Nekad, es atkārtoju - nekad - nevajag skatīties filmas, kuru Rottentomatoes vērtējums ir 10 procenti! Apskatīties, vai filma gadījumā nav totāls mēsls, nepieciešams pirms to "iegādājies". Un vēl jo vairāk, ja tavā rīcībā tomēr ir šāda filma, iepriekš padomā, pirms piedāvāt to noskatīties draugu kompānijā, lai tevi visi neuzskatītu par garīgi atpalikuši imbicīli.
"Egg" ir viena no tām progresīvā roka grupām, kuras it kā gan parādījās pietiekami agri, lai netiktu uzskatītas par aklām modes sekotājām, gan spēlēja pietiekami interesantu mūziku, lai izpelnītos lielāku ievērību, bet vairāk par tādu kulta grupas statusu tām sasniegt nekad nav izdevies. Ir šo grupu vidū gan tādas, kuras tiešām nekādus lielos panākumus pelnījušas nebija, bet šī, manuprāt, nav viena no viņām.
Filmu "Waking Ned Devine" es izvēlējos skatīties, vadoties no viena no absurdākajiem argumentiem, kāds vien iespējams - šo filmu kā ļoti labu savā profilā Couchsurfing lapā bija atzīmējusi kāda sieviete, kas aktīvi komentē diskusijās par futbolu. Un kā lai šādā situācijā es varētu izvairīties no filmas lejupielādēšanas?
(links atrasts iekš laacz)
Kā tas sagadījās, ka manā ierakstu krājumā ir veseli divi šīs grupas ieraksti, ir grūti izskaidrot, ievērojot to, ka patiesībā Džodža Beikera spēlētā mūzika visvairāk līdzinās šlāgermūzikai. Nē, es nekautrēšos teikt - tā ir šlāgermūzika. Turklāt, ja pāris citos šīs "blices" ierakstos vismaz ir atrodamas kādas labi zināmas dziesmas ("Paloma Blanca", "Little Green Bag"), tad "A Song for You" nevar lepoties pat ar to. Iespējams, ka zaļumballē kaut kur Vidrižos 1982.gadā šāda mūzika iederējās gluži labi un pusmūža šīberētāji tās pavadījumā varēja ļauties savām ne pārāk svaigajām un ne pārāk skaistajām kaislībām, bet tad jau viņi varēja veltīties arī dievišķajām skaņām no Žorža Siksnas mutes. Vispār George Baker Selection ir vistipiskākais "vokāli instrumentālais ansamblis", ko vien es varu iedomāties - precīzi atbilstošs tam, ko es saprotu ar vārdu savienojumu "estrādes mūzika". Meklēt šeit kādas sevišķas pērles būtu naivi, lai arī dažas dziesmas patiesībā ir "quite catchy", droši vien jēdzīgākā šeit ir tituldziesma. Šī albūma vadošais singls "Morning Sky", protams, ir absolūts "Paloma Blanca" plaģiāts, turklāt Beikera dziedāšanas maniere ir tāda stulbi šlāgeriski uzspēlēta kā kaut kādam Fredijam Kvinnam vai Heino, kas vismaz mani diezgan izteikti atbiedē un nevis piesaista. Patiesībāizņemot jau minēto "A Song for You" šajā albūmā neko īpaši izcelt nav iespējams - šī mūzika ir tik paredzama kā lubu romāns, tikpat enerģiska kā sprādzis bebrs un tikpat aizraujoša kā kurpju šņores. Patiesībā skumji novērot, kā George Baker Selection bija paspējuši piecos gados degradēties - "Little Green Bag" tomēr bija par divām klasēm augstāks ieraksts gan kā albūms, gan it īpaši kā dziesma (protams, tās popularitāte mūsdienās iespējama galvenokārt pateicoties tam, ka Tarantino to iekļāva "Reservoir dogs" skaņu celiņā, bet gluži katru sūdu jau viņš tur iekļāvis nebūtu). Iedomāties kādā Tarantino filmā kaut ko līdzīgu šī albūma dziesmām "Superstar" vai "As long as the sun will shine" diez via kāds varētu, jo šajā ierakstā ir ne vairāk rokenrola kā vidēji statistiskajā Engelberta Humperdinka platē. Man nav nekādu iebildumu pret Nīderlandi, "Ajax" futbola skola ir viena no labākajām kontinentā, viņiem ir bijis daudz izcilu mākslinieku un viņu attieksme pret marihuānu mani nepavisam nešokē, bet par šādu ierakstu laišanu plašā apgrozībā viņiem vajadzētu uzlikt kādu embargo. Kā tas iespējams, ka Džordžs Beikers savas karjeras laikā ir pārdevis pāri par 20 miljoniem ierakstu ir vienkārši beyond me.
