Kazhes pierakstu burtnīca

Žubīte lido pār ezeru. Papīrs gulstas uz naža. Vakardiena ir vēl viena diena. Nevajag raudāt, nevajag smiet. Tā nav dzeja, tās ir asinis uz asfalta. Tikai tevi es mīlējis esmu. Kur var atrast to, kas ir zudis? Kam var pārdot to, kas ir kuģis? Trīs lietas no rīta, trīs lietas pa dienu, trīs dienas un skaistums bez gala. Iztēlojos puķi, kas izaug no māliem. Iedomājos cilvēku, kas tic saviem meliem. Kaut kur mitinās vairāki cilvēki, kas nepazīst vasaru. Kaut kur lido putni ar vēderu uz augšu. Kaut kur dziesmas skan melanholiski, kaut kur tās neskan nemaz. Vai sekss un vardarbība ir skaisti? Pastāsti man par sevi un es tev pateikšu, kas tu esi. Tu neesi stulba meitene, nē, stulba meitene esmu es. Varbūt ne stulba un varbūt ne meitene. Galvenais, ka pietiekoši daudz seksa, pietiekoši daudz vardarbības. Uzraksti stāstu par Bēthovena nāvi, ieliec pa vidu pāris vārdus “fuck”. Pilnīgi bez konteksta, pilnīgi bez vietas. Apskaties uz reakciju. C2H5OH. Izskatās pēc HEX’a, bet nav HEX. Hexe ir ragana, EXE ir izpildāms fails. Un vēl ir Eidechse – ķirzaka. Lielie reptīļi, tādi kā King Kongā. Hongkonga tagad pieder Ķīnai, nez vai tur kaut kas ir mainījies. Diezin vai, manas domas patlaban tādas kā pirms iešanas gulēt. Pie vainas mācības, pie vainas mācības. Atkārtoju vienu un to pašu. Ko citu var darīt, kad neko nevar iesākt? Aiztaisu acis, reiz kāds teica, ka tā varot rakstīt vistīrākās domas. Tā kā etiķa esenci 0 nekas nevar būt tīrāks par to. Ieej sevī un neatgriezies. Apgriez nagus, izmazgā zobus, aizej uz skolu, tiec piekauts un atkal stāvi kaktā. Blakts lien pa sienu, tikai vienu es tev gribu teikt – es tevi mīlu. Ceptas pīles man arī garšo, bet ne par to ir dziesma. Vai vispār dziesma eksistē? Vai vispār dziesma ir dziesma ir dziesma? Kultūrcitāts no Ģertrūdes Steinas, ar kuru Nīls Inns nevarēs kopā iedzert glāzīti vīna. Atceries par pienu.

Miniatūra

Pa radio skanēja Joy Division “Love will tear us apart”. Ignats uz mazliet norūsējušās pannas cepa vakardien vārītos kartupeļus. Kaut gan kartupeļi pirms cepšanas bija sadalīti (sagriezti), tā nebija mīlestība, kas tos sadalīja, bet gan virtuves nazis. Nekāds dižais baudas divīzijas cienītājs Ignats nebija, tad jau labāk viņam patika cepti kartupeļi.

Šis varētu izrādīties visgarākais apraksts tik īsam braucienam, kādu līdz šim esmu rakstījis, taču vismaz šoreiz ceru, ka neko būtisku nepiemirsīšu. Neliels vēsturisks ieskats: man kā Delfu tehnikas sadaļas redaktoram tika piedāvāts piedalīties bezvadu tehnoloģiju (galvenokārt) kompānijas CISCO jaunas produktu līnijas prezentācijā Bratislavā, izmaksājot ceļu un viesnīcu. Tā kā: a) mani tas interesē; b) man patīk ceļot; c) Bratislavā nekad neesmu bijis; d) visvairāk man patīk, ja man nav pašam par savu braucienu jāmaksā, es, protams, neatteicos. Līdz ar to es devos īsākajā savas līdzšinējās dzīves ārzemju brauciena: otrdienas rītā izlidoju uz Kopenhāgenu, no tās uz Vīni, tad ar autobusu uz Bratislavu (jo tur nav normālas lidostas) un nākamajā rītā atpakaļ uz Vīni un tad ar tiešo reisu uz Rīgu.

Pamatots sašutums par satversmi:

Raksturīgs tas, ka ejot uz lekcijām ir jāuzrāda kartona kartiņa, kas pilda caurlaides funkcijas. Šodien (otro reizi sešos mēnešos) biju caurlaidi aizmirsis. Sargs, kas mani pēc izskata kā studentu atpazina, mani negribēja laist iekšā, piekodinot, lai trešās reizes nebūtu, turklāt tādā itin nelaipnā formā.

“Skrūve ir visa pirmsākums,” padomāja Pēteris Līvlunds, savos mazliet taukainajos un viegli tuklajos, taču kopumā labi koptajos pirkstos virpinādams apmēram puscentimetru garu krustiņa veida skrūvi ar neasu galu. Konkrētais skrūves eksemplārs bija palicis pāri pēc tam, kad Pēteris Līvlunds bija salicis atpakaļ kopā savu daudz cietušo datoru.

Šorīt atnāku uz darbu - skatos, man uz galda vēstule. Nav jau tur nekā brīnumaina - reizēm gadās, ka mani rakstiski uzaicina uz kādu preses konferenci, uz Ziemassvētkiem pat kaut kāds dīvains disks ar liftu muzāku bija atgādāts. Taču šoreiz pavisam savdabīgi - uz aploksnes attēlots firmas "Trigers" logotips - liela skrūve. Attaisu vaļā - mani aicina uz jauna veikala "1000 skrūves" atklāšanu. Es, protams, neesmu nekāds skrūvju pataloģisks pretinieks, bet es patiešām nesaprotu, vai šie cilvēki cer, ka Delfu sadaļā "Tehnika" tiks rakstīts par skrūvēm? Protams, skrūves nav gluži ar daiļdārzniecību saistītas un varbūt sadaļā "grūtniecība" tām vietas nebūtu, bet, manuprāt, tikai troglodīti uzskata skrūvi mūsdienās par tehnoloģisku sasniegumu.

Šonakt no Kaspara Dimitera iegādājos pusdienas plastmasas šķīvī. Divas porcijas kartupeļu frī maksāja ap septiņiem latiem - baigi neekonomiski. Dīvaini, kāpēc tieši no K.D. un kā es zināju, kā viņš izskatās?

Tas, kas tur zemāk par Rūdigeru, tas nav nekas, salīdzinoši ar to, kādu e-pastu salīdzinoši nesen (2005. gada 1. decembrī) saņēma pasaulslavenās grupas "Textūra" dalībnieks Gačais: