Kazhes pierakstu burtnīca

Damn! I`m not particulary interested in Latvian music but this one is got to be the worst album of music I`ve ever heard. Ok, I know that the performer is not a serious act of music but is supposed to be comedy. Yet, I can not be completely blind and uncapable to observe that apart from the fact that this "comic" stuff is about as funny as it is smart and witty (which you can probably guess is a number that you`d rarely find on a scale of one to ten). Some of the songs nearly approach being listenable, yet the dreadful quality of the performance ruins everything. I`m not hoping that the singing would be any good, that melodies would be any better, anyhow it`s just a complete pile of crap.

Ja pavisam godīgi, bet patiešām pavisam godīgi, es nezinu, ko šis ieraksts dara manā mūzikas kolekcijā. Laikam tas tur parādījās, jo tolaik bija kaut kāda viena "Ash" dziesma, kas man tīri labi patika, bet tā ne tikai nav atrodama šajā diskā, bet es pat nezinu, kas tā bija par dziesmu un pēc kā tā izklausījās. Par "Nu-Clear Sounds" varu teikt, ka tas ir divdaļīgs albūms - ieraksts, kurā sadzīvo melodiski vienkāršas dziesmas un dziesmas ar spēcīgu ģitāras zāģa elementu. Lai gan vispār es tipiski esmu smagākas un aktīvākas mūzikas cienītājs, "Ash" gadījumā man tuvākas šķiet klusās dziesmas. Tikām kamēr "Projects", "Death Trip 21" vai "Fortune Teller" ļoti nosacīti ir nosaucamas par foršām dziesmām, "Nukleārās skaņas" spēj piedāvāt arī kaut ko jaukāku. No enerģiskajām dziesmām vienīgā patiešām foršā ir "Jesus says". No tās teksta man gan neizdodas saprast, ko tieši Jēzus saka, bet par to es neuztraucos. Vispār jāatzīst, ka no satura viedokļa vairums "Ash" kompozīciju ir visai bezjēdzīgas un līdzīgus tekstus arī es visādiem poetry.com konkursiem esmu rakstījis. Par albūma labāko dziesmu uzskatu atmosfērisko "Folk Song", kas gan nav nekāda tautasdziesma, bet tikai draudzīgs folkroks. Vēl arī "Aphrodite" ir skaista, bet nezinu, kaut kā "Ash" laikam nav mana grupa. Es varu šādu mūziku klausīties, bet gluži tāpat kā kurmītis var nerakt, es varu "Ash" arī neklausīties un nejusties neko bēdīgs bez šīs grupas daiļrades.

