Neviens nesēž pie televizora un neskatās ziņas. Neviens virtuvē necep zivi un nevāra kartupeļus. Neviens nekliedz uz nevienu citu tāpēc ka neviens cits nav izdarījis neko tādu, kā dēļ uz viņu vajadzētu kādam kliegt. Neviens neskatās uz otru ar pārmetumu, ar vilšanos, ar aizkaitinājumu, ar aizvainojumu, ar sāpēm, ar skumjām, neviens nenovēršas no otra.
Neviens nesēž pie mana rakstāmgalda un desmito reizi nenosvītro neveiksmīgu teikumu. Neviens neizmet papīru kurvī kārtējo neveiksmīgi iesākto vēstuli. Neviens nedomā, ka viņam kāds traucē strādāt. Neviens nemokās nespējā atzīties savā garīgajā impotencē.
Neviens nepļāpā stundām ilgi pa telefonu. Neviens nestāsta savām draudzenēm, ka vīrs ir neizturams, ka vīrs ir impotents, ka vīrs ir sajucis prātā. Neviens nesūkstās mātei. Neviens nezvana mīļākajiem. Neviens nedusmojas, ka kāds noklausās viņa telefona sarunas.
Neviens mūsu dzīvoklī šodien negludina bikses. Neviens nemazgā tajā veļu. Neviens nepārdzīvo zaudēto jaunību un nebaidās no nākošajām vecumdienām. Neviens neiedomājas, ka pagājuši jau divi mēneši kopš Dženisas pēdējā zvana. Neviens nesmēķē uz balkona.
Neviens nedomā, kā lai šovakar tiek no dzīvokļa un otra cilvēka prom. Neviens nevēlas kļūt jaunāks un pieļaut citas kļūdas nekā tās, kas pieļautas šajā dzīvē. Neviens neskatās “Doktoru Ko”. Neviens neklausās mūziku skaļāk nekā kādam citam nevienam tas būtu pieņemami. Neviens neber muļķīgus un tukšus tekstus par politiku, ekonomiku, seksu, sportu, rokzvaigznēm, reliģiju un īstajiem pasaules valdniekiem.
Neviens nemēģina novelt vainu uz citu. Neviens nemēģina sevi nomazgāt baltu. Neviens nedzer vairāk nekā būtu vēlams viņa aknām.
Neviens nepaceļ cirvi pār kāda cita galvu un neietriec to kādam citam galvā. Neviens nenokrīt uz grīdas un šausmīgās sāpēs nenomirst. Neviens nedomā, kā lai tagad atbrīvojas no līķa. Neviens nekrīt panikā un nesāk raudāt. Neviens nenožēlo izdarīto.
Neviena mūsu dzīvoklī šodien nav.