Kazhes pierakstu burtnīca

Why are 3D animated, computer generated cartoons better than the ones that are drawn by hand? Is computer already better than an artist? Of course, not. But artists working for 3D cartoons receive more money, and that makes the difference. The Incredibles, for instance, despite being a cartoon about superheroes somehow manages to leave the impression of being quite fresh. First, we get a bit of reality when superheroes need to turn down their actions because they always get into trouble with lawyers. Then we join the life of a perfectly normal superhero family which has an incredibly strong dad, a very flexible mom, a dissapearing daughter and a ultra-fast son. By the way, just like it usually happens - the daughter is older than the son. What`s this supposed to mean? After being fired from his non-super job Mr. Incredible starts working for a stranger, which just happens to be the supervillain planning to take over the world. It sounds silly, doesn`t it? And it partly is, and partly isn`t. First, there`s perfect computer graphics. Then there`s enough of humour. And then - although the characters aren`t particulary deep they are easy to accept as what they are. If you`re not for something particulary "mind shaking" The Incredibles is quite a good choice for you.

This is the second part of T.Mann`s tertalogy about Joseph from the Bible who`s known to most people in connection with his brothers. I`m not sure why I took the second part of the novel from my library. Not that this would be the kind of book where you absolutely must read from the first page til the end - the story isn`t exactly new and unexpected twists aren`t a thing to look for in a book like this one. So this part tells us about Joseph`s youth (as the title clearly suggests) - when he`s in his teenage years, starts having his stupid non-sexual dreams, pisses his brothers off, is thrown by his brothers in a hole, rescued by some travellers and close to being sold into slavery into Egypt. I`d rather not talk about the story but what I thought of Joseph. To me he is an annoying brat, completely deserving the attitude his brothers have towards him. He just thinks that he`s sooo clever, sooo good looking and so much better than everybody else that he needs to wake up and smell the coffee. And the best thing to do that is being thrown in a hole in the ground with a nice perspective of dying there. Now let`s hear what I have to say about the book. First it was quite hard to get into it - T.Mann is a bit a heavy writer, relying quite massively on the German tradition of writing every detail you`ll never need in your life and doing to in quite a boring manner. Later on I found out that it`s quite a rewarding read, yet mainly for my German and not for my soul. It`s good, it`s well-written but it`s not my kind of literature. I may be happy having read at least one of Mann`s works but I`m not planning reading any other part of "Joseph and his brothers" right now.

"Prestižs" ir tikai viena no trim pēdējā laikā noskatītajām filmām, kurās piedalās burvju mākslinieki. Patiesībā visām šīm filmām ir šis tas kopīgs. Pirmkārt, divās no tām piedalās Skārleta Johansena. Otrkārt, visās šajās filmās burvju mākslinieki izmanto pazušanas triku. Treškārt, arī Hjū Džekmens piedalās divās no šīm filmām. Tagad tikai jautājums - kas ir trešā filma? "Iluzionists" un "Prestižs" - tas tā kā būtu skaidrs. Bet trešā filma, protams, ir Vudija Alena "Scoop" - kurā mēs arī redzējām Džekmena saspēli ar Johansenu. Tomēr šī filma nebūt nav komēdija, bet gan drāma mūža garumā starp diviem burvju māksliniekiem, kuru galvenais mērķis dzīvē ir pārspēt savu konkurentu. Konflikts sākas pēc tam, kad, iespējams, Kristiana Beila varoņa (Alfreda Bordena) vainas dēļ bojā iet Džekmena varoņa (Roberta Endžiera) iemīļotā sieviete - trika ar izbēgšanu no stikla kastes laikā. Nez kāpēc Endžiers apvainojas, un tad sākas nebeidzamas savstarpējas kaitniecības, kas viņiem abiem diezgan pamatīgi sagandē veselību. Tomēr vislielākais šoks Endžieram rodas, kad Bordenam parādās jauns triks - kaut kas līdzīgs teleportācijai. Endžiera "skolotājs" gan apgalvo, ka tur patiesībā nav nekā vairāk par dubliera izmantošanu, bet Endžiers netic, ka triks varētu būt tik vienkāršs. Tiesa, viņš pats, lai triku atkārtotu, izmanto dublieri, taču tas ilgstoši nav izmantojams, jo dublierim ir liela nosliece uz alkoholismu. Tikmēr Skārleta Johansena vispirms ir asistente un mīļākā vienam no viņiem, bet pēc tam otram. Vispār filma ir ļoti pat samudžināta, turklāt tajā vēl parādās Deivids Bovijs Nikola Teslas lomā (filmā parādās arī klonēšana - tādējādi padarot to mazāk reālistisku), skatīties ļoti interesanti, lai gan, protams, saprast to, ka arī otram no viņiem ir dubultnieks, var diezgan ātri, bet tas laikam gan nav filmas mērķis saglabāt intrigu iespējami ilgi. Filma noteikti ne sliktāka par "The Illusionist".

"Venēra", kā jau to var nojaust, ir kārtējā no Oskariem izvirzītajām filmām, šoreiz - lirisks stāsts par dīvainām attiecībām starp vecu veci un jaunu sievieti. Moriss un Ījans ir divi pensionēti angļi, kas mitinās kaut kur Londonā un kuru dzīves pamazām tuvojas finišam. Taču tajās notiek negaidīts pavērsiens, kad pie Ījana apmetas uz dzīvi viņa māsasmeita (laikam) Džesija. Ījanam, kurš patiesībā ir diezgan nīgrs tips, ar savu jauno radinieci attiecības veidojas izteikti negatīvas un viņš draugu palūdz šamo nedaudz pieskatīt. Tā pieskatīšana gan sanāk tāda diezgan savdabīga - noteikti ne tāda, kā tu domā, lasot šo frāzi, bet tāda, ka es pat īsti nevaru pateikt kāda - nu tāda dīvaina. Pati filma arī ir tāda pati - ļoti savdabīga. Es, protams, cietu no tā, ka to skatījos krieviskā (visnotaļ zemas kvalitātes) tulkojumā, kas angļu filmās man īpaši krīt uz nerviem, bet situācija bija tāda, ka citu variantu man vienkārši nebija un nācās samierināties ar izveidojušos situāciju. Žēl, bet Oskaru veterāns Pīters O`Tūls par šo filmu noteikti nedabūs - manās acīs viņa iespējas tikt pie šīs balvas nav lielākas kā Goslingam par "Half Nelson" (šādējādi dalot ceturto-piekto vietu). Bet filma laba, lai gan ne gluži Vislabākā.

Nicole Kidman has sold her soul to the devil of mass consuption! Either this or she`s out of her mind. How otherwise could you explain the reasons an actress of her name and calibre would agree to do a film like this one? On paper it whole looks good - a popular actor who`s career has been on the decline recently hires a simple girl from the street to do the leading role of a witch in the remake of a sitcom "Bewitched". But little does he know that the girl (Kidman) is a witch herself. And little do I know that Kidman, supposedly a young and naive girl is in her mid thirties! Not quite type for a young naive girl. It was different on that real sitcom about the teenage witch Sabrina. Ok, in this film we at least get to see a living cat instead of a talking taxidermists patient. But we also get to see a romantic comedy with a script that was probably written by a single monkey in a limited amount of time, for otherwise the complete works of Shakespeare might have been the result. Jokes are silly, tricks are silly, dialogues are stupid, all supporting actors should receive a death penalty and Nicole Kidman should sign a paper prohibiting herself from ever seing anyone involved in this film again and prohibiting her doing films that I would dislike after the first 10 minutes. This is it, Nicole Kidman! Either this or you`ll do the cat in Sabrina!