Pedro Almadovars ir ģeniāls režisors, tas nav apšaubāmi. Tāpat nav apšaubāmi tas, ka viņam ir zināmas novirzes. Šajā gadījumā es nedomāju P.A. seksuālo orientāciju, jo par to, kas šajā sakarā ir un kas nav novirzes, vienmēr var strīdēties. Tomēr visās bez izņēmuma viņa filmās netrūkst kaut kā mazliet perversi pretīga. Pieminēšu tikai manis redzētās lentes. "Kika" - maniakāls sieviešu slepkava, ārprātīgs izvarotājs, vairākas seksa apsēstas sievietes. "Runā ar viņu" - vidēji traks tips, kas padara grūtu sievieti komā. "Viss par manu māti" - transseksuālis, no kura stāvoklī paliek un inficējas mūķene. "Sliktā audzināšana" - vairākas no narkotikām atkarīgas, ar prostitūciju nodarbojošās transpersonas. Salīdzinoši ar agrākajām filmām "Atgriezties" ir tīri mierīga. Te gan, protams, ir paaudzēm "pārmantota" seksuālā izmantošana no tēva puses, kas rezultējas meitenē, kuras tēvs ir arī viņas vectēvs, ir viens personāžs, kuru (visticamākais) atveido transpersona, bet tas patiesībā arī viss. Vēl šajā filmā ir Penelope Krusa, kura atveido Raimundu, kura arī ir tā persona, kas sanāk vienlaicīgi savai meitai Paulai arī māte. Vēl šajā filmā iesaistās Raimundas māte, par kuru visi domā, ka viņa ir mirusi un spokojas, bet patiesībā viņa ir sadedzinājusi savu vīru un viņa mīļāko, bet tagad bēguļo. Raimundas māsa Sola ir atraitne, kura pārtiek no nelegālas frizētavas savā dzīvoklī. Raimundas vīrs Pako zaudē darbu un alkohola reibumā iekārē uzbrūk savai audžumeitai Paulai, kas viņu nogalina, pēc kā Raimunda līķi ievieto ledusskapī un tur ilgi glabā. Patiesībā kā juridiskos jautājumos nedaudz izglītotiem cilvēkiem mums vajadzētu saprast, ka Raimundas stratēģija līķa noslēpšanai ir vairāk nekā idiotiska. Tā vietā, lai izsauktu policiju, kas konstatē, ka piedzēries vīrietis ir mēģinājis izvarot mazgadīgo, kas aizstāvoties viņu ir nejauši nogalinājusi, tur nekāda krimināllieta nesanāktu. It īpaši zinot to, ka Eiropas Savienībā bērnu tiesībām ir ļoti augsta prioritāte. Protams, iespējams, ka Raimunda to nezina. Otra apšaubāmā epizode ir tā, kad viņa (Penelope Krusa) vienatnē spēj pacelt Pako līķi, lai to ievietotu saldētavā. Es patiešām gribētu redzēt, kā viņa to reālajā pasaulē varētu. No malas vismaz izskatās, ka viņai maisā ir ietīts nevis vīrietis, bet paklājs, taču tas nav būtiski, lai arī, protams, tas ir fušieris. Vēl viens fušieris ir tas, kā Krusa "dzied". Tur var tik labi pateikt, ka reālā dziedātāja nav viņa, bet gan kāda reāla dziedātāja ar savādāku balsi, ka vienkārši var just, ka Penelope tikai muti vien plāta. Bet nu pietiks par negatīvo. Pozitīvais Almadovara filmās allaž ir interesanti skati, neordināras košas krāsas. Runājot par interesantiem skatiem, pirmkārt prātā nāk tas, kā Raimunda mazgā traukus un mums rāda skatu no augšas uz izgriezumu, tāpat Pako līķis tiek rādīts ļoti mākslinieciski. Vispār jāatzīmē, ka šajā filmā ir ļoti maz baisu skatu - ne te ir plikņi, ne vardarbība, viss notiek aizkadrā, gluži kā romiešu teātrī.

The creation of the fantasy world and its first age seem to be quite boring to me. Good ol` John.R.R. must have been quite nuts to create such a detailed history of his fantasy world. Man, are those names the characters got, complicated. It didn`t seem to me that there were many great quotes in here, at least I didn`t find anything I would like to remember.

Rarely have I encountered such problems writing a review of a book as the ones I have right now. And why is that? Because the book in question is not only a worldwide bestseller that has left quite an impact on zillions of people but mainly because my attitude towards it isn`t really determined. There`s this professor Langdon who tries to solve the mystery of a French guy who did some important work in the Louvre. He`s wanted for murder of that fellow by the French police, but there`s the dead man`s granddaughter helping him. Together they try to solve both this mystery and the mystery of the holy grail itself. The ideas of the book? Not too many of them, I must say, basically it`s the holy femininity that has been hidden by Christianity through the ages, and now has to be revealed. The writing is pretty plain - Dan Brown is surely no great literate - his writing style is simple and clichesque, the tension isn`t especially high and the riddles are not too inventive. You see, I like the message, but I don`t like the letter, that`s something like that. In the hands of a better writer this could have been a great book, and a great film could be made from this, but as it is - it`s not much more than a good video game, something between "Broken Sword" and "Tomb Raider".

This is a film that preceeded Kill Bill by Quentin Tarantino. How could the guy with Q at the beginning of his name otherwise thought of what was happening to Beatrice while she was in a comatose state? I mean a doctor using her as a whore for necrophilic rednecks is a good concept, and it probably can bring you some easy cash, but Quentin ain`t that creative himself to think of that without the help of some gay Spanish director who likes to make films about drags-queens bragging how cool it is to have both tits and a penis, and how guys love blow-jobs from a woman with a penis. Hey, there was this song "Your mother got a penis" by this techno-rap artist, who`s name I`ve sadly forgotten. Goldie Lookin` Chain - yup, I remembered it! Anyhow, Talk to her has no signs of drag-queens, or at least if there is one fellow who may be a bit sick, he at least never wears women`s panties in a way so the others could see that. Instead he stalks a girl and when she falls into a coma he becomes her private nurse at the hospital and imagines that they have a normal relationship going. That is, until he gets her pregnant, the dork! Then there`s another fellow who`s girlfriend is also in a coma after she was hit by a bull (she`s a bullfighter). A strange relationship starts between the two fellows. No, they don`t do kinky stuff with each other! The film is kinda good, not particulary the kind of cinema I`m interested in, but - yes, it is provoking, yes, it is beautifuly done, yes, I liked it. And, no, I don`t think that it is cool to have sex with a partially dead person, and I don`t think that the fellow - Benigno - was sane.

Eh, kur tie laiki, kad es pirmo reizi dzirdēju par Dīvaino Elu Jankoviču. Tas būs bijis kaut kad 90-to vidū, kad televīzijā bija kaut kāds raidījums, kur varēja balsot par videoklipiem un viens no tiem bija Weirda "episkais" "Smells like Nirvana". Ja nu vienu lietu es nesapratu, tad tas bija kāpēc vecis uzvilka balerīnas kostīmu un vispār - kas tas par sviestu. Raidījuma vadītājs runāja par Veirdu, tā it kā viņš būtu kaut kāds krutais tips, kas visiem jāzina. Nākamā reize, kad viņš "atgriezās", bija disks ar Veirda izlasi, pie kura tiku kādā 11-tajā klasē. Īpaši man iepatikās viņa kompozīcijas "Wrong foot amputated" un "Windows 95 sucks". Izrādījās gan, ka šīs dziesmas Veirds nemaz neizpilda, bet vienkārši internetā gandrīz visu parodiju mūziku piedēvē tās leģendārajai zvaigznei - Weird`am Al Yankovičam. Kad es tiku pie "Bad hair day", es par Veirdu zināju jau daudz vairāk, un pat biju dzirdējis pāris no šī diska dziesmām. Pirmkārt, protams to ievadošo "Amish paradise", kas gan ekselenta lielā mērā ir pateicoties perfektajam videoklipam un asprātīgajiem tekstiem. Jāatzīst, ka pārējās diska parodijas mani kaut kā nav piesaistījušas. Pirmkārt, tā ir "Cavity Search`", kas parodē U2 "Hold me thrill me". Personīgi man patīk, ja parodija ir trāpīga, ne tikai komiska. Un kas lūdzu ir smieklīgs dziesmā par iešanu pie zobārsta un cik ļoti tas ir saistīts ar oriģinālu, izņemot mūziku? Lai gan muzikāli dziesmai, protams, nav ne vainas. "Gump" - parodija par dziesmu "Lump", atkal ir viena forša dziesma, tikai pilnīgi bezjēdzīga. Veirdam vispār ir raksturīgs stiliņš atstāstīt dziesmās filmu sižetus ("Spiderman", "American Pie" versija ar Zvaigžņu kariem), un šeit viņš to izmanto, lai pastāstītu mums par Forestu Gampu. "Syndicated Inc" oriģinālā versija man nav zināma, bet tekstā neko īpaši interesantu nesaskatu, un manā izpratnē tā ir pārāk vienmuļa. Visubeidzot, parodējot TLC "Waterfalls", Veirds, pirmkārt paņem ne īpaši foršu girlbanda dziesmu un vēl pataisa to par "Phony calls" - brīdinājumu, ka joku telefona zvani nav nekas labs. Diemžēl esot jau pēcskolas vecumā un no tīņu stulbuma vairāk vai mazāk brīvam man tas neko asprātīgi neliekas. Cita lieta ir "Alternative Polka" - viens no labākajiem Veirda ražojumiem polku žanrā, kas pieskaras gan Beck "Loser", gan Green Day "Basket Case", gan visam pa vidu. Protams, neviens Veirda albūms nav brīvs no viņa oriģinālajām kompozīcijām - tizli sisijīgā "Everything you know is wrong", atmosfēriski nirvaniskais un par spīti stulbajam tekstam foršais "Callin` in Sick", akapella "Since You`ve Been Gone" - albūma piepildītājs, "I`m So Sick of You" - crap, vēl viens "šausmīgi asprātīgais" gabals "I Remember Larry". Ja viņš būtu atcerējies par Leisure Suit Larry, šis albūms noteikti man patiktu daudz labāk, bet te runa ir par kaut kādu "neighborhood prankster", kas padara to par vēl vienu primitīva humora piemēru un šis Larijs lieliski iederētos mega stulbajā filmā "Dennis the Menace" vai vēl kādā citā analoģiskas kvalitātes sviesta gabalā. Vienīgā Veirda solo dziesma šajā diskā, kas man patiešām patīk ir "The Night Santa went Crazy" (izņemot Calling in sick) - tā patiešām ir smieklīgā un ļoti skaistā Ziemassvētku dziesma "The Night Santa went crazy", kas stāsta par Ziemassvētku vecīša sajukšanu prātā un pārvēršanos par slepkavojošu monstru. Vispār jau jāatzīst, ka Veirds nav albūmu mūziķis - no visas viņa divdesmitpiecus (un vairāk) gadus ilgās karjeras varētu kopā salipināt izcilu viena vai divu disku izlasi, bet vajadzības klausīties visas bezjēdzīgi tizlās parodijas un bezmērķīgos mēģinājumus solo laukā vismaz manuprāt nav.

"Foreigner" debijas albūms ir vistipiskākais piemērs sliktai mūzikai, kas uzkrājusies manā mūzikas kolekcijā. Lai gan viņi skaitās viena no sava laikmeta (70-to beigu, astoņdesmito sākuma) lielākajām arēnu roka grupām, tas patiešām nedara šo grupu sevišķi kvalitatīvu. Tā vietā tas dara šo grupu nevajadzīgi skaļu (brīžiem) un nevajadzīgi salkanu (visbiežāk). Protams, kā jau kārtīgā arena rokā, šajā ierakstā netrūkst enerģijas, bet lieliski var just, kā šādus ierakstus par paraugu savai daiļradei ņēmuši visi pretīgie matu metāla talanti. Protams, slikti sekotāji nedara grupu sliktu, taču nav te nekā tāda, kas attaisnotu vēlākos sekotājus. Piemēram, "Feels Like the First Time" ir tīri labs roķeris, līdz brīdim, kad tas pāriet salkanajā balādes gabalā ar kaitinošiem sintezatoriem. Klasiskākais diska gabals, protams, ir tā otrā kompozīcija - "Cold as Ice" ar savu atkārtojošos sintezatora ritmiņu, pret kuru man patiesībā nav nekādu iebildumu, ja neskaita mazliet "sieraino" visas mūzikas skanējumu. Diemžēl viss pārējais diska saturs vispār nav atstāstāms, proti, tas ir tik ļoti viduvējs, ka grūtāk iedomāties kaut ko viduvējāku. Ja nu ir mūzika, kurai iztiekti trūkst odziņas, tad tas ir arēnu roks, visi šitie "Foreineri", "Journey", "Asia", "Styx" utt., kas skaitās it kā šausmīgi kruti, bet patiesībā nekā viņos nav.

Swedish rock music isn`t considered as the top level pop ever provided. Ok, they got ABBA, but that was way back when people differed from apes only by the fact that they mated with their females instead of those of gorrilaz (a cool band, by the way). Then there was Ace of Base, but they never recorded anything as powerful as "Ace of Spades" so why should we bother about them. Army of lovers? Nah, better try "Lovefool". That`s the song that made Cardigans famous, a thing they never would have thought to be possible, had they become a "Metal Machine Music" tribute band. Since they wrote poppy rocky stuff instead, their miracle became true, and they were not only the first band on the moon, but the first band off the moon as well. So, they came up with Gran Tourismo (Gran is the short form for grannie), a concept album about an old woman travelling all the way to Lykopping to see a football game between the local team and FC Fredrickhaven. No, there`s no granny and no football in sight, this is a bit agressive rock album with vocals by an angel. Actually the music is pretty good, but how good is pretty good anyhow? Is it worse than jolly good? And how does it compare with "quite good", "goodies" and "holy cow, what a shitty piece of cake!"? I don`t know.

*sniveling warning*