Kazhes pierakstu burtnīca

Sešdesmito vidus patiešām bija izcils laikmets britu mūzikā - Bītli, Stouni, Kinks, The Who - visas šīs grupas radīja unikālu un gribētos pat teikt - mūžīgu mūziku. "The Who" pirmais albūms visvairāk, protams, zināms tā tituldziesmas dēļ, kas ar pamatīgi distorted ģitārām, Kīta Mūna traku bungošanu un stostošos Daltrija vokālu neapšaubāmi bija pelnījis kļūt par savas paaudzes himnu. Bet nedrīkst aizmirst arī šīs dziesmas partnerdziesmu - daudz ausij draudzīgāko "Kids are alright", kura vēlreiz pievēršas jauniešu paaudzes problemātikai, bet šoreiz - ar drīzāk bītlisku skanējumu (es pat spēju iztēloties Makartniju dziedam šīs dziesmas piedziedājumu). Bet bītli 1965.gadā nemūžām neizpildītu neko tik mežonīgu kā dziesmu "Ox". Arī stouni tā nedarītu - tā ir tik smaga un avantgardiska, ka neviens izņemot Taunshendu un kompāniju 65.gadā kaut ko tādu nespēlēja.

Beidzot esmu pieveicis vienu no Verbēra grāmatu cikliem un varu pateikt īsi - tas ir mēsls! Jā, es, kas sākotnēji pret šo rakstnieku izturējos pozitīvi, varu pateikt, ka viņš ir ļoti vājš rakstnieks. Viņa romānos mēdz ieviesties labas idejas, bet pasniegt viņš tās nemāk. Šī pati "Skudru revolūcija" brīžiem gandrīz kļūst par normālu romānu, bet...

Borhess pamatoti vai nepamatoti tiek uzskatīts par vienu no 20-tā gadsimta izcilākajiem rakstniekiem, lai arī viņa darbu nav daudz un tie nav īpaši populāri (tā vismaz, manuprāt, varētu teikt). Šajā stāstu krājumā ir apkopots vairums viņa pazīstamāko stāstu un daļa no tiem ir patiešām savdabīga sirreālisma un zināmā mērā maģiskā reālisma pilni. Daļa to tikām mani kaut kā īpaši neieinteresēja. Vispār viņš tiešām ļoti īpatnējs rakstnieks, kura "doma" man bieži nekļūst skaidra. Labprāt viņš raksta par kaut kādiem vēsturiskiem vai pseidovēsturiskiem notikumiem un tā, ka īsti saprast, ko viņš ar to domājis ir, man nerodas. Savā ziņā varbūt es savos stāstos gribētu viņam līdzināties, kad esmu nopietns, bet tas man, protams, nesanāk. Un vienlaikus viņš man ne tik ļoti patīk. Pretruna? Gluži iespējams. Vispār man gan labāk patiktu, ja viņš būtu mazāk nopietns un smagnējs (pat nieka 150 lappusēs viņš paspēj iekļaut tik daudz traģisma, ka citam vajadzētu veselu "Zaļo zemi" uzrakstīt tā sasniegšanai). Interesantākie stāsti - "Alefs" par kādu vīrieti, kurš raksta šausmīgu dzeju, skatoties Merlina burvju lodē (vai līdzīgā veidojumā). Vēl bija labs stāsts par slepkavību labirintā. Arī krājuma pirmais stāsts par nemirstību un nemirstīgajiem bija atmiņā paliekošs. Bet kopumā es no oficiāli tik izcila rakstnieka biju gaidījis vairāk. Daudz vairāk.

Turpinu savus studiju gadu pierakstus, kas aizsākti šeit un turpināti šeit. Šoreiz 2003./2004. un 2004./2005. mācību gadi.

Džons Frušente vislabāk ir zināms kā pasaulslaveno Red Hot Chili Peppers ģitārists, kur viņš ir viens traks fanka monstrs. Tomēr šajā savā pirmajā pēcnarkotiku perioda solo ierakstā viņš izklausās pēc ļoti daudz kā, bet ne pēc fankmūziķa. Pirmkārt, lielākoties viņš spēlē elektrisko ģitāru, ieraksta skaņa ir ļoti nenobeigta, nenopulēta, mežonīga. Otrkārt, dziesmas pašas par sevi nav stadionu himnas, kādas parasti rada asie pipari, bet psihodēliski un daļēji filosofiski vēstījumi, kas visvairāk nodarbojas ar atmosfēru radīšanu, melodijām atstājot trešo lomu. Arī Frušentes balss nav tāda kā skanīgajam Kiedim - viņa dziedāšanas maniere ir tāda diezgan depresīva, mazliet uz gotiku velkoša un pieklusināta. Pazīstamākā ieraksta kompozīcija bez šaubām ir tā singls "Going Inside", bet atšķirība starp singlu un nesingliem nav tik liela. Šeit nav izteiktu filler gabalu, nav izteiktu grāvēju, ir tikai dziesmas un... citas dziesmas. Kopumā ieraksts ir drīzāk drūms nekā jautrs, kopumā tas ir drīzāk labs nekā slikts, bet teikt, ka tas būtu kaut kas fenomenāls, es nevaru. Listenable but not essential, tā varētu teikt īsos vārdos.

