Kazhes pierakstu burtnīca

Atceros, kādu skandālu šī zviedru dokumentālista filma sacēla Latvijā 2001.gadā, kad katrs, kam nebija slinkums komentēja to, cik liels maitas gabals ir šis zviedru izvirtulis. Kā pirms brīža izlasīju internetā, vairums šo kritizētāju filmu redzējuši, protams, nebija, bet zināja, ka tā ir slikta un nepatiesa.

Čingizs Aitmatovs, protams, ir kulta rakstnieks, kas nozīmīgs ne vien bijušās PSRS teritorijā, bet arī ārpus tās. Tomēr man nākas atzīt, ka vismaz pēdējie divi viņa darbi, ko esmu izlasījis, mani pārāk nesaistīja. Savulaik, kad lasīju "Un garāka par mūžu diena ilgst", tas šķita labs, bet jāņem vērā, ka es no šī romāna neko neatceros, līdz ar to paļauties uz manu atmiņu nebūtu tas gudrākais pasākums.

Jau kopš pagājušās trešdienas rīta mums mājās nav interneta. Esmu bezgalīgas reizes zvanījis provaiderim, kas skaidro, ka esot problēmas ar Lattelecom, kas tur kaut ko pārveidojot un nekādi nevarot pabeigt, bet man no tā vieglāk nekļūst. Iepriekš patiesībā nebiju apjautis, par cik organisku manas dzīves sastāvdaļu internets ir pārvērties. Katru vakaru vairākas reizes rodas situācija, kad vajadzētu tā kā kaut ko noskaidrot, apskatīties, bet neta ta nav... Gandrīz katru vakaru tagad apciemojam kādus no saviem laimīgākajiem - ar internetu apveltītajiem - draugiem, tādējādi veidojot sev arvien spēcīgāku narkānu imidžu. Patiešām ceru, ka kaut kad tuvākajās dienās kaut kas mainīsies, pretējā gadījumā nāksies vien ievilkt Lattelecom internetu. Kā apskatījos, izmaksas no šī prieka man kā cilvēkam, kam nav telefona līnijas, varētu būt bišķi virs 50 latiem (pieņemot, ka modēmu pirkšu, nevis īrēšu). Protams, mēneša maksa tam būs lielāka un ātrums - tāds pats, kādam teorētiski vajadzētu būt no mana tagadējā pieslēguma, bet arvien vairāk izskatās, ka nekādu alternatīvu variantu tāpat man nav.

Schade, dass Antonio Vivaldi so jung starb und es nicht erleben konnte, wie Donna Summer seine Idee über vier Jahreszeiten verbesserte. Wenn der Italiener wenigstens für 300 Jahre langer gelebt hätte, könnte er dann ruhig sterben - sein Werk lag in guten Händen.

Zinaīda Jevdokimova Latvijā ieradās 1957.gadā kā septiņus gadus veca meitene. Viņas ģimene pirms tam bija dzīvojusi Baškīrijā. Zinaīdas tēvs Hasīds bija slepens musulmaņu terorists, kas izlikās par godīgu padomju nākotnes celtnieku. Viņas māte Fatima bija slepena musulmaņu teroriste, kas izlikās par vienkāršu padomju rūpnīcas strādnieci. Jevdokimovs nebija viņas tēva īstais uzvārds, patiesībā viņš bija Al-Šarifs, bet ērtības labad viņš bija pieņēmis padomju sabiedriskā darbinieka Grigorija Jevdokimova uzvārdu. Zinaīda patiesībā arī nebija viņa meitas īstais vārds, taču domājot par meitas skolas gaitām, viņas vecāki izlēma papīros viņu nereģistrēt viņas īstajā vārdā - Šahīda.

Kāda ir jūsu attieksmi pret faktu, ka mūsdienās arvien vairāk zēnu kļūst par programmētājiem?

Savos daudzajos velo braucienu aprakstos kaut kā aizmirsu aprakstīt, manuprāt, ģeniālāko savu izgājienu - braucienus uz skolu ar velosipēdu. Ar šādu ieradu Uldis un es aizrāvāmies, manuprāt, devītajā klasē (iespējams - desmitajā). Vispār jau braukt uz skolu ar riteni nav nekas dīvains, bet gadījumā, ja viens no braucējiem dzīvo no skolas piecu minūšu gājumā ar kājām, bet otrs - septiņu, un riteņa novietošana garāžā skolas pagalmā prasa tikpat laika, cik ceļš līdz skolai, par zināmu dīvainību runāt tomēr var.