Ja nu kaut ko par Melu Gibsonu var teikt, tad to, ka viņam nepatīk ķēpāties ar sīkumiem. Vismaz paskatoties uz pēdējām trim viņa filmām šāds iespaids rodas. Sāk viņš ar "Drošsirdi" - trīsarpus stundas garu asiņainu sāgu par to, kā vienam skotam nogalina līgavu un kā viņš pēc tam cīnās ar angļiem (patiesību sakot, par šo filmu zinu tikai diezgan aptuveni, jo redzējis to pilnībā neesmu). Pēc tam nāca "Jēzus ciešanas" - asiņaina, lai gan ne pārāk gara, sāga par to, kā dažādi cilvēki sit Jēzu un visbeidzot viņu piesit krustā. Tagad nāk "Apocalypto" - nieka divas stundas garš episks vēstījums par maiju civilizācijas bojāeju. Der arī atzīmēt, ka Gibsons lielu vērību pievērš autentismam - kā Jēzus ciešanas bija senebreju un aramejiešu valodā, tā arī "Apocalypto" varoņi runā maiju mēlē (līdz ar to subtitrus izmanto droši vien 100% skatītāju, kas varētu būt par iemeslu tam, ka tie filmai nāk līdzi standarta komplektā). Ja pieiet filmai no tās puses kā "Klerkos 2" tika raksturots "Gredzenu pavēlnieks", tad šī ir filma, kurā vispirms pusi filmas indiāņi moka un nogalina citus indiāņus, bet otro pusi viens indiānis no pārējiem skrien prom. Uzfilmēts, protams, vienkārši ekselenti, indiāņi arī izskatās vairāk nekā autentiski (lai gan galvenais varonis, protams, ir tāds izteikts pretty boy), cik autentiska filmā ir maiju valoda, es spriest, dabiski, ka nevaru, tas pats attiecas arī uz rituāliem. Vienīgais filmas izteiktais mīnuss - visnotaļ primitīvais sižets, kas, iespējams, saistīts ar subtitrīgo valodu, jo stulbie skatītāji taču neko sarežģītu subtitros saprast nevarētu. Atkal vienīgi nevar saprast, vai šāda filma neveicinās negatīvu attieksmi pret Amerikas pamatiedzīvotājiem (tiem, kas indiāņi), kuri šeit daudzviet tiek rādīti negatīvā gaismā, bet visādiem debīliem -fobiem jebkurš mākslas darbs lieliski kalpo par ieroci savu stulbo teoriju pamatošanai (līdzās tam es, protams, neuzstāju nedz uz nepieciešamības pēc politkorektuma, nedz vajadzības kaut ko idiallizēt). Vērtējums salīdzinoši zems tādēļ, ka skaistajai formai izteikti pietrūkst satura.

Uzreiz paskaidroju, ka šī nav tā filma, kuru skatījās Mānis, bet gan "īstais" Good Shepherd - tas pats, kurā piedalās Mets Deimons. Turklāt Mets nav vienīgā slavenība šajā filmā, tāpat te piedalās arī Andželīna Džolī, Aleks Boldvins, Bilijs Krudups (Rasels no "Almost Famous"), pats Roberts de Niro, Maikls Gembons (pazīstams, piemēram, kā Dumbldore "Harijā Poterā"), Viljams Hērts (vispār - kino leģenda), Džo Peši un Džons Turturro. Sižeta te ir tik daudz, ka manā saitā tam nemaz vietas neatradīsies (aizbildināšos, ka man Normis noteicis striktus limitus, cik gari varu rakstīt, lai gan tā nav patiesība). Mets Deimons ir Edvards Vilsons, viņš strādā CIP. Filmā mēs redzam viņu dažādos periodos laikā no divdesmitajiem gadiem (tad gan viņu atveido cits aktieris) līdz sešdesmito sākumam un krīzei starp ASV un PSRS Kubas dēļ. Pa vidam tur iekrīt vēl viens pasaules karš un šādas tādas citas lietas, Edvarda attiecības ar kurlo Lauru un dzirdīgo Kloveru (Džolija), vispār ar to varētu sižetam pietikt, jo vairāk aprakstīt man ir slinkums. Tīri ok filma, tikai bišķi par garu, tā man būt domāt.

