Šo filmu mēs iesākām skatīties pie Lienes jūrmalā pa televizoru, bet tad aizbraucām uz Ķemeriem ar riteņiem, tāpēc filmu vēlāk iedabūju datorā un mēģināju ar to uzmākties N&N, bet N teica, ka viņam riebjoties Žerārs Depardjē un ka šī filma vispār esot sūds (pēc IMDb vērtējuma).

Es nevaru beigt brīnīties par Elisu Kūperu - sasodīts, cik viņš savulaik bija labs! Patiešām neticās! Pirmo reizi klausoties, šis ieraksts man likta pateikt - hā! rekur viņš beidzot savā it kā labākajā periodā ir ierakstījis nebūt ne lielisku albūmu, bet, pie joda, tā nav taisnība! Šis albūms ir ļoti pat labs, un vairākas tā dziesmas ir pat pesimisiskākajā gadījumā nosaucamas par īsteni lieliskām. Ko es ar to domāju? Pirmkārt, humora pilno "Prettiest Cop on the Block". Otrkārt, dejojamo "Don`t Talk Old to Me". Treškārt, "Generation Landslide", kurā Kūpers atkal piemin biljonu dolāru mazulītes. Ceturtkārt, disko humoru "Skeletons in my closet". Un visvairāk, protams, es ar to domāju septiņdesmito gadu Elisa stilā veidoto "You Look Good in Rags".

"Monsters Inc" tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām datorgrafikas multfilmām, kā nekā IMDb tās vērtējums ir 7.9, bet puvušie tomāti to atzinuši par 95% svaigu.

Jāatzīst, ka grāmatu ņemšana uz dullo bibliotēkā tomēr ir ļoti riskanta stratēģija. Un te nelīdz pat tādas piesardzīgas metodes kā grāmatas vāciņa novērtēšana, nosaukuma apskatīšana un acs uzmešana uzrakstiem uz aizmugurējā vāka. It īpaši tas attiecas uz pēdējiem, kas vienmēr ir no konteksta izgrābtas suminošas frāzes.

"Zooropa" noteikti nav tas U2 albūms, kuram pasaulē ir visvairāk cienītāju. Līdz ar to es būtu ļoti oriģināls, ja paziņotu, ka man tas ir viņu mīļākais ieraksts, bet pat es ne vienmēr esmu gatavs oriģinalitātes pēc pateikt kaut ko TĀDU. Dažas zināmas dziesmas šajā ierakstā, protams, ir, bet tās nav gluži tādas, ar ko vairumam asociējas šī grupa, jo "Zooropa" patiesībā ir deju mūzikas un nevis rokmūzikas albūms. Reizēm šī deju mūzika ir labāka - tādās dziesmās kā "Numb", "Lemon" un it īpaši "Babyface" (kura pat ir salīdzinoši roķīga) U2 izklausās kā pietiekami lieli šāda stila mūzikas eksperti. Savukārt citos brīžos īsti labi viņiem šī štelle nesanāk, tādi skaņdarbi kā "Some days are better than others" vai "The first time" varbūt nav gluži aizvainojoši slikti, bet augstāk par fona mūziku pacelties nevar. Laikam gan viens man ir jāatzīst - es šo grupu nesaprotu. Par katru viņu albūmu es domāju - šis man patīk tā ne visai, varbūt citi patiks labāk? Bet parasti nepatīk. Es neesmu radīts U2. No vienas puses - žēl, viņi taču skaitās labi. No otras puses - whatever.

Jē! Ronijs Džeimss Dio! Jē! Black Sabbath! Jē! Ragainā pielūgšana! Jē!

Nez kāpēc man vēl nesen šķita, ka šis ieraksts ir absolūti bezvērtīgs deviņdesmito gadu koledžroks, lai gan patiesībā tas ir gluži jaukām meldijām bagāts un brīžiem pat lielisks koledžroks. Vai runa būtu par populārakajām dziesmām - muļķīgi dorkisko "One Week" (kuru nesaprotu, kāpēc vajadzēja parodēt Weirdam Al Yankovicam) un dzeršanas himnai (protams, ar ironijas elementu) "Alcohol"; vai mazāk populārajām, bet nebūt ne mazāk lieliskajām "It`s All Been Done", "I`ll be that girl", "Never is Enough" un "When You Dream". Protams, viņi ir mazliet tādi kā komēdijrokeri un nav gluži ņemami tik ļoti par pilnu kā singers/songwriters, viņu melodiskie triki nav fenomenāli, bet viņus dziesmas ir vienkāršas un skaistas, apvienojot labāko no "Weezer" un "Fountains of Wayne" piedāvātā, neizliekoties esam nopietnāki nekā viņi patiesībā ir, reizēm uztrāpot uz kādas emocionālākas nots (it īpaši "When you dream", kas man pat atsauc prātā Pink Floyd "One of my turns), pārējo laiku vienkārši domājot par to, lai man kā klausītājam būtu labāks noskaņojums.

Autostopotāja eposa trešā daļa pastāsta daudz par dzīvi uz Zemes divu miljonu gadu pagātnē, kura stājas priekšā Artūram Dentam un Fordam Prefektam. Pateicoties kļūdai vietas un laika vienotībā viņiem palaimējos nokļūt zemes mūsdienās - divas dienas pirms Vogonu veiktās pasaules likvidācijas, turklāt Česterfīlda dīvāna sabiedrībā un kriketa laukumā.

Nekad tā īsti nebiju 10CC ieklausījies un īstenībā izņemot viņu lielāko hītu - "I`m not in love" - neko par šo grupu īsti nezināju.

Droši vien Ingmars Bergmans varētu pretendēt uz pirmo vietu nominācijā "Pasaulē konservatīvākais kino režisors". Savā ziņā viņš ir vienveidīgāks par Vudiju Alenu. Kā tas izpaužas?