"Klauveejot pie debesu durviim" nebuut neietilpa manaa skataamo filmu klaastaa, bet nokljuva tur nejaushiibas peec. Shai nejaushiibai bija divi komponenti: 1) VLC pleieris kaut kaada iemesla deelj nenjem pretii subtitrus, kaa rezultaataa man zudusi iespeeja noskatiities vairaakas no liidzi panjemtajaam filmaam; 2) shodien ierakstiiju darbaa diskaa divas filmas, bet kaut kaada iemesla deelj multisesijas otro sesiju lasiiklis maajaas atteicaas atpaziit; 3) hmm, soliiju laikam divas daljas, bet lai nu paliek - pirms dazhaam dienaam shamo filmu dzirdeeju, ka bija nolejuplaadeejis muusu sisadmins, bet taa kaa es par sho filmu biju dzirdeejis vairaakas labas atsauksmes, noleemu noskatiities. Protams, jaatziimee, ka krieviski dubleeta filma noteikti nav optimaalais veids, kaa to skatiities, bet patiesiibaa shoreiz vismaz krieviem iipashi piesieties nevaru - kvalitaate tulkojumam bija pilniigi atbilstosha un Ahmedu ierunaajushais tips izklausiijaas peec muusu itaalju shveiciesha Borisa Salomoni (kursh varbuut kaadreiz googlee uzies sho lapu, mekleejot peec sava vaarda, bet nekad nesapratiis, kas te ir rakstiits).
Somewhere I found out that this was a film that said the same things that `Beware of a Holy Whore` did but in a better way. Since I didn`t really understand what that Fassbinder movie was about it seemed a natural choice (!) to watch this film here. It`s by Allain Resnais and tells a story of a man who tries to persuade a woman that they`ve met a year ago and that they were something like lovers. What I didn`t get, why is the supposed place of their meeting Fredrichsbad while the title says Marienbad. It`s not very clear which scenes happen in the past, which in the present, and which don`t happen at all. Changes of cameras from one location on to another while the same phrase goes on and the situation is still the same are quite interesting. There`s a third man present (not to be confused with that `The third man` film) who is probably the woman`s husband (by the way, characters don`t have names around here). Though the woman is played by Delphine Seyrig (I know her from `The Discreet charme of... ` by Bunuel where she plays one of the bourgeoise women). Overall the film would get maximum points for the idea, while it was by no means a very entertaining film.
Tagad es zinu droši, kāpēc par spīti neapšaubāmi gandrīz izcilajām viņas kā rakstnieces dotībām Airisa Mērdoka tā arī nav kļuvusi par vienu no maniem top 3 - top 5 literātiem. Vaina ir gluži prozaiska - viņas darbos ir pārāk daudz ziepenes elementu.
Nupat es neko vairs nesaprotu - kā tas nākas, ka esmu aizmirsis "Mis Saulesstariņu" vispār aprakstīt šitajā faktoīdā. Secinājums prasās viens - man vajadzētu rūpīgāk sekot tam, ko ierakstu un vai ieraksti parādās. Varētu vismaz slinkajā režīmā uzreiz pēc kaut kā "nobaudīšanas" izveidot tam saitā sagatavi, lai vēlāk nebūtu jābrīnās, kāpēc šis vai tas ieraksts šeit nav atrodams.
