Kazhes pierakstu burtnīca

Vienreiz pa gadu izbraucu ar ģimeni pie ezera. Vienreiz pa gadu gribēju būt gādīgs tēvs, kārtīgs vīrs un visādi citādi pieklājīgs cilvēks. Nepaņēmu līdzi neko dzeramu, zinot, ka pretējā gadījumā nekāds vienreiz pa gadu nesanāks.

1) Tā kā maniem senčiem nobrucis tuvākajā wīkendā paredzētais brauciens uz Helsinkiem (tiesa, vēl bez garantijas, bet laikam nobrucis), sanāk, ka būs jādomā kaut kāds rīcības plāns tamam

Vēlos tev pavēstīt, ka nu jau ne gluži drīz, bet gan pēc kāda laiciņa man ir gaidāma tāda lieta, kā dzimšanas diena, kuras atzīmēšanas pasākumā es tevi labprāt redzētu viesu pulkā. Kāpēc es tevi informēju tik savlaicīgi? Ne jau tāpēc, ka uzskatu tevi par aizņemtu cilvēku, kāda man gar to daļa, vai tu esi aizņemts vai nē. Lieta ir sekojoša: pasākums ir iecerēts izteikti gotiskā (pokemoniskā) garā, un tev, kā šāda pasākuma apmeklētājam ir jābūt uz to sagatavotam, ievērojot zemāk minētās prasības:

Iespējams, jums tas nav noslēpums, bet es vismaz to dzirdējis nebiju. Proti, 2004. gada mūsu dzimtās skolas "Alberta" balvas ieguvēju sarakstu der iečolēt:

Esmu tomēr pēc ilgām pārdomām izlēmis mēģināt kaut kur un kaut kā bīdīt domu, ka varētu publicēt kādus savus stāstus grāmatas formātā. Droši vien izmantošu klasisko pieeju ar tipu 35-45 gadu vecumā pārāk īsās biksēs un pārāk šaurā žaketē, kas vazājas apkārt ar čupiņu aprakstītu lapu, ko izvelk no nospeķota kofera. Taču pirmām kārtām jāatlasa, kas varētu būt tas materiāls, ko vispār varētu mēģināt kaut kur grūzt. Summārais stāstu daudzums manā folderītī ir ap 150, bet es pats apzinos, ka ĻOTI liela daļa no tiem ir personības kompleksu mocīta skolnieka murgi; pastāsti par mūsu ikdienu, kas nevienu, izņemot apmēram 10-15 cilvēkus nevarētu interesēt ne mazākajā mērā; pārāk pretenciozi savam nīkulīgajam saturam utt. Tālabad no potenciālā kaut kur bīdāmo stāstu saraksta izņemu laukā vairumu tā, kas atbilst šim kritērijam (saitā sadaļā Stories tagad pagaidām būs tikai šajā grupā ietilpstošie teksti). Ko es gribētu sagaidīt no tevis? Būtu iespējami labi, ja tu varētu pa laikam uzmest aci kādam no šiem tekstiem un pēc acs uzmešanas iemest kādā no lapām komentāros, piem.,

Es no Normja uzzinu, ka viņš un Nora piedalās kaut kādā uber krutajā datorspēlē, kura gan jau pirms kāda laika ir sākusies, bet tur var pievienoties. Tā es arī daru. Spēlē vēl piedalās arī no Delfiem Jara un Lelde, kā arī Sīcis (tiesa, es viņus nesatieku, bet redzu spēlētāju sarakstā).

Par godu tam, ka bija paredzams gaajiens uz filmas "Inside Deep Throat" preses seansu, noskatiijos arii pashu oriģinālo "Dziļo rīkli". Ja nu kāds nav dzirdējis, tad tā ir porno filma, kas nopelnījusi 600 miljonus dolāru (ar budžetu 25`000). Jāatzīst, ka porno noteikti nav tas kino žanrs, kurā sevi varu uzskatīt par ekspertu. Īpaša laba man gan konkrētā filma nelikās, bet varbūt arī tāda bija. Absolūti nezinu, kā atšķirt labu porno no slikta porno. Ā, nu, protams, jāņem vērā, ka tas ir vecs porno, no kā izriet, ka krāsas ir vienkārši pretīgas. Gluži profesionālu aprīkojumu šādu filmu veidotāji atļauties nevar. Toties tā bija pirmā porno filma, ko esmu noskatījies kopš apmēram pamatskolas laikiem. Šaubos gan, ka turpmāk pievērsīšos šai kino branžai daudz nopietnāk. Un vai tu, manu dārgo lasītāj, pazīsti pat vairākus desmitus pazīstamākos porneņu aktierus?

Patiesību sakot, šoreiz gan Vilijs Vonka un Šokolādes fabrika. Noskatījos oriģinālo filmas versiju un atzinu to par itin tizlu esam. Baigākais mūzikls, turklāt šoreiz neapšaubāmi filma bērniem. Rezultātā jau otro reizi pacēlu savu vērtējumu jaunajai ekranizācijai - nu jau tas sasniedzis 8.5 (pirmo reizi pēc noskatīšanās kinoteātrī). Ok, saprotu, ka 1971. gadā filmas veidotājiem nebija tehniski tādu iespēju, kādas ir 2005. gadā, bet filma patiešām tizla itin pamatīgi. Toties noskaidrojās viena lieta - pēc šīs filmas veidota Lienčai itin labi zināmā "Futurama" epizode ar "Slurm" rūpnīcu - pat Oompa Loompas vecajā filmā ir oranži ar zaļiem matiem - gluži kā vēlāk "Fjučerāmā". Tas gan laikam ir vienīgais pozitīvais, ko varu par šo filmu pateikt.

Izlasīju kāda anarhista Augusta Strindberga (19. gs. zviedru rakstnieks) grāmatu, kaut arī tā pati man ne pārak patika, bet te būs viens visai savdabīgi citāti ar maniem paskaidrojumiem tiem, kam slinkums noprecizēt pašiem no šīs grāmatas.

Kāds jauks atgadījums: šodien man bija iekš "Saules pulksteņa" jāintervē kāds Stephen Young, kas vada tādu firmu kā "KPMG Baltics". Pēc intervijas braucu lejā ar liftu, tas kaut kā pēkšņi sāka bez maz vai krist un mani izlaida laukā -1. stāvā. Izrādījās, ka visi, lai tiktu ārā, kaut kādam aparātam pārlaižas speciālas kartes. A man tādas, protams, nav. Jautāju apsargam, ko darīt. Šis, Latvijas apsargu stilā, pateica, lai velkos atpakaļ uz augšu un sarunāju, ka KMPG pārstāvis mani pavada uz leju. Lifts, protams, nestrādāja. Nācās vien vilkties uz 14. stāvu ar kājām. Tur man kāda darbiniece pateica, ka 1. stāvā gan jau tāpat tikšu laukā. Ar kājām atpakaļ uz 1. stāvu, tur, kamēr neviens man nepievērsa uzmanību, izšmaucu laukā.