Kazhes pierakstu burtnīca

Kolkā esmu bijis es, atsaldeņus redzējis. Šādi es varētu sākt stāstījumu par Jura Poškus jaunāko filmu. Tāpat es varētu to sākt ar vārdiem: beidzot viena latviešu filma, kura seko tam principiam, ko uzskatu par obligātiem tādam kino, kur budžets ir viena vienīga problēma. Grūti panākt, lai latviešu filmā krāsas izskatītos dabiskas? Jātaisa melnbalta filma! Nav naudas specefektiem? Jātaisa filma, kur tādi nav nepieciešami. Neveram atļauties filmēt Parīzē? Filmējam Kolkā. Nav naudas nopietnu dekorāciju izgatavošanai? Nevajag dekorācijas.

Domāju, neviens man ar akmeni nemetīs, ja apgalvošu, ka ar rezultativitāti Rīgas "Dinamo" šosezon ir tā pašvakāk, spēles, kurās gūti vairāk kā 2 vārti, ir smags retums. Apkopoju, cik pēdējās spēles katrs mūsējo uzbrucējs ir atstājis laukumu bez gūtiem vārtiem.

Kurš gan varētu būt šodienas rokmūzikā aktuālāks ieraksts par Nika Dreika debijas albumu? Kā nekā tas ir praktiski nupat parādījies ierakstu veikalu plauktos - vēl ne pilni 43 gadi nav pagājuši kopš tā izdošanas. Tādēļ ir tikai likumsakarīgi, ka 2012.gadu sāku šī priekšlaicīgi mūžībā aizgājušā britu dziesminieka pavadījumā.

"50/50" ir savā ziņā ļoti tipiska filma un savā ziņā - ļoti īpatnēja. Sāksim jau ar to, ka tā ir daļēja komēdija, kuras galvenajam varonim ir vēzis un kura iespējas izdzīvot nav diži grandiozas. Turklāt - līdzās Džozefam Gordonam Ljuitam, kas ir relatīvi nopietns aktieris, te piedalās vesela virkne aktieru, kuri nekādi nav izslavēti ar savu līdzdalību dziļās drāmās - Seth Rogen (viens no tipiskākajiem Judd Apatow bandas pārstāvjiem), Anjelica Huston (vislabāk atpazīstama kā Mortīcija Adamsa), Anna Kendrick (Twilight filmu dalībniece). Premisa ir tāda: gados jaunajam galvenajam varonim ārsts paziņo, ka viņam ir vēzis, turklāt izdara to, maigi izsakoties, idiotiskā formā. Čalis, protams, ir šokā, taču pieņem to relatīvi viegli. Un filma ir par to, kā tieši viņš to pieņem.

Visai vērtīgs secinājums: grāmatas, ko raksta TV personības un kuras pamatā paredzētas gīku auditorijai, nav man diži piemērotas. Nekas, ka es esmu koderis un ka mani vismaz kaut kādā mērā interesē zinātniskā fantastika. Taču man nav ne mazākās vēlmes jebkad apmeklēt ComicCon (kaut vai tāpēc vien, ka pēdējo komiksu es "izlasīju" vēl sākumskolā), man nav nekādu erotisku fantāziju saistībā ar princesi Leia un es neuzskatu Frodo Baginsu par reālāku būtni nekā LV prezidents Andris Bērziņš.

Vissvarīgākais ir tas, kā un uz ko tu liec uzsvarus. Šo filmu visai aktīvi rekomendēja N.R., raksturojot to kā "tipisku Breda Pitu roadtrip stila filmu" un apgalvojot, ka Džūlija Robertsa (kura man diezko nepatīk) tur uz ekrāna redzama labi ja 10 minūtes. Domājams, ja viņam šī filma nebūtu patikusi, Normis varētu akcentēt to apstākli, ka filmas režisors ir Gore Verbinski - vislabāk zināms kā "Karību jūras pirātu" sāgas veidotājs un ka šī nu ir viena no tām filmām, kurās Pits pat necenšas būt ticams.

01.01 – Jaunais gads sagaidīts Līgatnē MA laukos uz kalna

1.janvāris aizritēja kodēšanas zīmē, smagā kodēšanas zīmē. Un kā vienmēr - dienas beigās izdarīts ir mazāk, nekā gribētos un daudz laika tika patērēts tur, kur to nemaz nevajadzētu.

Tikko vakar medijos parādījās ziņa, ka Marsels Hosa atskaitīts no Maskavas "Spartak", pirmā doma bija - kur tad viņš tagad nonāks - Rīgas "Dinamo" vai arī Maskavas CSKA pie Šuplera? Abiem variantiem ir gan savi plusi, gan mīnusi. Šuplers nenoliedzami ir Hosam ideāli piemērots treneris - čehoslovāku hokeja stilu piekopjošs, gatavs visu komandu pakārtot Marselam. Taču mīnuss ir tajā, ka šobrīd panam Jūliusam krēsls zem dibena nepavisam nav stabils, un pilnīgi iespējams, ka komandas priekšnieki par domu paņemt kaprīzo Hosu varētu sajūsmā nebūt.