Kazhes pierakstu burtnīca

Esmu pēdējā laikā lasījis diezgan daudzu studentu pārskatus par aizvadītajiem mācību gadiem, un esmu izdomājis, ka arī pats kā bijušais students varētu pierakstīt savus iespaidus par sešiem studiju gadiem, kā teikt, lai neiet zudumā, atmiņai notrulinoties.

Klāt trešdiena un tātad - nedēļas aktuālā stāsta diena

Vakardien gatavošanās sestdien startējošajam Eirotripam ietvaros Lienča un es tikām piesēdināti (piesēdāmies) pie paredzētā transporta līdzekļa - Normja un Noras Landrover Defender. Pirmajā brīdī šķita mazliet baisi - pierasts tomēr pie mazā Audi A3, kurā tu sēdi zemu un esi maziņš, bet pēc pāris minūtēm ieietas jau tīri labi. Attālumi starp pedāļiem un to pozīcijas vēl gluži pierasti nešķiet, pirmajos divos ātrumos skaņa arī tāda interesanta, bet citādi pēc aizbraukšanas no Zolitūdes līdz Kauguriem radusies pārliecība, ka braukt varēšu. Lienei sākumā bija pavisam bail, viņa domāja tikai izmest kādu līkumu pa Kauguru zemes ceļiem, bet rezultātā veica pie stūres visu atceļu uz Rīgu. Tā ka izskatās, ka braucienā patiešām būsim 3 šoferi, un tas noteikti priecē.

Ar "Powerage", kā vēsta mūzikas literatūras annāles, iesākās AC/DC zelta ēra, kas ilga veselus trīs albūmus. Tomēr uz divu sev sekojošo ierakstu fona "Powerage" lielākoties paspīdēt nevar - tomēr tas nav nedz pirmais Braiena Džonsona albūms ar AC/DC, nedz Bona Skota pēdējais. Taču tam nevajadzētu kļūt par šķērsli, lai tu varētu izbaudīt šos ne pārāk intelektuālos austrāliešus visā viņu sniegtā rokenrola pilnībā.

Mēģinām noskaidrot, kā pareizi būtu jāizskatās MA (Mānim). Viņa paša piedāvātais variants ir mazais kreisajā pusē. Blakus - divas manas variācijas. Māņa pazinēju (tai skaitā paša Māņa) ieteikumi viņa vizuālā noformējuma uzlabošanai tiek laipni gaidīti.

Ivlina Vo "Grēcīgā miesa" ir viens no tiem romāniem, kas ir vienlaikus bezdievīgi nebēdnīgi un pamatīgi smagi, tā galvenais spēks nav varoņu dziļumā vai simpātiskumā lasītājam, viņa mērķis ir tev likt pasmieties un vienlaikus likt tev saprast, ka patiesībā īpaši par ko smieties nav, un ko nu viņš māk (vismaz šajā romānā) - pašās beigās apgāzt visu kājām gaisā un radīt gluži citādu noskaņu kā visā romāna garumā.

Šo svētdien BBC1 laiž klajā pirmo raidījumu iz kādreizējā Monty Python`s Flying Circus un tagadējā BBC pasaules apceļotāja Michael Palin ceļojumiem pa "jauno Eiropu" - valstīm, kuras vai nu jau ir pievienojušās Eiropas Savienībai vai arī pievienosies tai drīzumā. Tā kā sestdien būšu jau projām, tad visticamākais pēc atgriešanās varēsim skatīties jau trīs pirmos raidījumus (vēl mūsu prombūtnes laikā vajadzētu ienākties vismaz 2 IT Crowd sērijām). Vispār Peilina raidījumi man ļoti patīk, līdz ar to arī šos gaidu ar nepacietību, turklāt šoreiz varēs apskatīties arī viņa iespaidus par Baltijas valstīm. Apskatoties raidījumu plānu, jāsecina, ka katrai no Baltijas valstīm varētu būt veltītas kādas 20 minūtes, un BBC to varēs redzēt 14.oktobrī (tātad var cerēt, ka webā raidījums būs pieejams 15.oktobrī). Gaidu ar nepacietību.

Šī filma tiek uzskatīta par bez maz vai vienu no izcilākajām pēdējo gadu komēdijām. Tajā piedalās vesela virkne pazīstamu komiķu, gandrīz viss tā sauktais Frat Pack (neskaitot Ovenu Vilsonu) - Vils Ferels, Stīvs Kerels, Vinss Vougans, Lūks Vilsons, Bens Stillers un Džeks Bleks. Plus - Kristina Aplgeita, vislabāk zināma (vismaz kādreizējiem TV skatītājiem kā blondā Kellija no "Precējies. Ir bērni". Iespaidīgi, vai ne?

Kur tie gadi, kad Wheatus bija populāri? Kur, kur - loģiski, ka pašā šīs desmitgades sākumā! Kur tad vēl?! Kad "Teenage dirtbag" kļuva par visas Eiropas nekruto pusaudžu (nejaukt ar gotiem un pokemoniem, te domājami parastie lūzeri) himnu, tas bija patiešām stilīgi. Protams, pēc septiņiem gadiem dziesma tik svaiga kā tolaik vairs neizklausās, lai arī Brendana Brauna mazliet tāda lūzeriskā un fenomenāli sievieti atdarināt spējošā balss man joprojām šķiet gana stilīga. Lai arī Brauns piemin Iron Maiden, šajā ierakstā meklēt kaut ko Iron Maiden`isku ir naivi - tas ir tikai vienkāršs un pavisam miermīlīgs poproks, kas balstās uz elektrizētu akustisko ģitāru, kas lielākoties skan tik tīri kā kādā Carpenters ierakstā - šīs grupas galvenais trumpis noteikti nav mežonīga ārdīšanās. Tā vietā Brauns un kompānija piedāvā vairākas foršas lipīgas dziesmiņas, ar kurām pasauli izmainīt tu nevarētu, bet kas varētu būt kaut kas līdzīgs "Fountains of Wayne" repertuārā esošajiem gabaliem. Dažas dziesmas ir 100% koledžroks - piemēram "Punk ass bitch" varētu skanēt jebkurā sava laika tīņu komēdijā (kā zināms Teenage Dirtbag vienā no tādām arī skanēja), bet dažas dziesmas ir mazliet interesantākas un atmiņā palikt spējošākas. Man personīgi patīk optimistiskā "Sunshine" (tas nekas, ka dziesma, ja pareizi saprotu, ir par pašizgatavotu peņa pagarinātāju):

Patiesībā šo filmu mums nemaz nevajadzēja skatīties. Patiesībā mums vajadzēja skatīties "Knocked Up", taču izrādījās, ka Nora to bija dabūjusi kaut kādā diezgan aizdomīgā relīzē ar stipri riebīgu skaņu un tāpēc no šīs filmas skatīšanās ātri vien atteicāmies (filma skaitās baisi laba, bet pirmās minūtes lika domāt pretējo) un sākām skatīties Cashback, kas IMDb novērtēta gana labi, bet Rottentomatoes to par īpaši labu nedēvē gan. Tad nu varējām izspriest, kas ir tuvāk patiesībai.