Bohumils Hrabals patiesībā tiek Čehijā uzskatīts par vismaz tāda paša kalibra rakstnieku kā Milans Kundera, un tas jau kaut ko liecina. Pēc viņa "Cieši novērotajiem vilcieniem" tapusi Oskaru saņēmusi filma, bet šis viņa romāns ilgus gadus gaidīja savu iznākšanu, jo Čehoslovākijā (nez kādēļ gan?) Hrabalam publicēties bija aizliegts.

Turpinu savus studiju gadu pierakstus, kas aizsākti šeit. Šoreiz 2002./2003.mācību gads.3.semestrisAutomātu teorijaPasniedzējs: Ēvalds Ikaunieks. Pirmo reizi tā kārtīgāk sanāca iepazīt galīgos automātus (ar vai bez magazīnas un citām fīčām), risinājām uzdevumus ar un par automātu lietošanu. Lekcijas reizēm nenotika, jo pasniedzējam nebija laika. Gala atzīme: 9DiferenciālvienādojumiPasniedzēja: Silvija Čerāne. Viens no smagākajiem priekšmetiem studiju gados (galvenokārt - manas nepietiekamās uzcītības dēļ). Praktiskajās nodarbībās parasti pie tāfeles nāca viens no diviem studentiem - Pēteris Lediņš vai Ruslans Tarasovs, es sēdēju un neko nesapratu. Īsti nezinu, kādā veidā vispār šo priekšmetu nokārtoju (par atzīmes kvalitāti varētu nedomāt). Gala rezultāts: 4.Programminženierija IPasniedzēji: Jānis Bičevskis, Juris Borzovs. Pirmā iepazīšanās ar profesoru Bičevski. Lielākoties teorētiska runāšana par projektu izstrādes stadijām, ūdenskrituma modeli utt. Bija jātaisa teorētiskā daļa (apraksts) kursa projektam. Sāku taisīt datu bāzes sistēmu viena čoma tēva autopārvadājumu firmai. Teorijas kontroldarbus nokārtoju ne pārāk labi, darbu "sasviestoju" normāli. Beigās - 8.Analītiskā ģeometrijaPasniedzējs: Kārlis Freivalds. Vektori, funkcijas plaknes un telpas objektu aprakstīšanai. Nodarbību liela daļa pagāja risinot uzdevumus, eksāmenā - arī jārisina uzdevumi. Neizcēlos ne pozitīvajā, ne negatīvajā ziņā: 7.Datorzinātnes pamatiPasniedzējs: Kārlis Čerāns. Nosaukumā pieminētajiem pamatiem nevajadzētu maldināt - priekšmets nebūt nebija vienkāršs. Te nācās pildīt lielu daudzumu mājasdarbu par algoritmu sarežģītību. Izbraucu uz tā rēķina, ka rakstīju priekšmeta konspektus web-lapai (par to bija noteikts zināms ieguvums, kas atbrīvoja mani no nepieciešamības nodot pāris grūtākos mājasdarbus). Rezultātā: 8.Markova ķēdesPasniedzējs: Marats Golovkins. Risinājām dažādus uzdevumus par Markova ķēdēm. Šobrīd man tas droši vien liktos interesantāk nekā tolaik (it īpaši, ja par to nebūtu jādabū atzīme). Pasniedzēja metode gan neko interesanta nebija - viņam bija viena grāmata, no kuras šis ņēma uzdevumus, teorija arī nebija pasniegta īpaši interesanti. Ideāli man tur brīžiem negāja, bet beigās: 8.Specseminārs datorzinātnē IPasniedzējs: Vilnis Detlovs. Pie docenta Detlova izvēlējos specsemināru Mūzikas analīzē, izmantojot matemātiku. Priekšmeta ietvaros notika mūzikas klausīšanās, runāšana par matemātiskajiem modeļiem latviešu tautasdziesmām utt. Sākotnējais vērtējums, ko saņēmu, bija 5, jo nekādus savus risinājumus semestra garumā nekam nebiju piedāvājis, bet pateicoties tam, ka biju referējis par vienu tēmu, pēc papildu aprunāšanās ar pasniedzēju gaitenī, gala rezultāts: 7.Algebriskās struktūras datorzinātnē IPasniedzējs: Jānis Cīrulis. Lūk, piemērs pilnīgi neveiksmīgi izvēlētam B-daļas priekšmetam. It kā viss izklausās normāli - kopas, Bula algebra utt. Bet praksē sanāca kaut kāds sviests. Mūsu bija ļoti maz (priekšmetu izvēlējušos studentu), to vidū neviena "ģēnija", rezultātā pasniedzējs varēja ik nedēļas izbaudīt mūsu trulumu un man radās arvien lielāks kauns. Gala rezultāts (tas bija maksimālais vērtējums, ko kāds no priekšmetu paņēmušajiem studentiem dabūja): 5.Čehu valodaPasniedzējs: Michal Korecky. Češský paņēmu kā C daļas priekšmetu bez tāda īpaša iemesla, bija gana interesanti, pasniedzējs bija ļoti jauks čehs, kas varbūt man īpaši daudz neiemācīja, bet (domāju, ka mans vārdu krājums čehu valodā ir ap 100-200 vārdiem) radīja interesi par Čehiju, viņu literatūru un kino, un tas arī nav maz. Pamatā šo priekšmetu apguva kaut kādi slāvu filologi. Gala rezultāts: 8. Na shledanou!20.gs. ārzemju literatūraPasniedzējs: Ojārs Lāms. Šādu literatūras priekšmetu izvēlējos, jo 20.gadsimta literatūra vispār ir "mana tēma". Priekšmeta pozitīvā daļa - kursa sākumā tika izdalīts ieteicamās literatūras saraksts, pateicoties kuram iepazinu daudzus patiešām vērtīgus