Kazhes pierakstu burtnīca

Kas īsti notika Monako? Slavena tenisiste atvadās no sporta, jo sievas pienākums ir ziedot visu savu interesi ģimenes dzīvei. Roberts Plūme vairs nebrauc ar riteni.

Turpinām skatīties teātra izrādes, kuras uz skatuves jau gadiem nav pieejamas, bet ārkārtas stāvoklis tās atnes pie tevis uz mājām. Kā jau vienmēr - juridiska atruna, ka ir neiespējami pateikt, vai manas emocijas, skatoties izrādi klātienē, būtu tādas pašas kā mājas apstākļos, bet tā kā šobrīd cita formāta teātris nemaz nepastāv, arī draugu vidū esam vienojušies, ka kopš 2020.gada marta izrādes, kas ir skatītas Internetā, skaitās tāpat kā izrādes, kas redzētas teātrī.

Korejiešu režisoram Bonam Čunho ir izdevies kaut kas tāds, kas nav bijis pa spējam nevienam un nekad - radīt filmu, kuru ASV kinoakadēmija apbalvo kā gada labāko filmu, par spīti tam, ka šī filma ir "svešvalodā". Man gandrīz vai šķita, ka šādu sasniegumu bija jau guvis francūzis Mišels Hazanāvičs ar "Mākslinieku", bet tā filma tomēr bija mēmā kino tehnikā veidota, plus vēl vienīgais teikums, kas tajā tiek pateikts, tomēr ir angliski, līdz ar to - nudien neskaitās. Un tā nu ir sanācis, ka Bons Čunho ir paveicis to, kas nebija pa spēkam ne Kimam Ki Dukam, ne Bunjuelam, ne Trifo, ne Godāram, ne Kurosavam, ne Bergmanam, ne Joseliani, ne Tarkovskim, ne Fellini un pat ne Aigaram Graubam. Diez vai tālab "Parazīta" režisoru kāds uzskatīs par pārāku kā visus iepriekšējā teikumā uzskaitītos režisorus (izņemot Graubu), bet tas noteikti ir pieminēšanas vērts fakts.

Ieskats profesionālā restlinga aizkulisēs. Noskaidrots Latvijas meistars volejbolā.

Dreifuss uzvar Monako lielās balvas izcīņā. Vai notiks revanša cīņa starp Aļehinu un Kapablanku? Nosaukts provizoriskais Latvijas futbola izlases sastāvs.

Liverpūle zaudē Šefīldas Wednesday. Maģāru galda tenisisti pieveic arī pārējās Baltijas valstis. Arnolds Tauriņš devies jūrā.

Par šāda ieraksta pastāvēšanu biju pilnībā aizmirsis un atgādināja man par to Rudaka raidījums "Zibens pa dibenu", kurā par "Šveiku" stāstīja tā mūzikas autors Valts Pūce. Dailes teātra muzikālo izrādi redzējis nebiju, bet ar dziesmām, protams, pazīstams biju. Ko gan es nebiju zinājis, ka "Prāta vētra", kuras vārds gozējās uz ieraksta vāciņa un dziesmas izpildīja arī teātrī, patiesībā Šveika gadījumā bija tikai ansamblis, kas izpildīja tam sagatavoto programmu, līdzīgi, kā, piemēram Lapčenoks un Bumbiere izpildīja Raimonda Paula muzikālo materiālu. Turklāt vēl arī šajā ierakstā daļu dziesmu dzied aktieri, nevis Kaupers, tādējādi vēl vairāk pastiprinot iespaidu, ka uz "etiķetes" galvenajiem būtu jābūt Valta Pūces un Pētera Brūvera vārdiem, taču lieliski saprotu, ka arī 1998.gadā "Prāta vētra" bija daudz spēcīgāks zīmols kā dziesmu autoru vārdi. Jā, kas attiecas uz Pēteru Brūveri, tas man pat ir laikam vēl lielāks pārsteigums - ka es nezināju, ka viņš bija "Šveika" dziesmu tekstu autors - kā nekā tajos laikos es mācījos vienā klasē ar viņa meitām Indru un Zani, un viņas nebija no tām klasesbiedrenēm, ar kurām nekad netiku sarunājies (dzejnieka meitas prognozējami nebija cacas). Tas gan patiesībā tikai labi apliecina vienu no manis (cerams - primāri pagātnes manis) sliktākajām rakstura īpašībām - minimālu interesi par līdzcilvēkiem. Lieki teikt, ka Brūvera poētika ir tāda, uz ko "Prāta vētras" puiši pilnīgi noteikti nebūtu spējīgi.

Jaunliepāja uzvar krastu mačā. ASK pieveic Vandereru. Olimpijas jaunais treneris ieradies Liepājā.

No filmas, kuras galvenais varonis kādas mistiskas anomālijas dēļ kļūst par vienīgo cilvēku pasaulē, kas atcerās grupu "The Beatles" un tās dziesmas, tādējādi varot veidot pats savu superzvaigznes karjeru, neko super fenomenālu es negaidīju. Vienlaikus "Yesterday" var lepoties ar to, ka to ir režisējis Denijs Boils, kura kontā ir tādas filmas kā "Trainspotting", "The Beach", "28 Days Later", "Sunshine", "Slumdog Millionaire", "127 Hours", "Steve Jobs" u.t.t. - proti, viņš ir radījis ļoti iespaidīgus darbus visdažādākajos žanros un visdažādākajos apstākļos. Šajā filmā otrs skanīgākais vārds ir scenārists Ričards Kērtiss - romantisko komēdiju guru, kura kontā ir "Četras kāzas un vienas bēres", "Notting Hill", "Bridžetas Džonsas dienasgrāmata", "Love Actually" un "The Boat That Rocked". Proti, Kērtiss labi pārvalda tēmu romantika + mūzika, turklāt - ne pašā banālākajā tā izpausmē.

Šāda veida krimiķi kā "Monimbo" nav tipiska literatūra, ko mēdzu lasīt - trilleris-spriedzes romāns, kurā iesaistās starptautiski teroristi, narkotirgoņi, komunisti un visādi citi apšaubāmi personāži, kas mēģina iznīcināt Amerikas Savienotās Valstis. Varu iztēloties, ka līdzīga stila, tikai pretēja satura, grāmatas tapa arī PSRS, tikai tur, protams, ļaundari bija otrās puses pārstāvji. Šeit tikām grāmatas autori apskata iedomātu scenāriju, kurā kubieši mēģina eksportēt revolūciju uz štatiem.