"Peedeejais Skotijas karalis" bija viena no oskariem nomineetajaam filmaam, kuru es nebuut nebiju iipashi entuziastisks noskatiities. Iespeejams, taadeelj, ka es zinaaju, ka taa nemaz nav filma par peedeejo Skotijas karali. Ja taa buutu shaada filma, tur noteikti nepiedaliitos Forest Vaitekers (neesmu rasists, bet peedeejais Skotijas karalis diez vai bija melnaadains). Toties Dzheimss Makavojs tur vareetu piedaliities, jo vinsh arii ir vieniigais iistais skots shajaa filmaa. Patiesiibaa lielaa meeraa shii filma ir pavisam savaadaaka filma par Aafriku, nekaa es biju gaidiijis (jaa - peedeejais Skotijas karalis bija Ugandas diktators Idi Amins, kas bija liels visa skotiskaa cieniitaajs). Nikolass Gerigans ir jauns skotu aarsts, kas griezhot globusu izlemj, ka vinja prakses vieta buus Uganda, kur vinjam sanaak diezgan negaidiiti, pateicoties savam skotiskumam, sadraudzeeties ar aareeji ljoti jauko un draudziigo diktatoru, par kura personiigo aarstu Nikolass aatri kljuust. Tikai ar laiku vinsh saprot, ka Aminaa sadziivo divi cilveeki - vinja jautrais, jokus miiloshais draugs, un brutaals, paranojas paarnjemts sadists, kas gatavs nogalinaat simtiem tuukstoshu savas valsts iedziivotaaju, lai tikai vareetu saglabaat savu varu, bet Nikolass ir tikai vinja mazais baltais meerkakjiitis, par kuru visi var pasmieties un kuru neviens taa iisti par pilnu nenjem. Klaat pie citaam likstaam no Nikolasa staavoklii paliek viena no prezidenta sievaam, kas nebuut nav laba situaacija, un vienaa briidii Nikolass ir tik izmisis, ka vinsh piekriit anglju piedaavaajumam noindeet prezidentu, bet tiek aatri vien atmaskots un gandriiz nogalinaats (shiis filmas vienaa no nedaudzajaam nezheeliigi asinjainajaam sceenaam - patiesiibaa filma ne tuvu nebija tik brutaala kaa daudzas citas aizvadiitaa gada filmas, bet shii konkreetaa aina ar Nikolasu, kas tika pakaarts aiz diem miesaa iedurtiem aakjiem, nebija iisti jauka. Beigaas vinjam tomeer izdodas no Ugandas aizbeegt un paveestiit pasaulei, cik jauks cilveeks ir Ibi Amins savaa patiesajaa izpausmee. Attieciibaa uz Vaitekeru jaatziist, ka vinsh patieshaam lieliski atveido sho daljeeji biograafisko un patieshaam ljoti neviendabiigo cilveeku taa, ka vienu briidi tu kaa skatiitaajs vinju uzskati par ljoti simpaatisku, bet citu briidi - par totaalu briesmoni. Filma laba, nav ko zheeloties. Un es droshi vien buutu par to arii ieprieksh bijis optimistiskaak noskanjots, ja buutu piefikseejis, ka taa nav tikusi kaldinaata Holivudaa.
(valoda: anglju) Godiigi sakot, es pat atmineeties nevaru, kad peedeejo reizi lasiiju kaut ko liidziigu "Eenu graamatai", noteikti peedeejaa laikaa tas nav bijis. Turklaat es jau no saakta gala zinaaju, kaadas kategorijas literatuura taa buus, bet tomeer izlasiiiju. Kaapeec taa? Pirmkaart, taapeec ka man pieejamo graamatu klaasts Duka-maajaa ir diezgan pieticiigs. Otrkaart, un galvenokaart tieshi taadeelj, ka man vienkaarshi shobriid nav iekshaa vakaros lasiit kaut ko kaut nedaudz smadzenes piepuuloshu, bet "Book of Shadows" smadzeneem nerada lielaaku slodzi kaa stulba tiinju komeedija vai pornofilma.
Lai gan "Pieziimes par skandaalu" nevienu Oskaru nedabuuja, shai filmai es noteikti vismaz paariiti to buutu iedevis, lai arii esmu to noskatiijies tikai visai beediigaa kinoteaatrii tapusha kameras ieraksta kvalitaatee ar popkorna graushanu, skatiitaaju eenaam un smiekliem nevietaa.
