pretty much nowhere. The rating is not lower only because I don`t have very high standarts in this category.

Another one of the classics that I thought to need to catch up with. And this one was no disappointment. Elizabeth Taylor and Richard Burton are great as Martha and George - the crazy couple that lives somewhere between reality and fantasies. Only four actors, almost no change of decorations, and still a great movie. Characters don`t act the way one would expect them to, but are we really that predictable and do rules of logic apply to everyday life? I don`t suppose they do.

Those pesky Japanese know how to make a good horror film. And here we get a chance to see one. Although the plot isn`t particulary good. I`m not even sure that there is one. There`s a haunted house where a man killed his wife, his child and his cat. Later on everyone who went into this house died. There`s no reason why that happened, and not even a real mistery, but the images are scary in the typical Japanese way. There`s a strange child that sometimes looks pale and sometimes doesn`t but all the time looks disturbed and scary. There are strange noises, people die then and now. You can`t feel safe anywhere, because creeping females can catch you everythere. A social worker, a retired policeman, his daughter, her friends,an active policeman are among the people that die because of the grudge. Probably, if you watch the film more than once you will be able to find out what the plot was all about, but the bare thought of doing that alone in my room gives me the shivers. Of course, this ain`t no "Ringu" but this most certainly is a decent horror film that will disturb your sleep if it wants to.