No Kraftwerk agrīnajām dienām pāreju uzreiz uz viņu "pirmspensijas" ierakstu - Electric Cafe, kas iezīmēja milzīgi ilgu klusēšanas laiku grupas darbībā (patiesību sakot - vienkārši grupas izjukšanu uz vairāk kā desmit gadiem). Šis ieraksts laikam īsti arī neietilpst Kraftwerk klasiskajā ērā, kad grupa skaitījās savos ziedu laikos. Proti, grupas veiksmīgākie veikumi skaitās pieci albūmi sākot ar "Autobahn" un beidzot ar "Computer world". Tomēr pāris kompozīcijas, kuras ir savu laiku pārdzīvojušas un kuras Kraftwerk cienītāji joprojām godā. Pirmkārt, tā ir tehno fests "Musique non stop", otrkārt - dziesma ar izcilo nosaukumu un saturu "Boing Boom Tschak". Tāpat pietiekami interesantas kompozīcijas ir gan "Der Telefon Anruf", gan "Sex Objekt" (starp citu - stipri līdzīga tā ir iepriekšējā ieraksta kompozīcijai "Computerliebe").

Draugiem.lv ir tik daudz dažādu super stilīgu fīču, kuras nemaksājot nav iespējams izmantot, ka vienkārši škrobe pārņem. Un mazie tuklie pirkstiņi tā vien tiecas nosūtīt SMS, lai iegādātos stilīgo 10 pret 1 olu, pasūtīt profila statistiku vai nopikot kādu pidaru (ieraksts blogā bez nemotivētas rupjības nav ieraksts blogā). 35 santīmi šur, 45 santīmi tur, tad vēl albūms, video un citas "fīčas", bet laika gaitā tas viss sakrājas tīri normālos apjomos.

Sava futbola vēstures apsekošanas ietvaros esmu nosūtījis e-vēstules veselai kaudzei dažādu pilsētu pašvaldību. Lai arī vairākas pašvaldības atbildēja pietiekami operatīvi vai pāradresēja vēstules kādam, kas uz tām atbildēja, jāsecina, ka kopumā pašvaldības nav īpaši cītīgas atbildētājas uz e-mailiem. Zemāk sniedzu tabulu ar patlaban "uzkrātajiem" datiem. Uz šo brīdi līderos ir Brocēnu dome, kas man neatbild jau kopš 3.marta. Domāju mēnesi pēc pirmā e-maila sūtīšanas izsūtīt atkārtotus e-mailus. Es saprotu, ka vairumā pilsētu domju nav cilvēku, kas kaut ko zinātu par futbola vēsturi, bet izsūtīt atbildi iz kategorijas: "Labdien, Žakē kungs. Saņēmām Jūsu vēstuli. Pamēģiniet ar Jūsu jautājumu vērsties vietējā sporta skolā/futbola klubā." taču būtu iespējams. Vai, ja vēstuli saņēmušais cilvēks patiešām domā kaut ko mēģināt noskaidrot un man palīdzēt, atsūtīt ziņu "Vēstuli saņēmām. Mēģināsim sameklēt kādu cilvēku, kas Jums varētu palīdzēt." Vai tas tiešām ir TIK grūti?PilsētaVēstules datumsAtbildes datumsAizpute27.02.27.02.Ilūkste28.02.29.02.Brocēni3.03.-Rēzekne5.03.-Jūrmala5.03.-Talsi5.03.-Dobele5.03.-Salaspils5.03.-Tukums5.03.6.03.Sigulda5.03.6.03.Durbe6.03.-Vangaži10.03.10.03Ainaži13.03.-Aizkraukle13.03.-Aknīste13.03.-Alūksne13.03.-Cēsis14.03.17.03.Krāslava14.03.-Lielvārde14.03.-Piltene17.03.-Limbaži17.03.-Gulbene18.0318.03.Ventspils25.03.07.04.Līvāni09.0415.04