"Colour Me Kubrick" ir uz reaaliem notikumiem balstiita filma, cik neticami tas lai arii neshkjistu. Galveno lomu tajaa atveido Dzhons Malkovichs, paziistams, kaa zinaams, kaa tips no taas filmas, kuraa aplaupa banku, un no "Being John Malkovich". Malkovicha varonis ir kaads celjojoshs tirgotaajs vaardaa Alans Konvejs (reaala persona), kura pamatnodarbe bija uzdoties par slaveno kino rezhisoru Stenliju Kubriku un guut labumu no shaadas uzdoshanaas, protams, par labu vinjam shajaa situaacijaa naaca tas, ka Kubriks, lai gan bija ljoti respekteets rezhisors, nebija taada tipa slaveniiba, par kuru daudzi zinaaja, kaa vinsh izskataas. Taalab Konvejs speeja lieliski dazhaadiem cilveekiem apsoliit sho vai to vinju karjeras labad, pretii prasot, lai vinjam kaut ko izmaksaa (jo Kubrikam-Konvejam diivainaa kaartaa vienmeer bija aizmirusies liidz vinja platiina krediitkarte), kaa arii guut seksuaalus pakalpojumus (veel viens triks - ekscentriskais homoseksuaalis Konvejs absoluuti nospljaavas uz to, ka Kubriks nebija gejs, neintereseejoties par atbilstiibu teelam). Kas Konvejam gan reizeem radiija probleemas, bija fakts, ka vinsh iipashi daudz par Kubrika filmaam nezinaaja un orienteejaas tajaas ne labaak, kaa, teiksim, es. Toties vinsh lieliski maaceeja iepiit sarunaas to, ka vinsh nupat pusdienojis ar Tomu Kruuzu vai ka vinja naakamajaa filmaa piedaliisies Elizabete Teilore un vienmeer vinja kaarteejiem pazinjaam atradaas kaada vietinja jaunajaa filmaa atveeleeta. Protams, tas noveda arii pie taa, ka Konveju biezhi gribeeja sist, bet kas vinjam bija pluss - neviens iipashi negribeeja iet pie policijas, jo cilveeka reputaaciju vareetu nedaudz ietekmeet publiskaas zinjaas izplatiita informaacija par vinja uzkjershanos uz pseido Kubriku un paarguleeshanu ar vinju.
Reti gadās, ka es kādu filmu skatos tik daudzos piegājienos, līdz tieku līdz galam, ja darīšana nav ar kādu īpaši neinteresantu mākslas darbu (lai gan tādos gadījumos būtu vērts uzdot jautājumu - kāpēc tad es to vispār noskatos līdz galam, ja ir tik neinteresanti?). Tomēr "Little Čildren" gadījums ir patiešām īpašs. Šo filmu lejupielādēju vēl Rīgā, ierakstīju diskā un sataisījos Ženēvā jau vienā no pirmajām dienām to skatīties. Principā es zināju, ka filmu biju dabūjis krieviskā tulkojumā, tomēr nepievērsu šim faktam īpaši lielu vērību - bieži tulkojumiem nav ne vainas, turklāt anglisko tobrīd dabūt man bija pagrūtāk. Tomēr jau pēc minūtēm 10 es filmu skatīties pārtraucu, jo mani totāli bija nokaitinājis tulkotājs, kas nespēja izsekot līdzi sižetam, rezultātā tulkodams labi ja pusi teksta un regulāri atkārtodams "eēe" tipa skaņas. Taču kad Oskari jau bija pienākuši stipri tuvāk, izlēmu iedot šim tulkotājam vēl vienu iespēju - mēģinot iespēju robežās klausīties angliskajā tekstā, kas bija apakšā. Šoreiz noskatījos vēl minūtes piecas - līdz brīdim, kad sapratu, ka "koroļ porno" oriģinālvalodā ir "prom king".
Beidzot noskatījos trešo nomināciju gada labākajai animācijas filmai - "Monstru māju". Šī gada animācijas kategorijā nominētajām multenēm patiešām ir viena kopīga īpašība - tajās visās ir ekselenta animācija. Pingvīnu multene vietām bija vizuāli līdzvērtīga īstajai Pingvīnu filmai, "Vāģi" bija daudz labāki, nekā es biju gaidījis, un visu beidzot Monstru māja. Starp citu, šogad visas 3 nominētās multenes ir datorgrafika. Nez, vai tas par kaut ko liecina? Pagājušogad neviena nebija tīrā datorgrafika. Droši vien gan tas liecina, ka šogad nav bijis gana labu zīmēto multfilmu. Kā lai arī nebūtu, es savu "Oskaru" atdotu tieši "Monstru mājai", kas mani patīkami pārsteidza. Vispirms, vizuāli no visas šīs ļoti spēcīgās trijotnes tieši "Monstru māja" izceļas visvairāk. Otrkārt, sižetiski tā arī ir pārāka par abām divām konkurējošajām multenēm - vismaz nav tā, ka jau no paša sākuma var saprast, ar ko tas viss beigsies. Bet tomēr galvenais šeit bija tieši vizuālais baudījums - te tas ir atstrādāts vienkārši perfekti, liekot man noticēt, ka datorgrafika beidzot ir sasniegusi tādu līmeni, kādu es no tās vienmēr esmu gaidījis - beidzot pat es nevaru teikt, ka ir pārāk maz poligonu izmantots.