Lately I`ve read a lot of books where someone tries to solve some mystery concerned with history. "The Da Vinci Code", "The Sect of Egoists", "Baudolino" - those are the first to come to my mind. And here is another one of those. Claude Wooldridge is a rich man in his early fifties, who owns a bookshop, a few bakery shops, and some shops of antiques. His life goes through a whirlpool when he finds among old books a hint that could lead to a lost diary of the most famous British poet - Lord Byron. But the diary is only the background to the real drama of his life - he has a very weird relationship with his daughter and his wife, it turns out that his wife loves his best friend and not him anymore, but what`s the worst - Claude begins to realise that his life is completely empty, there`s no sense in anything he`s ever done, even the diary which he buys for a lot of money turns out to be just a hoax, and the book ends with him commiting suicide. This certainly means that this book hasn`t too much in common with the ones I mentioned at the beginning of this review, but it doesn`t also mean that it`s better or worse. I can`t say that it`s particulary thrilling, but it isn`t also drowsiness evoking. Probably the problem lies in the fact that the adventure part of the book never seems to overwhelm the ever-worsening condition of the main hero, which never lets you really be happy about something.

This film stars Seann William Scott - one of the few actors who`s most films I`ve already seen (yuck, this sentence sounds like crap but it`s too late and I`m too tired to think how to improve it). The only other that comes to my mind is Brad Pitt, altough I haven`t really seen that many of his films. So, what is this thing about? Knowing that S.W.Scott never does serious films you`ll probably say - this is a comedy. And you will be right. It`s pretty dumb, of course, but for a S.W.Scott film it also goes without saying. There`s this message that some Tibetan monks have been guarding for the last ... years (fill in any number you like). But the whole time the message has only one keeper, a person that lives 60 years without getting old and that can fight like a real menace. But in WW2 fascists killed most monks and an especially nasty fascists almost got the message (it`s the kind of thing that makes you live forever and gives you more power than Bruce Lee had in his prime). And now in circa 2000 a young thug (Scott) in America is about to become the next keeper of the message as the monk from Tibet meets him and the thug named Kar starts fulfiling some silly prophecies. But then the fascists come again and start doing their nasty shit, for you know that underground Hitler support troups exist even nowadays. And even in your back yard! Yeah, for sure. Anyhow then there`s also this crazy chick that meets Kar somewhere below the city (in the underground) and that falls in love with him (if you put it that way) and that can also fight like a menace. The film is an action flick with lots of silly comedy - a bit like "Welcome to the Jungle" with the same S.W.Scott. Dumb but at least partly fun.

Par to, vai globālā sasilšana ir vai nav būtiska problēma, par spīti Elam Goram un daudziem līdzīgi domājošiem cilvēkiem, joprojām ir daudz strīdu. Un manis pēc, lai tie būtu. Ja kāds uzskata, ka pie šīs problēmas ir vainīga Saules aktivitāte, nevis cilvēks, manis pēc viņš var tā uzskatīt. Daudz svarīgāka, vismaz tā man šķiet, ir tava rīcība un nevis tava pārliecība. Mans viedoklis ir tāds, ka no kaitēšanas videi un nelietderīgas dabas resursu izmantošanas iespēju robežās vajag izvairīties, neatkarīgi no tā, cik liels no tā rodas ļaunums, kaut tāpēc vien, ka labuma no tā noteikti nekāda nav. Bet uzskati un pārliecība - tā ir cita lieta. Nevaru īsti noformulēt domu, bet ko es gribu pateikt. Labi, izmantošu analoģiju. Kas ir labāk: ja tu netici Dievam, bet "ievēro baušļus" (jeb dzīvo tiešām labu dzīvi) vai regulāri ej uz baznīcu, atbalsti savu draudzi un vienlaikus esi totāls maita? Manuprāt, atbilde ir skaidra. Tāpat man nav svarīgi, kādu motīvu vadīts cilvēks, piemēram, atsakās no liekas braukāšanas ar mašīnu - lai viņu vada vēlme uzlabot savu fizisko gatavību, mēģinot panākt, ka ar viņu pārguļ Dženifera Anistone; lai viņš ir skopulis, kas negrib maksāt par benzīnu; lai viņš grib izlikties esam trūcīgs - nospļauties man par to: līdzekļi attaisno mērķi! (varbūt ne vienmēr, bet tomēr bieži vien).