Kazhes pierakstu burtnīca

Interesanti, ka ir cilvēki, kas apgalvo, ka ar "Whatever happened" Slade sniedza savu atbildi pankrokam - parādīja savas spējas radīt smagu un dusmīgu un aktuālu roku, pārstāja būt vienkārši bezsaturīgi glamrock pārstāvji un tā tālāk. Es varbūt neesmu milzīgs Slade mūzikas eksperts, bet manā izpratnē "Whatever happened to Slade" ir ļoti tipisks šīs grupas albūms - vienlaikus skaļš un ne pārāk drosmīgs, ar tādu mazliet uzspēlētu bravūru apveltīts ieraksts, kura muzikālā puse reti kad spēj klausītāju pārsteigt - tāda viegla enerģijas uzņemšanas mūzika, ko neviens neuzdrošinātos saukt par mākslu. Kad atskan pirmie "Be" akordi, uzreiz var saprast, kāds būs šis albūms - vienkāršs, mazliet muļķīgs, neizglītots un vienlaikus pietiekami klausāms. Un visas tālākās dziesmas tikai apstiprina to, ka šis ir gluži parasts Slade albūms - tajā nav vietas kaut kādiem nedzirdētiem oriģināliem paņēmieniem, dziesmu struktūra, tematika, noskaņa - tās visas ir tādas, kā to no šī ieraksta varētu gaidīt, ne vairāk, ne mazāk. Protams, salīdzinoši ar tiem pašiem Uriah Heep, ko klausījos vakar, Slade vismaz ir enerģiskāki un dzīvelīgāki un sevi nemēģina pasniegt kā kaut kādus rokenrola Mesijas, bet tas, ka viņi apzinās paši savu "vērtību", nenozīmē, ka šī vērtība pati par sevi kļūtu augstāka.

Vai tu zināji, ka kompānija "Nokia" ir nosaukta par godu tāda paša nosaukuma Somijas pilsētai? Tas ir - vai tu zināji, ka Nokia - tas ir ne tikai mobilais telefons, bet arī pilsēta? Es nezināju. Taču vēl labāk ir tas, ka šajā pilsētā neatrodas (un nekad nav atradusies) nedz kompānijas "Nokia" bāzes mītne, nedz rūpnīca? Kompānija vienkārši ir oficiāli tikusi dibināta šajā pilsētā, bet īstenībā nekāda sakara starp tām nav. Un katru gadu tūkstošiem tūristu ierodas Nokia pilsētā, lai sev par lielu pārsteigumu atklātu, ka tur nekā "Nokia"-iska nav. Turklāt pilsētas vadībai vairākkārt tikuši izteikti lūgumi kaut kā pilsēta atzīmēt šo savu popularitātes avotu - izveidot kādu mobilo telefonu muzeju vai kaut kā tā, bet tā vienmēr atsaka, pamatojoties, ka īstenībā pilsētai ar mobilās komunikācijas kompāniju nekā kopīga nav. Interesanti, vai ne?

Katru dienu, kad eju pusdienās un par to ziņoju kolēģiem, manā galvā ieskanas Iggy Pop "Lust for Life" piedziedājums ar vārdiem "Out for lunch". Šodien tam tapis arī pārējais teksts. Varbūt ne pārāk gramatiski pareizs, varbūt - galīgi neasprātīgs (sliktākajās Weird Al tradīcijās). Bet - man emocionāli ļoti nozīmīgs.

Vispār jau es negribu par šo ierakstu pārāk daudz domāt - un ne tāpēc ka tas nav izcils, bet gan tāpēc, ka nākamā gada sākumā es varēšu klausīties Uriah Heep caurām nedēļām - kaut kad ap 30.-35. mp3 disku man uznāca mānija savākt kopā visus viņu albūmus - un tas par spīti tam, ka īpaši neviens no tiem man paticis nekad nav. Un "Fallen Angel" noteikti nebūs tas viņu albūms, par kuru man vajadzētu īpaši priecāties - septiņdesmito gadu beigās viņi jau oficiāli neskaitījās diez ko stilīgi, viņi bija sākuši nodarboties ar disko un pat no pseidoprogroka viņu mūzikā bija atlicis gaužām maz.

Interesanti, vai es piedzīvošu to dienu, kad Bens Stillers piedalīsies patiešām labā (lieliskā) filmā? Tā kā katru gadu viņš filmējas vidēji 3-4 filmās tīri nejaušības pēc agrāk vai vēlāk viņam vajadzētu varēt nofilmēties kādā patiešām vērtīgā kino darbā. Pagaidām viņš ir piedalījies pāris labās filmās - The Royal Tennenbaums, Empire of the Sun (bet tas bija pirms 20 gadiem, ar nelielu piespiešanos arī "Anchorman" var nosaukt par labu filmu. Bet par iesaistīšanos izcilās filmās viņš, šķiet, pagaidām nedomā.

Kā raksta lieliskais TheOnion, Els Gors saņēmis Oskaru un Nobela prēmiju par Apple Keynote veidotu prezentāciju. Microsoft PowerPoint un OpenOffice Impress lietotāji par šādiem panākumiem var tikai sapņot, jo tas nu ir jāatzīst, ka tik kvalitatīvas prezentācijas ar šiem rīkiem izveidot nav iespējams.

Ok, tik radikāli es joprojām nedomāju, bet... mans irāņu "pen pal", šķiet, patiešām ir gejs, kas turklāt vēl manī ieķēries. Yuck! Man nav nekādu iebildumu pret gejiem, tāpat kā man nav nekādu iebildumu pret jebkādiem citiem cilvēkiem (izņemot tevi! tevi es patiešām ienīstu, jo tu esi izvirtis Putina zombēts mankurts!). Bet ar vienu nosacījumu - lai viņi neizrāda "interesi" par mani un man tuvajiem cilvēkiem.

Nosaukt "Pagans" par ietekmīgu grupu diez vai varētu. Nosaukt "Pagans" par skaistu grupu noteikti nevar. Nosaukt šo ierakstu par kvalitatīvi ierakstītu var tikai cilvēks ar visrudimentārākajām prasībām pret ieraksta kvalitāti (t.i., nekādām). Tā daļa (cik saprotu) ierakstīta grupas garāžā (mēģinājumu telpā), daļa - kaut kādos kreisos koncertos. Un tas ir grupas pirmais "īstais" albūms. Lielbudžeta produkts tas nav, bet ne jau budžets nosaka grupas kvalitāti. Vai "Joy Division" sāka savu karjeru kā miljonāri? Vai leģendārie The Wedding Present ir guvuši milzīgus komerciālus panākumus?

"Pi dzīvē" visdīvainākais notikums ir tas, kas tajā nemaz nav atstāstīts. Tā reti gadās kādā romānā, bet šis ir viens no tiem gadījumiem. Proti, dīvainākais ir pamats šī stāsta viena no galvenajiem varoņiem vārda izvēlei. Šis vārds ir Ričards Pārkers. Man personīgi tas uzreiz neko neizteica - ir Pīters Pārkers, tas kas zirnekļcilvēks; ir Parker pildspalvas, bet kas ir Ričards Pārkers? Visu uzsāka Edgars Alans Po, kurš reiz deviņpadsmitā gadsimta vidū uzrakstīja šausmu stāstu par to, kā kuģa avārijā cietušie, kas ilgi nomocījušies glābšanas laivā, izlemj apēst vienu no sava vidus, lai varētu izdzīvot pārējie, un velk lozes, kā rezultātā par ēdienu kļūst kuģa puika Ričards Pārkers. Drūms stāsts, vai ne? Bet tas uzreiz iegūst citu dziļumu, kad uzzini, ka apmēram 50 gadus vēlāk (jā - ne ātrāk, bet vēlāk!) tieši šādos apstākļos ložu vilkšanas rezultātā tika apēsts gluži reāls kuģa puika vārdā Ričards Pārkers. Jauka sagadīšanās.

Ja pirmo Atpakaļ nākotnē daļu es skatījos ar maksimālu koncentrāciju, bet otro - atlaidies gultā un ļaujot filmai ritēt, tad trešo daļu skatoties man neatlika nekas cits kā paralēli mazgāt grīdu. Tas nav tāpēc, ka es pēkšņi būtu kļuvis sev neraksturīgi čakls, bet tāpēc ka katra nākamā triloģijas filma ir mazāk pārliecinoša.