Kā jau aizvakar rakstīju, kopš pagājušās trešdienas dzīvojam bez interneta pieslēguma mājās, kas ir diezgan apgrūtinoši un nesimpātiski. Šodien beidzot no provaidera dabūju skaidru atbildi, ka tuvākajās nedēļās uz interneta atdzīvošanos varot īpaši necerēt, jo viņiem esot nopietnas problēmas un ka labāk man būtu meklēt citu provaideri. Esmu jau pieteicis, lai nākamo trešdien nāk ievilkt līniju Lattelecom tehniķi. Tomēr, ja nu nejauši šo rakstu izlasa kāda attiecīgajā rajonā specializējošās provaidera darbinieks, varu pavēstīt, ka Kuldīgas ielā ap 20. - 22.-24. numuru vesela čupiņa cilvēku ir palikusi bez interneta pieslēguma un varbūt tieši Jūs varētu kļūt par mūsu jauno provaideri :) Vai varbūt Jūs jau tagad varat man piedāvāt internetu?
Šī ir viena no grupām, par kuru es interesējos laikā, kad mani bija pārņēmis swing revival. Eh, kas tie bija par jaukiem laikiem. Tādā ziņā, ka svings tomēr ir viens no dzīvīgākajiem populārās mūzikas novirzieniem. Pat pirmais disks, ko ierakstīju Lienčai, bija tieši dažādu neo-svinga izpildītāju dziesmu izlase, un arī no šī ieraksta dažas dziesmas tajā ietilpa.
"Penelope" ir romantiska komēdija par kādu sievieti, kurai atgadījies piedzimt ar cūkas šņukuru deguna vietā. Labi, ka viņas vecāki ir zilasiņu bagātnieki un spēj meiteni pasargāt no sabiedrības un sabiedrību no meitenes. Taču tā kā meitenē ir realizējies dzimtas lāsts, ka pirmā dzimusī meitene būs ar cūkas ģīmi līdz brīdim, kamēr viņu iemīlēs kāds viņas līdzvērtīgais, viņas māte ir pilna apņēmības meiteni izprecināt un lāstu laust.
Visu cieņu veikala servisam. Pasūtījām Polaroid kaseti, vakar man zvana, esot pienākusi (tā kā tas nav īsti veikals, uz vietas viņiem nav praktiski nekā). Šodien Lienča ar jauno velosipēdu brauca pakaļ, bet ar riteni jau iekšā iet nevar. Piezvanīju uz veikalu, pastāstīju, ka man sieva atbraukusi pēc kasetes, bet nevar ieiet iekšā, tad nu pārdevēja iznāca laukā, viss nokārtojās, attieksme maksimāli laipna. Kopumā: ļoti pozitīvi vērtējams veikals, kurā var pasūtīt citur nepieejamas preces + laipna attieksme. Ko vairāk var vēlēties?
Klausīties Doniju Osmondu, varu tev atklāt, nav stilīgi. Ja es būtu 13 gadīga meitene 1973.gadā, tad es varētu viņu klausīties. Ja man tolaik būtu bijis 10 gadi, tad arī. Bet 2008.gadā 24 gadus vecam vīrietim Donijs Osmonds diez vai būtu ieteicams lielos daudzumos.