Kazhes pierakstu burtnīca

tikai tāpēc, ka ar cilvēkiem, kas mētājas ar sūdiem (tiešā šī vārda nozīmē) un musina uz masu slaktiņiem man nav pa ceļam. ja varbūt geji pārāk izrāda to, ko nevajadzētu izrādīt, tad liela daļa anti-geju, kas "cīnās par morāli un ģimenes vērtībām" praksē cīnās par kaut ko tādu, kam ne ar morāli ne ar ģimeni sakara nav.

"The Only Reason Men Talk To You Is Because They Want To Get Laid, You Stupid Fucking Cunt

You`re Gay

Syd Barrett (1946-2006)

Šodien, kad braucu uz centru pāri Akmeņniekam, lai satiktu Lienču un iekostu pusdienas, mani apturēja viena sieviete un piedāvāja piedalīties Rīgas domes/tomes/tumes aptaujā par velobraucēju vajadzībām, interesēm un prasībām. Tā man beidzot bija iespēja atklāt nevienam nezināmo faktu, ka Rīgā veļļus zog un ka ir stipri maz veloceliņu (pat Limbažos tāds ir uztaisīts). Tomēr labākais bija pēc tam - man pavaicāja, vai es nevaru piedalīties diskusijā par Internetu. Tiesa, tur vajadzēja atbilst diezgan precīziem kritērijiem: proti, nepieciešams, lai man mājās būtu bērns un dators, bet nebūtu Interneta, un es domātu par Interneta ievilkšanu. Eh, laikam vienīgais, kas tur izpildās, ir tas, ka man ir dators. Ar to varētu arī nepietikt.

"Tas, kas uzdod jautājumu, riskē uz piecām minūtēm tikt uzskatīts par muļķi. Tas, kas jautājumus neuzdod, paliks muļķis visu dzīvi."

Biju šodien uz pasākumu, kur prezentēja "Linn" tehnikas ienākšanu Latvijā (dažs Normis/Sīcis droši vien zina, kas tā par štelli). Pasākums kā tāds tīri ok, īpaši labs bija skots vārdā Andy, kas runāja tā it kā viņš būtu nupat no kaut kāda "Trainspotting" laukā izvilkts (ja neskaita to, ka viņš ne reizes neteica "bloody fucking cunt"). Tad bija arī tehnikas demonstrācija (btw., par piemēriem audio ziņā izmantoja Eagles reunion koncertu, Dire Straits - Money for Nothing un Deivida Gilmora Meltdown konci), kas mani zināmā mērā pārsteidza. Proti, apakšējā gala high end tehnika man šķiet tāda visai nožēlojama - klausoties "Hotel California" uz skaņu sistēmas tā 5-7 tk. Ls, nekādu "orgasmu ausīm" nejutu. Jā, krutajā 50 tūkstošu sistēmā atšķirība bija manāma, bet parastajā - manām ausīm nekā tik brīnumaina visā tajā padarīšanā nebija. Protams, telpa varbūt nebija sistēmai ideāli piemērota vai vēl kaut kas, bet es patiešām biju gaidījis vairāk.

Stāsts par vienu no savdabīgākajām rokgrupām, kas jebkad minusi un patērējusi Anglijas zāli, sākās 1983. gada maijā. Džons Kāstavejs, frizieres un ārpusdienesta seržanta dēls, nupat bija pametis kārtējo augstskolu, par kur vēl pirms gada viņš bija pārliecināts, ka tajā viņš spēs atrast savu īsto un vienīgo Es. “Nē, interjera dizains tomēr nav man radīts,” pirms nedēļas Džons bija izklāstījis savu sāpi nejaušam pabā satiktam pusmūža īram. “Man nepieciešams plašāks lidojums, kaut kas tāds, ko krēslu un galdu izvietošana man nevar sniegt. Pie tiem galdiem sēž tikai resno birokrātu izdrāztās pakaļas, tas nav mans aicinājums, ar kaut ko tādu nodarboties.” Īrs tikai pasmīnēja, nolamājās par to, ka pie visa vainīgi katoļi un protestanti. To pateicis, indiešu izcelsmes īru patriots aizsteidza uz tualeti, atvieglināt kuņģi.

1) sāpju izbeigšanās

Dzejolis: