Kazhes pierakstu burtnīca

Turpinot pievērsties unikāli nedaudzveidīgajai AC/DC ierakstu karjerai, esmu nonācis pie "For those about to rock" - albūma, kurš acīmredzami bija lemts neveiksmei. Iznācis pēc "Highway to Hell" - labākā grupas ieraksta ar Bonu Skotu, un "Back in Black" - labākā ieraksta bez Bona Skota (tobiš ar Braienu Džonsonu), šis ieraksts diez vai varēja cerēt kļūt par trešo absolūto virsotni grupas ierakstu kolekcijā.

Lai apliecinātu, ka esmu labs, šai grāmatai pat izveidoju puslīdz normālu ārtiklu Vikipēdijā (lai gan, protams, tur vēl varētu šo to pilnveidot). Kā jau var nojaust, šis ir nākamais romāns Verbēra ciklā par skudrām. Tā darbība norisinās gadu pēc pirmā romāna darbības.

"Veronikas dubultā dzīve" ir viena no tām filmām, kuru es grasījos noskatīites jau sen. Patiesībā - jau ļoti sen. Ja tevi interesē, cik - vismaz kopš tā laika, kad skatījos Kislovska visas 3 krāsu filmas. Un tas bija patiešām sen. Bet agrāk to kaut kādu iemeslu nevarēja nekur dabūt, tagad beidzot man izdevās to dabūt savā īpašumā un pārliecināties, ka gadiem ilgi to gaidīt nebija vērts.

An autobiography of a eastern-german writer who flew from Eastberlin into the west side and in the end was dissapointed with both of them. He even compares the choice between socialism and capitalism to a choice between plague and cholera. Of course, the author doesn`t pretend that everything in the world is bad but still it is a bit of a depressing book. An interesting part is where the author tells how he read the file the Democratic Republic of Germany had on him and how he discovered which of the people he knew were contributing to that file, but there is no anger or lust for revenge in his words for Schesinger can easily understand that those people themeselves also were the victims of the system.

Nezinu, kā tas atgadījās, bet šī albūma dziesmu sacerēšanā Eliss Kūpers pieaicināja tādu vīru vārdā Bērnijs Taupins. Zini, ar ko šis bija slavens? Ar to, ka viņš bija tekstu autors Eltona Džona dziesmām. Interesanti, vai ne? Eliss tomēr nav gluži Eltons. Vai tomēr ir?

Nupat man nāksies atzīties, ka manā disku kolekcijā atsevišķi izpildītāji ir pārstāvēti ar pārāk lielu disku skaitu. Piemēram, Black Sabath nav slikta grupa, bet vai man patiešām ir nepieciešami veseli deviņi viņu ieraksti? Un šī grupa nav vēl trakākais gadījums - man vismaz nav īpaši daudz viņu vēlīno un patiešām bezjēdzīgo ierakstu.

Jaunākā Džima Kerija filma ir apliecinājums vairākām lietām. Pirmkārt, tam, ka Džims Kerijs nav tikai un vienīgi Ace Ventura atveidotājs, bet zināms eisventurisms viņa katrā lomā tomēr ir atrodams. Otrkārt, tā ir vēstījums par to, ka apsēstība ar numeroloģiju nav nekāda labā lieta. Treškārt, Džoels Šūmahers nav izcils režisors.

Jā, mēs noskatījāmies skrīneri. Nu un? Varētu padomāt, ka Simpsonu filma būtu tāds produkts, kas skrīnerī ievērojami atšķirtos no īstās filmas. Kā nekā dzeltens ģīmis arī skrīnerī ir un paliek dzeltens ģīmis.

Bilijs Aidols ir sūds uz kociņa. Tas nu ir konstatēts fakts. Iespējams, viņš ir pat sūds bez kociņa, jo kociņš ir pārāk labs objekts, lai to minētu vienā teikumā ar Biliju Aidolu.

Iesākumā atzīšos, ka nezinu, vai pareizi šo filmu būtu saukt par angļu vai amerikāņu produktu - it kā Holivuda, bet it kā - aktieri visi angļi, režisors anglis, autore - angliete. Tātad - saukšu par angļu filmu.