Kazhes pierakstu burtnīca

"Sarkanā vāvere" ir jau trešā Hulio Medema filma, ko esmu šogad noskatījies. Un vai tu zini, kāpēc es tik intensīvi pievēršos šim spāņu režisoram? Galvenokārt tāpēc, ka viņa filmas ir patiešām labas un oriģinālas, turklāt tajās allaž ir kāda neliela piedeva pārdabiskā un neticamā, kas spēj padarīt košāku pat vispelēkāko dienu.

Vakar mācības, kuras tika solīts, ka ilgšot veselas 12 stundas, beidzās kaut kur pirms četriem. Varētu tēmu izvērst, bet - laikam gan tas nebūtu gudri.

Noskatījāmies līdz galam seriālu Spaced. Šis jāatzīst bija tas gadījums, kad otrā sezonā man noteikti patika labāk par pirmo. Laikam gan tāpēc, ka personāži jau labāk iepazīti un kļuvuši saistošāki. It kā viss turpinās tajā pašā garā - tie paši personāži, līdzīgas situācijas, bet kaut kā viss nostrādā labāk. Droši vien tāpēc, ka bijām labāk piešāvušies tieši šim ļoti īpatnējam humora veidam - pilnam ar atsaucēm uz visdažādāko kino klasiku un citām lietām.

Sanācis diezgan interesanti, ka līdz ar otrās Abderahmāna Sisako filmas noskatīšanos man izdevies nosegt vēl vienu Āfrikas valsti kino projekta ietvaros. Taču šaubu nav - kamēr Heremakono ir tipiska Mauritānijas filma, "Bamako" ir Mali kino industrijas produkts. Protams, par kino industriju "melnajā" Āfrikā vispār runāt ir diezgan smieklīgi (ne velti šis pats Sisako sanāk vairāku Āfrikas valstu ievērojamākais režisors, un tas par spīti tam, ka nekā diža viņa darbos pilnīgi noteikti nav), taču ar to jau principā vajadzētu rēķināties.

Vakarpusē devāmies apskatīt pilsētas centru, līdz kuram izrādījās kādas 20-30 minūtes ceļa (it īpaši - ja iet ar līkumu, kā to izdarījām vakar). Prešovas vecpilsēta pamatā sastāv no vienas garas ielas, kura arī saucās Hlavna, uz kuras atrodas visi ievērojamākie pilsētas apskates objekti. Pie viena no tiem atradu savu pirmo slēpni Slovākijā. Vakarā noskatījos "Bamako" - filmu no Mali. Tagad visā drīzumā sāksies treinings (domājams - kādu 10-15 minūšu laikā).

Tātad, esam ieradušies Slovākijā, kur šo un nākamo nedēļu mani un Artjomu gaida intensīvas mācības. Šodien gan vēl neko nemācamies, bet brīvi sēžam internetā. Sola, ka sākot ar rītdienu prieki beigsies un šturmēsim intensīvi pa 12 stundām dienā, tā ka vakarā ne tikai geocaches, bet pat filmu skatīšanās būs par grūtu. Protams, par to gan spriest ir pāragri.

Tātad - šodien uz Slovākiju uz apmācību. Kas īsti mani gaida - nezinu. Iespēju robežās sniegšu aktuālo informāciju arī no turienes.

Mazliet paspēlējos ar šo rīku, kas novērtē to, cik optimāli (no ielādes laika viedokļa) ir uztaisīta konkrēta interneta lapa. Nekādas baisās zinātnes tur nav - skatās, cik tu ielasi Javascript fragmentus, cik daudz (un cik lielas) ir bildes, kāds ir kopējais datu apjoms un tamlīdzīgi.

Lai gan pagaidām par to spriest droši vien ir pāragri, tā vien izskatās, ka "Coraline" varētu būt mana favorīte cīņā par labākās animācijas filmas "Oskaru" nākamā gada ceremonijā. Protams, es neesmu vēl redzējis nevienu citu reālu pretendenti (no tām ievērojamākā noteikti ir Pixar ražojums "Up"), bet par "Koralīnu" savu balsi esmu gatavs atdot kaut šodien. Protams, iespējams, ka pēc "Up" noskatīšanās mans viedoklis varētu arī mainīties. Bet kas lai zina, kad TAS būs un uz to laiku pat es pats droši vien neatcerēšos, ka savu balsi jau esmu atdevis Koralīnai.

Mon, 08 Jun