Beidzot izpildīts viens no ilgtermiņa punktiem manā lielajā darbu sarakstā - 10 reizes izmitināt kaučsērferus. Protams, šo reižu vidū bija tādas, ko es skaitītu par vairāk nekā vienu ierakstu (piem., mēnesi pie manis nodzīvojusī igauniete; situācijas, kad vienā piegājienā paliek trīs kaučsērferi), bet normatīvi bija stingri - viena kaučsērferu kompānija ir viena izmitināšanas reize, pat ja tā pie manis uz pusgadu būtu dzīvojusi vesela futbola komanda.

Neatceros, kad es būtu kādu grāmatu lasījis tik ilgi kā šo, un te man pat nav nekādu dižu attaisnojumu - ne tā ir mežonīgi gara, ne neizturami garlaicīga, vienkārši tā nu sagadījies, ka pēdējā laikā esmu netipiski maz lasījis, taču, šķiet, ka lielākais šīs vasaras trakums ir pāri un tagad kādu brīdi pievērsīšos normālam un rāmam dzīvesveidam, kur atradīsies daudz laika grāmatām, vācu vīnam un dueta "Sandra" dziesmu baudīšanai.

Šo grāmatu izlasīju jau pirms laba laika, bet nekādi nesaņēmos uzrakstīt aprakstu. Vai šovakar būs īstā reize? Nav svarīgi, jo vienmēr ir īstā reize.

Nav pagājis nemaz tik daudz laika kopš iepriekšējās reizes, kad biju Sound Poets koncertā Kalnciema ielā, bet vienlaikus šķiet - tas bija kaut kad neaprakstāmi senā pagātnē, kad biju pavisam cits cilvēks un kad arī pasaule bija cita. Taču neatkarīgi no tā, vai esmu kļuvis vairāk vai mazāk cinisks, labāks vai sliktāks cilvēks un tā, ka tagad pats staigāju sarkanās biksēs kā tāds atdauzāms hipsteris, Sound Poets atkal spēlēja teju pie manām mājām.

Nezinu, cik gadu garumā es nespēju saņemties noskatīties šo filmu. Manī tomēr dzīvo kaut kādi aizspriedumi, ar kuru pārvarēšanu tik viegli neiet. Piemēram,aizspriedums pret japāņu animācijas filmām. Tu vari man skaidrot simtiem reižu, ka anime var būt māksla un nevis tikai "Sailormoon" stila sviests (ja nu kas - neesmu redzējis nevienu Sailormoon sēriju, līdz ar to patiesībā neesmu kvalificēts, lai to sauktu par sviestu), bet man ir to ļoti grūti pieņemt.

"Toasters" ir viena no grupām, kas aizsāka trešo ska vilni ASV un šis ieraksts, iespējams, ir pirmais šī viļņa albums. Manā skatījumā gan šajā ierakstā dzirdamā mūzika ne tik ļoti izklausās pēc tā, ko mūsdienās saprot ar ska, un vairāk te dzirdamais man liek domāt par klasisku rokenrolu un varbūt surf rock. Dziesmas, protams, ir draudzīgas un lēkāšanai piemērotas, taču man šķiet, ka šajā ierakstā pietrūkst kaut kāda overdraiva, nezinu, kā to pareizi definēt, bet tas izklausās bišķi pārmērīgi pieradināts, pat labākajās tā dziesmās, tādās kā "Manipulator", prasās drusku vairāk mežonības un nesavaldības.

Dokumentāla filma par couchsurfing? Ja jau esmu skatījies pilnīgi idiotisku mākslas filmu par slēpņošanu, tad doķene par dīvānošanu būs pilnīgi vietā.

Līdzīgi kā Irāka, arī Singapūra neiekļuva 100 pirmo valstu sarakstā, kuru filmas noskatījos, kas apliecina - pasaulē ir vairāk nekā 100 valstu, kurās taisa filmas, kuras ir iespējams dabūt noskatīties arī mūsu pusē.

Laivu sezonas turpinājumā sestdien devos iekarot Daugavu. Iepriekšējais mēģinājums pūšļot pa tautas likteņupi beidzās ar smagu izgāšanos iztrūkstoša pumpja dēļ. Šoreiz bija paredzēts ambiciozāks maršruts -ar startu Ikšķilē, visu tuvumā esošo salu apmeklēšanu, laivojumu līdz Rīgas HES, laivas pārnešanu apkārt HESam, turpinājumu pa Sauso Daugavu līdz Valdlaučiem, iekāpšanu autobusā, braucienu uz centru, iekāpšanu vilcienā uz Saulkrastiem un došanos uz @bubliks vārda dienas svinībām. Gluži pēc plāna viss neizgāja, bet par to - pamazām.

Sit mani nost, bet es nesaprotu, kādā veidā šī filma nonāca manā skatāmo lenšu sarakstā. Nekad neesmu bijis sajūsmā par vesterniem. Movielens man to novērtē uz trim zvaigznēm - nebūt ne izcils rezultāts. Vienīgais, ko varu iedomāties - nominācija Zelta lauvai Venēcijas festivālā. Bet vai tiešām tas būtu pietiekams iemesls, lai mani ieintriģētu vesterns?