Kazhes pierakstu burtnīca

Turpinot ceļu uz apskaidrību (ar zināmu devu ironijas un zināmu devu sirsnības šajos vārdos), izlasīju vēl viena dzenbudisma klasiķa - D.T. Suzuki eseju krājumu "Dzenbudisma rokasgrāmata". Ja to salīdzināt ar iepriekš lasīto Zen Mind: Beginner`s Mind, tā man šķita ievērojami saistošāka - kamēr Shunryu Suzuki vairāk pievēršas būtībaik, tikām šī grāmata ir vairāk praktiska un vairāk pamatus izskaidrojoša, tajā ir daudz lielāks mitoloģijas elements jeb tas, kas man nevienā reliģijā nekad nav sevišķi paticis. Iespējams, tieši tāpēc man patika Shunryu Suzuki grāmata, ka tajā man neradās sajūta, ka Zen un budisms būtu saucami par reliģiju, ar tai nepieciešamajām sastāvdaļām no kategorijas "Ābramam piedzima Joske, Joskem piedzima Ifraims, Ifraimam piedzima Mustafa, Mustafam piedzima Pēteris Lielais" un tā tālāk. Šajā grāmatā kaut kādā mērā arī šīs lietas parādās. Un tas mani visai pamatīgi garlaiko. Es, protams, nepretendēju uz to, ka es jebko saprast no visādām reliģiskām pārgudrībām, bet mani nepavisam neinteresē, kurā situācijā būtu skaitāms šis pants un kurā - šis. Kā maksimāli lietišķam prātam un programmētājam man tādas lietas ir nepieņemamas. Neko vairāk nepateikšu, jo laika kopš grāmatas izlasīšanas pagājis jau diezgan daudz, un nekas tāds super spilgts atmiņā no tās nav palicis.

Funkcija parseInt(string) iekš javascript, kas veic teksta rindas pārvēršanu par skaitli, ļoti veiksmīgi māk pārvērst rindas ar saturu:

Aizvadītajā nedēļas nogalē Tamperē vadmala bija viens no pasākuma atslēgas vārdiem. Tā kā dažam labam 100% pārliecības par to, ka šo vārdu lietojām korektā kontekstā, nebija, lūk, skaidrojumi:

Tā kā novērots, ka teju katram, kas sāk veidot Whereigo slēpņa uzdevumu, rodas virkne sarežģījumu, izlēmu īsi apkopot pieredzēto, taisot Kazhe_team & normis slēpni "Hagensberg".

Patlaban Geocaching lapā uzrādās, ka Latvijā ir izvietots 1691 slēpnis. No tiem 480 izveidoti 2011.gadā, 529 - 2010.gadā, 422 - 2009.gadā, 193 - 2008.gadā, pārējie 67 - senāk. No šī gada vēl nav aizvadītas ir ne divas trešdaļas, bet jau publicēts gandrīz tipat daudz slēpņu kā pagājušogad. Ja līdz gada beigām jaunu slēpņu rašanās intensitāte nemainīsies, tad prognozējams, ka šogad būs izveidoti aptuveni 800 slēpņi - gandrīz divtik, cik 2009.gadā.

Līvu otrajā albumā grupas sastāvs ir sekojošs: Ainars Virga, Jānis Grodums, Guntars Mucenieks, Aivars Brīze un Dainis Virga. Ieraksta pirmās piecas kompozīcijas ir vēl no Ērika Ķiģeļa rakstītā materiāla (dziesmu cikla nosaukums - "Kurzemei - saules ceļš"), bet pārējās četras - veltījums Jānim Rudzutakam. Ja pieņem, ka tu līdzīgi man varētu nezināt, kas tas tāds - Jānis Rudzutaks, tad varu nedaudz tevi apgaismot ar Wikipedia atrodamu informāciju. Jānis Rudzutaks bija revolucionārs, jaunības dienās - LSDSP biedrs, no 1907.gada līdz 1917.gadam izcieta sodu spaidu darbu veidā. Pēc februāra revolūcijas Rudzutaks sadraudzējās ar Ļeņinu un ieņēma dažādus vadošus amatus Padomju Savienībā - ilgus gadus faktiski bija PSRS Transporta ministrs (tā laika terminos - tautas komisārs). 1937.gadā, kas Staļins sāka kompartijas tīrīšanu no Ļeņina līdzgaitniekiem, Rudzutaks bija viens no tiem, pret ko vērsās viņa darbība. Notiesāts par piederību trockismam un spiegošanu nacistiskās Vācijas labā, Rudzutaks tika nošauts 1938.gada 29.jūlijā. Pēc Staļina nāves reabilitāts. Atbilstoši kāda cita Ļeņina līdzgaitnieka darbiem, tieši Rudzutakam atbilstoši Ļeņina plāniem vajadzēja kļūt par PSRS vadītāju pēc viņa nāves.

Es jau vispār esmu viens no tiem cilvēkiem, kam skepse un pesimisms ir raksturīgi, bet šobrīd, manuprāt, argumentu tam, ka gaidāmajā KHL sezonā Rīgas Dinamo varētu būt visai grūti iekļūt izslēgšanas spēlēs, ir vairāk nekā argumentu labai sezonai, jo ir pamats pieņemt gan, ka mūsējie būs vājāki kā iepriekšējā sezonā, gan ka pretinieki - stiprāki.

Ja ir kāda super ietekmīga latviešu grupa, kuras ilgtermiņa popularitāti man nekad nav izdevies saprast, tad šīs grupas nosaukums noteikti ir "Līvi". Oficiāli Liepājroka leģendām apvītākajam kolektīvam šobrīd aprit jau 35 gadi (pēc Groduma nāves gan skaitās, ka grupa ir pārstājusi eksistēt, bet man nepavisam nav pārliecības, ka tā tas mūžam), bet vienlaikus paliekoša (ierakstu formā) materiāla grupa ir radījusi visai maz - padomju laikos ar ierakstīšanās iespējām bija tā, kā bija, bet jaunākajā ērā, šķiet, nekad nav bijis tāds periods, kad visi grupas dalībnieki pietiekami ilgi būtu tādā kondīcijā, lai vispār varētu ierakstīties.

Šo filmu N.R. atteicās mums rādīt, raksturojot to kā nepietiekami labu. Arī mums bija zināmas bažas, jo bijām pa Radio 101 dzirdējuši Grēviņu apgalvojam, ka esot jāskatās tikai tādas filmas, ka IMDb novērtētas vismaz uz 7. Iepriekšējo teikumu gluži par pilnu ņemt nevajag.