darbus. Negatīvā daļa - lekcijas. Nekas tur nenotika, un sakot nekas es tā arī domāju - pasniedzējs tikai stāstīja dažādu rakstnieku biogrāfijas, reizēm kaut nedaudz pievēršoties arī viņu darbiem, bet mēs visa auditorija sēdējām, sēdējām un vēlreiz sēdējām. Booring! Vai šādi ļaudis nav dzirdējuši par iespēju iesaistīt auditoriju nodarbības? Ikviens datoriķu pasniedzējs tā vismaz reizēm dara, filologu, cik saprotu, - gandrīz nekad. Eksāmenā rakstīju par savu iecienītāko tēmu - antiutopismu literatūrā (Orvels, Hakslijs, Zamjatins utt). Gala rezultāts: 104.semestrisIevads formālajās gramatikāsPasniedzējs: Ēvalds Ikaunieks. Pirmā Ikaunieka priekšmeta turpinājums, līdzīgs pirmajai daļai. Tikai šoreiz formālās gramatikas stājās automātu vietā. Kādus vārdus var izvest gramatikas ietvaros, kādus nevar utml. Kaut kā ar atzīmi ne īpaši labi izgāja: 7.Varbūtību teorija un matemātiskā statistikaPasniedzēja: Halina Lapiņa. Varbūtības un statistika man allaž bija patikušas, bija praktiskās nodarbības uzdevumu risināšanai, vispār man priekšmets patika, lai arī kaut kāda iemesla dēļ atzīme diži laba nebija: 7.Kursa projekts datorzinātnēPasniedzējs: Jānis Bičevskis. Te bija arī kaut kādas nodarbības, bet galvenais bija kursa projekta rakstīšana. Nekas dižs gan man tur nesanāca, jo biju paspējis ar datu bāzes "pasūtītāju" sastrīdēties un visam pasākumam zuda mērķis, līdz ar to vienkārši darīju visu iespējamo, lai vismaz kaut kāda atzīme beigās sanāktu. Atzīme tika izcīnīta ar lielām pūlēm un nepārliecinoša: 6.PamatalgoritmiPasniedzējs: Guntis Arnicāns. Atkal viens no interesantākajiem pasniedzējiem, šeit bija jāraksta programmas, kurām būtisks kritērijs bija ātrdarbība. Otrs kritērijs - lai tās normāli kompilētos kaut kādā uz Linux servera mītošā kompilatorā. Pāris reizes rakstīju programmai gan Pascal, gan C++ versijas, mēģinot saprast, kas tieši ir tas, ko viņu kompilators neņem pretī, bet manējais ņem. Gala rezultāts: 8.Specseminārs datorzinātnē IIPaņēmu priekšmeta pie Detlova turpinājumu. Viss būtu labi, ja pasniedzējs veselības problēmu dēļ nebūtu beidzis darbu universitātē. Rezultātā pāris pēdējās nodarbības notika pie docenta Detlova mājās (ne jau ka tas būtu slikti). Vienreiz bijām kolektīvi uz koncertu. Detlova dzīvoklī viens 1.kursa students uz klavierēm spēlēja Coldplay. Šoreiz sataisīju arī pāris programmiņas, lai kaut ko analizētu iz tautasdziesmām, nekādus fenomenālus rezultātus gan neguvu un arī atzīme tāda pati kā pirmajā reizē: 7.MICROSOFT WINDOWS 2000 administrēšanaPasniedzējs: Jānis Judrups. Te tiešām mācīja administrēt Windows. Lai arī nekad nebiju domājis kļūt par sisadminu (un pagaidām neesmu arī kļuvis), priekšmets varētu būt mazliet noderīgāks, nekā tas patiesībā bija - pasniedzējs visu to lasīja no vienas grāmatas un gājām cauri vienai tēmai pēc otras. Eksāmens bija atkal pamatīgs pārdzīvojums - tur bija pamatīgākais tests uz papīra un praktiskais uzdevums, bet praktiskajā uzdevumā atzīmi uzlabot nevarēja, varēja tikai pasliktināt testā gūto. Uz testu aizgāju ne īpaši sagatavojies, sapratu, ka daudz ko nezinu, mēģināju špikot, tiku pieķerts un izsviests no eksāmena. Diezgan sāpīgi. Pēc nedēļas gāju vēlreiz un atzīmi dabūju: 7.ASV ārpolitika pēc Otrā pasaules karaPasniedzējs: Jānis Taurēns. Vēl viens manām interesēm atbilstošs priekšmets - varēju daudz ko uzzināt par visādiem Kisindžeriem, Niksoniem, Makārtijiem, Eizenhaueriem utt. Protams, atkal gribētos, lai tur būtu noticis vairāk diskusiju, būtu kāda atgriezeniskā saite. Ideālas bija beigas: nekāda pārbaudes darba, atzīmi dabūju, tāpēc ka biju datoriķis, kas interesējās par šādu tēmu: 10.Firmas ekonomikaŠo C daļas priekšmetu piedāvāja mana fakultāte, diez ko interesants man tas nelikās, bet domāju - varbūt kādreiz būs noderīgi. Vismaz kaut kādas pamata zināšanas ekonomikā tur ieguvu (lai arī patiešām tikai pamata), priekšmets bija saistīts ar kaut kādu tur peļņu un nodokļu rēķināšanu, nekas dižs atmiņā nepalika.SecinājumiOtrais kurss man izgāja ne īpaši labi atzīmju ziņā - vidējais A+B daļā bija knapi septiņi un budžetā noturējos tikai rotācijas 2.kārtā (70% neiekļuvu), Diferenciālvienādojumos biju par mata tiesu no pirmā parāda. Tiesa - ar to varēja rēķināties, tas bija manas un Lienes mīlestības pirmais gads.

Ar savu stāstu "Krist-us pēdējais kārdinājums" esmu pieteicis dalību seks-bloga sarkanais.lv erotisko/romantisko stāstu konkursā. Cik nu mans stāsts ir romantisks un erotisks - spriediet paši, bet, protams, aicinu draugus (un arī nedraugus) mani atbalstīt, pievienojot rakstam savus vērtējumus (raksta augšpusē ir tāda velosipēda ķēdei nedaudz līdzīga piecu iPod`u virkne (tā vismaz saka, ka iPodu).

Interesanti, ka pirmajā MP3 diskā, ko ierakstīju ar savu mājas CD rakstīkli, ir tikai divi normāli studijas albūmi - viens Bee Gees un viens Džona Frušentes ieraksts (vēl tur ir vairākas izlases, Pulp Fiction skaņu celiņš un Pink Floyd "Ummagumma" studijas disks, taču par tiem tuvākajā laikā nerakstīšu - neietilpst manā stratēģijā). Lai arī vispār Bee Gees gandrīz ikvienam cilvēkam asociējas ar falsetā dziedātām disko dziesmiņām - tādām kā "Stayin` Alive", "Jive Talkin`", "Night Fever" un "How Deep Is Your Love", šīs grupas muzikālais devums ar platformenēm un "nemotivētu" seksu nemaz neaprobežojas. Savulaik, vēl ilgi pirms Džons Travolta devās deju zālēs, brāļi Gibbi bija lielisks popmūzikas trio ar pat zināmu psihodēlijas piesitienu. Tikām savā pēdējā albūmā, tajā, par ko mēģinu tagad sākt rakstīt, viņi pēc definīcijas būtu pieskaitāmi Adult Contemporary dziesminiekiem, kas sen vairs nemēģina pasauli pārsteigt, bet mēģina joprojām palikt aktuāli.

Esmu pēdējā laikā lasījis diezgan daudzu studentu pārskatus par aizvadītajiem mācību gadiem, un esmu izdomājis, ka arī pats kā bijušais students varētu pierakstīt savus iespaidus par sešiem studiju gadiem, kā teikt, lai neiet zudumā, atmiņai notrulinoties.