Kazhes pierakstu burtnīca

Kāpēc man patīk Anti-Flag un nepatīk vairums daudz populārāku "jauno" pankroka grupu? Tāpēc, ka viņi ir "the real thing" - viņu mūzika pamatā ir "The Ramones" un "Sex Pistols" turpinājums, nevis mazliet spurainākai auditorijai pārveidota Enrikes Iglesiasa daiļrade.

Kloda Leluša "Vīrietis un sieviete" gluži iespējams, ka ir viena no tām filmām, kuru māksliniecisko vērtību ievērojami aizsedz tās "sabiedriskais statuss". Tā vismaz skaitās, ka sešdesmito gadu jaunatnei "Vīrietis un sieviete" savulaik bija viena no lielākajām filmām *ever* un it īpaši tas attiecas uz tā laika Dzelzs priekškara valstīm, kurās franču kino tomēr spēja kaut cik pārvarēt ideoloģijas uzliktos tabū un ieskatīties pašu kino liegtajā seksualitātē.

Pēdējās dienās saskāros ar nepieciešamību dinamiski no PHP skripta ģenerēt PDF failus. Kā izrādās, šādām situācijām ir paredzēts lielisks rīks: FPDF, kurš paver gandrīz neierobežotas iespējas PDF faila satura veidošanā. Protams, ar vienu būtisku trūkumu - tajā nav nodrošināts citu kodējumu kā vien Western atbalsts. It kā ir iespējams pievienot fontus, lai varētu šo problēmu apiet, taču man vismaz tas tā arī neizdevās. Eksistē arī "uzlabota" FPDF versija, kura paredzēta darbam ar Unicode (saucas UFPDF), taču tajā pirmkārt nav daudzu funkciju, kas ir parastajā FPDF, otrkārt - man tāpat neizdevās piespiest to normāli apstrādāt latviešu burtus. Būtu jau stilīgi uzlikt savā saitā katrā lapā iespēju "Generate PDF", bet pagaidām nāksies to atlikt uz vēlāku laiku.

Dīvani, ka par šo noise rock grupu Latvijā nezina gandrīz neviens (vismaz spriežot pēc Internetā pieejamās informācijas), lai gan tajā savulaik spēlējuši veseli divi tautiešu izcelsmes bāleliņi - Kevins un Sandris Rutmaņi. Protams, "The Cows" nav gluži "Limp Bizkit", tāpēc par latviešu līdzdalību šajā grupā kurš katrs nepriecāsies, un tomēr.

Cik sāpīgi man lai arī to nebūtu atzīt, bet pankmūzika ir depresīvi vienveidīga. Kādi divi ģitāras toņi, divi bungu ritmi, divas dažādas dziedāšanas manieres, trīs dažādas dziesmu tēmas - lūk, saturiskais komplekts veselam mūzikas žanram.

Es jau labi sen esmu tāda servisa friends4days.com lietotājs, kurā tev periodiski tiek nejaušā veidā piešķirti jauni "draugi", ar kuriem tu vari iepazīties. Vispār kā tāda šī ideja man ļoti labi patīk, tikai pēdējā laikā saits viņiem ir kaut kā panīcis, arī aktivitāte ir zema, tas ir bēdīgi. Man šis saits galvenokārt ir atnesis manu irāņu "draugu", kurš gan man jau pāris nedēļas neko nav rakstījis, tikai atsūtījis SMS ar atvainošanos, ka esot baisi aizņemts un ka viņš nekādi negribot mani zaudēt :), bet šodien man parādījies tik aizdomīgs "draugs", ka lielāku aizdomīgumu iedomāties grūti. Cik ticami tev šķiet, ka šādā portālā aktīvs lietotājs varētu būt sekojošam aprakstam atbilstošs:

"Maitasputns" (par anglisko nosaukumu neesmu īsti drošs, franciski tas saucas "L`oiseau des morts" - man tas izskatās pēc nāves putna) ir otrais Andrē Marsela Adameka romāns, ko izlasīju divu dienu laikā. Kā man tas izdevās? Galvenokārt, pateicoties šo romānu īsumam - tie kopā veido mazāk nekā 200 lappuses neliela formā lielu burtu grāmatā.

Es pat atminēties nevaru, kad pēdējo reizi skatījos kādu filmu no piecdesmitajiem gadiem - tik sen tas bija. Apskatījos: 2006.gada 11.septembrī skatījos 1953.gada "Ilo kunga brīvdienas". Tagad - vairāk nekā gadu vēlāk skatījos Deivida Līna "Hobsona izvēli".

"Atgriešanās ziemas ciemā" ir pirmais Beļģijas ieraksts manā faktoīdā. Pacelsim par to glāzes!