Kazhes pierakstu burtnīca

Paši holandieši atgādināja, ka 1938. gadā Amsterdamas Ajax jau viesojās Rīgā. Tagad, kad zināms, ka 2025. gada vizīte Amsterdamas klubam sekmīgi nebeidzās (RFS izcīnīja, domājams, lielāko uzvaru līdzšinējā Latvijas klubu vēsturē eirokausos), varu ar mierīgu sirdi atskatīties uz to, kas tad notika toreiz, 1938. gadā. Šajā reizē - galvenokārt citēšu laikrakstus, varbūt kaut ko drusku paskaidrošu. Pašam diemžēl tās spēles redzēt nesanāca, jo 1938. gadā biju mīnus 45 gadus vecs.



"Sporta Pasaule", 1938-06-13

Kas ir Ajax?
Ievērojami Holandes futbolisti Rīgā.
17. un 19. jūnijā Rīgā viesosies slavenā Amsterdamas futbola vienība Ajax. Pirmā dienā holandiešu pretinieks būs ASK vienpadsmits, bet 19. jūnijā — LFS sastādītā vienība. Ajax ir viena no vispopulārākajām mazās un tālās Holandes futbola vienībām. Šis nopelniem bagātais Amsterdamas futbola klubs dibināts 1900. gadā, bet savus spožākos panākumus uzrādījis kopš 1930. gada, no kura laika Ajax sastāvā darbojas ari daudz Holandes valsts vienības spēku. Lūk, dižie panākumi: 1931., 1982., 1934., 1936. un 1937. gadā Ajax ir spēcīgās futbola nācijas — Holandes meistars, šīgada meistarībā Ajax gan ieņēmis "tikai" 2, vietu. Lai labāk varētu iedomāties un saprast, tad teiksim, ka Ajax slava Holandē iet vēl daudz tālāk, kā piem. pie mums RFK vai Olimpijas vienībām. Spēcīga ir ne vien Ajax reprezentējošā vienība, bet šis klubsaudzē varenas rezerves Holandes futbolam arī nākotnei, jo pat Ajax 2., 3., 4. un 5. vienības visas savā klasē ieņem vadošās vietas. Rīgā Ajax vienību pavadīs M. J. Koolhaae, kas jau 20 gadus ir šī kluba priekšsēdētājs. Bez tam līdz brauc arī ģenerālsekretārs Elzemga. Redzēt Rīgā Holandes futbolistus, mums ir dziļš prieks, jo nav jāaizmirst, ka Holande ir tieši tā nācija, kas kontinentā spēlē tīrāko angļu futbola sistēmu. Par Holandes spējām futbolā lai liecību nodod kaut vai tikai tas fakts, ka nule pasaules meistarībā Holande spēkojās ar Čechoslovākiju 0—0 neizšķirti un tikai pagarinājumā pēdējā panāca 3—0 uzvaru. Ajax spēlē jauku un ātru kombināciju spēli, bet cīņā iet arvien ļoti korekti. Šīs vienības iespaidīgākie panākumi 1936. gadā ir 1—0 uzvara pār Ēģiptes olimpisko vienību un 5—3 panākums pret Ķīnas olimpisko izlasi. Šogad starptautiskā turnīrā Amsterdamā Ajax guva spožu uzvaru, pieveicot finālā slaveno Vīnes vienību Admiru 3—O.

Piesauktais "starptautiskais turnīrs", kurā Ajax uzvarēja 1938. gadā, saucās Lieldienu kauss, un Ajax tajā patiešām uzvarēja. Cik tas bija prestižs - kas to lai zina, bet Vīnes "Admira" (tagadējā Admira Wacker skaitās kluba pēctece) patiešām bija ļoti nopietna līmeņa klubs - uz to brīdi seškārtēja Austrijas čempionvienība (1938./1939. gada sezonā tā izcīnīja savu septīto un pēdējo titulu). Jāatzīmē, ka Austrijas līga tolaik tiešām skaitījās ļoti spēcīga un prestiža (kā nekā, tā bija viena no nedaudzajām oficiāli profesionālajām līgām Eiropā).

"Sporta Pasaule", 1938-06-16

Futbola sports savā attīstībā iet milzu soļiem uz priekšu. Arvien vairāk mūsu futbolisti tuvojas Eiropas futbola lielvalstu sniegumam. Mūsu zemē ir viesojošās daudzu valstu futbola vienības, bet Holandes futbolisti pie mums vel nepazīti. Tagad nu pirmo reizi, ASK aicināti, Rīgā ieradušies holandieši un pie tam viņu visspēcīgā futbola vienība — 7-kārtīgā futbola meistarvienība Amsterdamas Ajax. Visiem zināms, ka Holande futbolā ir pati labākā Anglijas mācekle. Holandieši Eiropas kontinentā spēlē vistīrāko angļu futbola stilu. Un ko sasnieguši angļi futbola mākslā — par to lieki runāt. Holandes futbolisti ir pasaul slaveni. Tie ir tāri amatieri, kas viņu sasniegumus un arī spējas ceļ vēl augstāk. Holandi uzskata par spēcīgāko amatieru futbola vienību Eiropā. Piektdien, 17. jūnijā, pīkst. 18.30 Amsterdamas Ajax sacentīsies ar Rīgas ASK. ASK ir viena no mūsu Galvas pilsētas Rīgas spēcīgākām vienībām, viņas lielākais spēks ir tās uzbrucēji — Vanags, Borduško, Pētersons, Pūriņš. Arī aizsardzība ar Makarska izveseļošanos atguvusi savu stabilitāti. Katrā ziņā būs interesanti vērot, ko spēj mūsu biedrības vienība pret pasaulslaveniem Holandes futbolistiem. Mūsu tālie futbola viesi — Amsterdamas Ajax futbolisti šodien pulkst. 11.30 ieradīsies Brāļu kapos un noliks vaiņagu mūsu varoņu atdusas vietā. ASK vadībā ziņo, ka tā rītdienas cīņā pret Ajax savā vienībā ietilpinās sekošus spēlētā jus: Kļaviņu, Makarski, Dzereli, Vītoliņu, Rechtšpreheru, K. un R. Pakalnus, Varakāju, Borduško, Pūriņu, Vanagu, Pētersonu, Putniņu, Pidriksonu un Gaili.

"Rigasche Rundschau", 1938-06-18

No holandiešu amatieriem bija sagaidīts daudz, tomēr viņi rādīja vēl labāku futbolu. Labvēlīgākos laikapstākļos — vakar spēles laikā valdīja īsti aprīļa laikapstākļi — rezultāts, iespējams, būtu bijis pavisam citāds. Holandiešu bijušie čempioni galvenokārt pierādīja, ka patiešām pamatīgas prasmes, droša kombinācijas spēle un labi attīstīta fiziskā sagatavotība sagādā vairāk prieka nekā nevaldāms uzbrukuma stils. Turklāt viesiem neapšaubāmi bija izteikts vārtu gūšanas instinkts.
ASK uzbrukums sākotnēji tika iedarbināts ātrāk nekā holandiešu, tomēr Latvijas komanda kritiskajā brīdī iestrēga aizmugures lamatās — Ajax zibens ātrumā pārņēma bumbu un gludi aizveda to līdz ASK vārtiem, tomēr vēl nebija pienācis viņu laiks. 17. minūtē Pūriņam, bet 20. minūtē Borduško bija iespējas gūt vārtus — tomēr holandiešu aizsardzība izrādījās ātrāka. Īpaši jāizceļ jaunais vārtsargs Stenhāgens, kurš pelnījis neapstrīdamu uzslavu.
27. minūtē ASK vārtos izveidojās ārkārtīgi bīstama situācija: Kļaviņš bija spiests atvairīt zemu sitienu, bet zaudēja bumbu pret holandiešu uzbrukumu, kurš tūlīt mēģināja trāpīt vārtos — tomēr aizsargs spēja izglābt pilnīgi neaizsargātos vārtus. Drīz pēc tam Ajax atkal pietuvojās ASK vārtiem, taču sita bumbu pārāk augstu. 29. minūtē Fišers beidzot guva pirmos vārtus. ASK nekavējoties centās panākt izlīdzinājumu, taču jau 39. minūtē van Renens pēc solo uzbrukuma izdriblēja cauri un gludi raidīja bumbu tīklā. Rezultāts bija 2:0. ASK acīmredzami kļuva nervozi. Pirmajā puslaika pēdējā minūtē Fišers vēlreiz palielināja rezultātu līdz 3:0. Kamēr pirmajā puslaikā ASK laiku pa laikam arī bija pārsvars, otrajā puslaikā Ajax nepārprotami dominēja. ASK pirmajās minūtēs mēģināja izdarīt vairākus spēcīgus uzbrukumus pretinieku vārtiem, bet Stenhāgens neļāva nekam iziet cauri! Spēle kļuva asāka.
Ajax spēlēja pret vēju, bet tas neliedza Bijlam jau 10. minūtē gūt vēl vienus vārtus. Taču skaistākos spēles vārtus viņš guva drīz pēc tam. Bail izcili pieņēma piespēli no kreisā malējā uzbrucēja un sita no gaisa, neatvairāmi raidot bumbu tīklā. Ar to ASK liktenis bija nolemts.
Pēdējās minūtēs ASK vēl centās veikt dažus uzbrukumus, taču vairs neko nespēja mainīt spēles gala rezultātā — 5:0.
Ajax spēlēja šādā sastāvā: Stenhāgens, Blomvlīts, Bēns, Tišlers, Klusts, Šūberts, Fišers, Bijls, van Renens, van Vijgardens, Aukema.

"Segodņa", 1938-06-18

Vakardienas pirmais Amsterdamas komandas "Ajax" mačs pret ASK komandu vēsajā un lietainajā laikā piesaistīja salīdzinoši maz skatītāju. Tomēr tie futbola mīļotāji, kas ieradās, tika bagātīgi atalgoti – holandieši demonstrēja augstākās klases futbola prasmes, un spēle kopumā bija ārkārtīgi interesanta.
Holandiešu spēles stils ievērojami atšķiras no tā Vīnes stila, pie kura Rīgas publika ir pieradusi, vērojot daudzās Austrijas un Vīnes komandu spēles. Holandieši spēlē angļu stilā – viņu piespēles ir pusaugstas, bumbas tiek sūtītas lielos attālumos, bet ar izcilu precizitāti. Visi spēlētāji lieliski kontrolē bumbu, spēcīgi sit, ir ļoti kustīgi, ātri un spēj sākt straujas uzbrukuma darbības.
Spēles sākumā tā bija diezgan mierīga, jo, šķiet, holandieši vēl nebija līdz galam pieraduši pie laukuma. ASK komanda spēlēja ļoti enerģiski un centīgi. ASK uzbrucēji vairākkārt izlauzās uz priekšu, taču viņu uzbrukumi ātri tika neitralizēti, pateicoties holandiešu ļoti stabilajai un pārliecinošajai aizsardzībai. Tajā pašā laikā holandiešu uzbrucēji radīja vairākus bīstamus momentus pie ASK vārtiem, bet vārtus gūt viņiem sākumā neizdevās.
25. minūtē Borduško lieliski izlauzās un izdarīja spēcīgu slīpu sitienu pa holandiešu vārtiem. Tomēr holandiešu vārtsargs Stenhāgens, kurš sevi pierādīja kā augstas klases spēlētāju, veiksmīgi atvairīja šo ļoti bīstamo sitienu.
Pamazām holandieši sāka spēlēt ātrākā tempā, kamēr ASK spēlētāji sāka izrādīt noguruma pazīmes. Pēc skaistas un ātras saspēles holandiešu centra uzbrucējs neatvairāmi guva pirmos vārtus. Pēc tam holandiešu pārsvars kļuva vēl izteiktāks.
ASK vārtsargs Kļaviņš pieļāva kļūdu, kad Pakalns viņam piespēlēja bumbu. Viens no holandiešu uzbrucējiem, kā bulta, metās uz priekšu, noķēra bumbu ātrāk, nekā Kļaviņš to spēja satvert, un ar precīzu sitienu panāca rezultātu 2:0. Drīz pēc tam Kļaviņš bija spiests kapitulēt trešo reizi – viens no holandiešu uzbrucējiem izdarīja ļoti spēcīgu sitienu, kuru Kļaviņš aizskāra ar pirkstu galiem, bet bumbu noturēt nespēja. Pirmais puslaiks beidzās ar rezultātu 3:0.
Otrajā puslaikā ASK ar milzīgu enerģiju metās uzbrukumā, taču holandiešu aizsardzība šos centienus viegli neitralizēja. 10. minūtē holandieši guva ceturtos vārtus, un drīz pēc tam labais pussargs, lieliski pieņemot piespēli, neatvairāmi raidīja bumbu tīklā, panākot rezultātu 5:0.
ASK komanda darīja visu iespējamo, lai gūtu vismaz "goda" vārtus, bet viņiem tas neizdevās. Vairākus spēcīgus sitienus spoži atvairīja holandiešu vārtsargs.
Puslaika beigās holandieši nedaudz samazināja spēles tempu. Pie rezultāta 5:0 atskanēja tiesneša Naķeļa finālsvilpe.
Holandiešu komandas spēle pret Latvijas sastādīto komandu raisa ļoti lielu interesi īpaši pēc tam, kad viņi ar 5:0 pārspēja spēcīgo ASK komandu. Spēlē pret sastādīto Ajax liks savu labāko sastāvu, kamēr pret ASK spēlēja arī vairāki rezervisti. Latvijas sastādītā spēlēs sekojošā sastāvā: vārtsargs Bebris, aizsargi Lauks un Laumanis, pussargi Pakalns, Pētersons un Lidmanis, uzbrucēji Raisters, Vanags, Šeibelis, Krupšs, un Rozītis. Rezervē: Liepiņš, Slavišens, N. Levitānuss, M. Levitānuss un Pūriņš.

"Segodņa", 1938-06-22

Publikā notika ekskursijas vēsturē un mitoloģijā. Spēlēja Amsterdamas komanda "Ajax". Tikai retais uzskatīja, ka tas ir holandiešu vārds. Dažādos stadiona sektoros varēja dzirdēt atšķirīgus pārspriedumus par šo tēmu. Kāds puika lietišķi skaidroja otram: "Ajakss - tas ir Herkulesa brālis". Pārsteidza, ka daudzi, noliedzot šo radniecību, atzina Ajaksu par Ajaksa brāli. Pēc pirmās sacensības ar holandiešiem kāds no Rīgas futbolistiem vakar bija atnesis vārdnīcu, kur tiešā tekstā bija rakstīts, ka Ajaksi - Trojas kara varoņi - nebija brāļi. Futbolists ar šo bija vinnējis derības. Tikām kāds vīrs no provinces strīdus rezumēja sekojoši:"Vienalga. Galvenais, lai viņi labi spēlētu." Amsterdamas futblisti patiešām demonstrēja pirmšķirīgu spēli, kuras pilnvērtīgai attīstīšanai, šķiet, pietrūka dažu Ajax pirmā sastāva spēlētāju. Cik braši Ajax aizsargājās līdz pēdējam tādās minūtēs, kad bumba jau lidoja pašā vārtu stūrī! Kaut kādā veidā vai nu vārtsargs spēja bumbu atsist vai pēkšņi pārliktņa priekšā gadījās aizsargs, vai arī citā veidā vārtu priekšā zibenīgi veidojās korķis. Dažas reizes sajūsmas kliedzieni aptrūka pusvārdā. Tomēr neiesitām.
Provincieši bija ne tikai viltīgi, bet arī naivi. Vismaz no Rīgas jaunatnes viedokļa. Kā gan lai Jaunatnes līgas futbolists neskatās no augšas uz nosauļojušos puisi ar lietussargu, kas Rozīti jauc ar Borduško, bet Krupšu sauc par Rozīti! Kad provinicetis, ieguvis galvaspilsētas slīpējumu, jau sāka Krupšu saukt īstajā vārdā, šo futbolistu nomainīja Levitānuss, bet jaunais cilvēks no Aizputes skaļi pauda savu atbalstu: "Bravo, Krupš!" Tomēr arī provincieši pamazām aprada ar savu stāvokli, publikai sākot precīzi atšķirt katru sastādītās komandas futbolistu, ik pa brīdim dodot viņiem vērtējumus: "Malacis - Laumani! Lauva!..." - "Šeibelis spēlē veikli, tikai kliedz." - "Bebris zina savu lietu". Holandieši demonstrēja futbolu, kāds Rīgā nav pierasts. Viņi deva piespēles taisni uz priekšu, neizmantoja Vīnes trīsstūrus, cilpas un koridorus, rīkojās ar plašiem vēzieniem, sita no attāluma. Tas tomēr nedeva rezultātu. Mūsu sastādītās dalībnieki pretiniekus aptina ar savām kombinācijām, iesita vienus vārtus, tad otros, trešos. Šķita jau, ka holandiešus gaida katastrofa, tomēr viņi izrādīja lielu uzcītību, enerģiju, izmantoja to, ka pretinieks zaudēja koncentrēšanos, un panāca cienīgu rezultātu. Kad kāds no holandiešiem nokrita, bet Latvijas futbolisti viņu pacēla un nonesa nost no laukuma, viesi sāka grūstīt Rīgas spēlētājus un atņemt viņiem savu komandas biedru. Tas šķita nedaudz dīvaini...
Stāvoklis dažas reizes saasinājās, tomēr līdz nopietniem incidentiem neaizgāja.
Latvijas sastādītā atkal izturēja izaicinājumu.

Sporta Pasaule, 1938-06-22

Latvijas valsts vienība pārspēj Ajax 3-2 (2-0)
Holandes futbola eksmeista — AJax vienības otrā spēle vakar Rīgā risinājās nesalīdzināmi labākos apstākļos nekā tas bija piektdien, kad vējainā, aukstā un lietainā laikā noritēja holandiešu pirmais starts mūsu galvaspilsētā. Pēc Ajax — ASK sacensības, minētās cīņas atreferējumam "Sporta Pasaules" sestdienas numurā virsrakstā sacījām — "Sarkanbaltie uzvar 5-0". Toreiz sarkanbaltajos tērpos posušies holandieši izkaroja tiešām augstu uzvaru. Arī vakar uzvarēja sarkanbaltie, taču tie nu vairs gan nebija holandieši, bet Latvijas sastādītā vienība, kur ietilpstošie spēlētāji nesa sarkanas kreklus nn baltas biksītes. Ajax cīnītāji ģērbu bija mainījuši nn šoreiz darbojās sarkani-balt-zili strīpotos kreklos, baltās biksēs. Sarkanbaltie uzvarēja 3—2. Puslaiks 2—0 — ari mūsu vienības labā! Tas uzskatams kā vērtīgas Latvijas valsta vienības panākums. Pirms pieskārāmies sacīkstes atreferējumam un novērtējumam, būtu gandrīz vai nepieciešami pāris vārdus teikt par mūsu viešņām — ārzemju futbola vienībām, vispār. To darīt pamodina skatītāju brīvā valoda un piezīmes, kas dzirdamas gandrīz ikvienas ārzemju vienības viesošanās laikā (izņemot valsts sacīkstes). Kad vakar mūsu valsts vienība veda 3—0, skatītāji uzsāka debates par to, vai tiešām Ajas kādreiz bijis Holandes meistarkomanda. "Tie holandieši labāk iet mājās mācīties un tikai pēc tam brauc uz Kīnu, — pat šādi vārdi atskanēja kuluāros". Lietas un taisnības labā šeit nu tomēr daži vārdi būtu piebilstami. Mums jāapzinās un jāzin, ka garus gadus visai čakli strādājot, esam taču ari kaut ko iemācījušies un futbola sportā drusku progresējuši. Tas ir ļoti svarīgs iemesls, kāpēc daža laba — pat stingri slavena ārzemju futbola vienība vairs uz Rīgu nevar braukt tik droši kā senajās dienās nn bieži vien jārēķinās ar nepatīkamiem zaudējumiem, sevišķi tad, ja virai tiek mūsu valsts vienības rokās. Tāpēc lai turpmāk nebrīnāmies, ka varbūt pat vienības ar it skanīgu vārda visā Eiropā, mūsu sirmajā Rīgā tomēr piedzīvos zaudējumu. Lai nu kā arī būtu, šķiet, ka galveno lomu spēlē kāds cits apstāklis, tas redzams pie gandrīz ikvienas ārzemju vienības starta Baltijā. Un proti — mūsu viesi parasti šeit ierodas nepilnā sastāvā, iztrūkstot vairākiem labākiem spēlētājiem. Kā pirmo piemēru ņemsim šeit Ajax vienpadsmitnieku, kas kā jau Sp. P. sestdienas numurā aizrādījām, uzstājās pie mums ar vairākiem rezerves spēkiem, jo no Ajax parastā sastāva uz Rīgu nav atbraukuši apm. 5—6 cīnītāji. Gluži dabīgi — rezerves spēlētāji ir vājāki un bieži vien pat stipri vājāki, tāpēc ari notiek, ka vienība ar ļoti slavenu vārdu, tomēr cīnās samērā vāji un pat zaudē. Mēs, turpretim, brīnāmies, kā gan tāda un tāda vienība, kas pie mums stingri izslavēta, ieņem tādā un tādā valsti izcilu vietu un lomu, tomēr sagādā šeit vilšanos. Te nu jāsaka, ka vainīgi ir paši viesi, kas vājinātā sastāvā spēlējot, izdara sev vienīgi sliktu reklāmu (vai Kispest vienību vel gribēsim pie sevis kādreiz redzēt?), un, piem., nākošgad jau Ajax vārds vairs "nevilks", neskatoties uz to, ka ši vienība ir tiešām viena no vislabākajām Holandē, ka Ajax ir bagātākais futbola klubs visā Amsterdamā. Mūsu skatītāji taču neticēs, ka nākoša reizē gan vienībai būs arī visas slavenības.., Ir ļoti raksturīgi, ka tieši tās ārzemju viešņas, kas Rīgā spēlējušas ar visiem sarvem izcilākiem spēkiem, vēl tagad palikušas dzīva nn vērtīgā atmiņā. Lai te minam tikai daudzkārtējo vecās Austrijas meistaru — Vīnes Rapid vienību, ko gaidīt gaidām vēlreiz Rīgā, jo arī pirmo reizi (pag. gadā) rapidieši bija ar pilnu virknējumu — tādām slavenībām kā Binderu, Pessera u. e. priekšgalā, rādot skaistu spēli. Tāpat vēl vienmēr atceramies sendienās redzētās Vīnes Austria spēles Rīgā. Ja arī piemirstās pati vienība, tad tomēr no atmiņas neiziet lielā bumbas mākslinieka Sindelāra vārds, kas Austria sastāvā Rīgā darbojās kā īsts futbola sporta karalis. Sacīkšu rīkotājiem, kas par ārzemju vienībām maksā bargu naudu, gan tādēļ būtu priekšdienās jārūpējas par to, lai angažētie viesi ierastos pie mums tiešām savā vislabākajā sastāvā un no tiem varētu arī kaut ko mācīties. Ja mēs, piemēram, gribam Rīgā redzēt slaveno Budapeštas Ferencvaros vienību, tad katrā ziņā jāprasa, lai šī vienība neierastos bez sava slavenā centra uzbrucēja Dr. Sarosi, ja brauc Cīrihes Grasshoppers, lai tur netrūktu Minelli (viens no Eiropas teicamākiem aizsargiem); ja uz Rīgu dodas vācu meistars Schalke 04, lai tur būtu arī Scepans, bet ja brauc Prāgas Slavia, lai mēs redzētu Planičku — u. t. t, u, t. t. Tad arī mazāk kā tagad, par ārzemju viesiem skatītāju rindās dzirdēsim piezīmes. Lai piemēru ņemam kaut vai paši no savām mājām: pirms nedējas Majoros viesojās tik populārā Rīgas vienība RFK un ar 2—4 rezultātu tur zaudēja Jūrmalas Sportam!!! Vai tiešām RFK slava jau norietējusi? Nebūt nē! Bet, lūk — tā bija RFK vienība bez Latvijas izciliem futbolistiem — Lidmaņa, Lauka, Slavišēna, Pētersona, Maģera, Raistera, Upenieka u. c. Un — gluži tas pats pie mums bieži notiek ar izcilām ārzemju futbola reprezentācijām. Kaut arī Ajax, uzstājoties vairākiem rezerves spēkiem, vakar cīņu zaudēja, tomēr varam teikt, ka holandieši atstāja labu iespaidu un viņus būtu jāvērtē augstāk nekā iepriekšējās šogad pie mums redzētās svešzemju vienības — Kispest un Racing Club de Strasbourg. Ajax parādīja īpatnēju spēles veidu, kur dažu brīdi atmirdz ari pa mazai dzirkstelītei no angļu futbola spēles sistēmas. Taču gribās nožēlot, ka Holandes reprezentanti nebija savā vislabākajā sastāvā, jo tad, šķiet, viņu spēlē mēs redzētu vēl daudz vairāk košuma. Var vienīgi nepiekrist holandiešu futbolistu dažiem asākiem žestiem 2. puslaikā, kas aizgāja pat tik tālu, ka tiesnesim A. Jurgenam vienu no Ajax cīnītājiem nācās lūgt atstāt "ugunslīniju". Šķiet, holandieši dažu brīdi paasi palika tādēļ, ka pārāk negaidīts viņiem nāca zaudējums un cīnītājiem bija grūtāk savaldīties.
LFS sastādītā vienība uzvarēja 3—2 (2—0). Šo uzvara mūsu vienpadsmits panāca, cīnoties sekojošā grupējumā: Bebris, Lauks, Laumanis, Maģers, Pētersons, Lidmanis, Raisters, Vanags, Šeibelis, Krupčas (Levitānuss M.) un Rozītis,
Pēc stipri ilga pārtraukuma, pašu mājās sastādītās vienības rindās atkal redzējām arī Šeibeli. Šis mūsu vecais paziņa pildīja centra uzbrucēja lomu. Nav viegli vecajiem un rūdītiem cīnītājiem rast vietniekus, kāpēc LFS atkal bija griezusies atpakaļ pie Šeibeļa. Viņš ievadīja latvju vienības panākumu sēriju, iešaujot pirmos vārtus. Joprojām Šeibeli skatījām kā lielisku cīņas izpratēju, kur neatvietojamas bija viņa ļoti precīzās piespēles. Vienīgi cīņas sajūsmas Šeibelim varbūt bija mazāk kā jaunajiem spēlētājiem. Mūsu uzbrukums loti labs tagad izveidojies labā spārnā, kur strādā Raisters un Vanags, bet meklēšanas stadijā, turpretim, skatāms kreisais spārns. Vakar kreisā malā darbojās Rozītis, bet puskreisā postenī pārmaiņus Krupčas (viņš gan vairāk piemērots centra uzbrucēja posteni) un M. Levitānuss. Jāteic, ka ari te skatījām pilnīgi apmierinošu darbību, tomēr var jau būt, ka iespējams atrast ari vēl kaut ko labāku. Pussargu līnijā kā mazs dimants mirdzēja Ēriks Pētersons, kas bija nevien izcils taktiķis, bet pilnīgi arī "lika bumbai darīt" to, ko viņš vēlās. Tāpat sekmīgi cīnījās vienības kapteinis Lidmanis, bet "publikas mīlulim" — enerģiskajam un mūžīgi dzīvajam Maģeram gribētos atgādināt, ka vārtu iegūšanai laukumā gan vairāk domāti ir uzbrucēji un nevis pussargi. Varbūt būs daudz labāk, un vērtīgāk, ja Maģers tai vietā, kur viņš no tālienes pats mēģina ieņemt vārtus, tomēr bumbu piespēlēs kādam izdevīgākā pozīcijā esošam uzbrucējam. Kā individuāls spēks Maģers mūs pārsteidz vienmēr, bet nav jāaizmirst, ka futbolā panākumi atkarājas no tā, cik labi visi 11 cīnītāji pazīst, atbalsta un papildina viens otru. Par Laumani labs vārds sacīts vienmēr, bet šoreiz viņš pārspēja pats sevi — ar šo futbolistu Olimpija, Liepāja un arī mūsu valsts vienība tiešām var lepoties, sevišķi vēl tad, ja Laumani ari turpmāk vienmēr lutinās tā pati veiksme, kas vakar, kad ari viņa kolēģis Lauks teicās lieliskā formā esam. Vārtos Bebris reiz pielaida taktisku neuzmanības kļūdu (tā holandieši ieguva 1. vārtus), tomēr atkal no jauna apliecināja savu spožo talantu, eleganci un mākslu. Sevišķi ņipri, dedzīgi Latvijas izlases vienība cīnījās 1. puslaikā, kamēr otro 45 minūtu ievadījumā jau skatījām pagurumu, bet tad jau ari rezultāts (3—0!) bija tāds, kas itkā ļāva mazliet atpūsties un vieglāk uzelpot. LFS vienības sniegums pilnīgi apmierināja ari skatītāju bargo kritiku.
Itkā vēlāko panākumu vēstot, Jau sacensības ievadījumā teicās mūsu spēlētāju pārsvars. Spēles 2. minūtē Ajax vārti šķita loti grūti glābjami, tomēr Raisteram pēc Pētersona izpildītā brivsitiena, nepalaimējās bumbu laikā uztvert. Latvju pārākums bija redzams visu pirmo pusstundu. Kādu šeibeļa dotu bumbu Krupčas raidīja vārtos, taču trāpot tikai vārtu stabu. Pāris reizes mūsu uzbrukumi izjuka tādēļ, ka Šeibelis bija aizmirsies aizmugurē. Šos grēkus viņš tomēr izpirka jau 30. minūtē. Saņēmis Krupčasa piespēli, Šeibeļa šāviens bija tik spēcīgs un jauks, ka neturami ielidoja vārtu augšējā stūrī. Dažas minūtes vēlāk draudos tika latvju vārti. Reiz bumba jau bija garām Bebrim, taču pēdējā momentā naskais vārtsargs to vēl notvēra, kad bumba jau gandrīz krustoja vārtu līniju. Tūlīt pie tam Bebris pavisam lieliskā stilā apturēja bumbu, kad holandieši sekmīgi bija izpildījuši brlvsitlenu. 43. minūtē latvji Ieguva otros vārtus: Raisters ļoti glīti padeva stūri, un Vanags tiešām jauki uztvēra bumbu ar galvu, panākot 2—0 rezultātu. Puslaikā 2—0. Otrajās 45 minūtēs Krupčas vietā darbojās M. Levitānuss. Atjaunojot pēc pārtraukuma cīņu, jau 1. minūtē Levitānuss iesita 3. vārtus. Sita viņš pirmo reizi, bet netrāpīja bumbai, tad sita vēl reiz un — bija vārti! Latvji veda 3-0! Redzot, ka lieta nepavisam nav laba, holandieši nu alka milzīgi dzīt ātrumā spēles tempu. Gadījās, ka 6. minūtē Bebris bija izskrējis tālāk ārā no vārtiem, un centra uzbrucējs v. Reenens guva pirmo panāku-mu Ajax labi. Pārmaiņus tagad uzbruka abas vienības, bet vairāk kā dažus stūrus, nekā nepanāca. Ajax pielika daudz pūļu, lai atgūtu zaudēto, taču veiksmes nebija. Tikai 5 minūtes pirms cīņas beigām Laukam gadījās nelaimīgs pārkāpums un holandieši tika pie 11 metru soda sitiena izpildīšanas. Tad ari Fišers pārspēja Bebri. Vēl dažas bezrezultāta cīņas minūtes un Jurgens svilpa sacīkstes beigas pie latvjiem labvēlīgā 3—2 rezultātā. Sacīkstes beigu daļā Ajax palika 10 vīru sastāvā, jo vienu viņu cīnītāju sacīkstes vadītāji noraidīja no laukuma.
Cīņā noraudzījās ap 4500 skatītāju.

Rīgas vācu laikraksta "Rigasche Rundschau" vērtējums par izlases spēli pret Ajax gan bija kritiskāks - līdzīgi kā to vērtēja holandieši, lielu daļu rezultāta norakstot uz tiesneša darbības kvalitāti. "Rigasche Rundschau", 1938-06-22

"Nosvilpta spēle"
Latvijas sastādītajai komandai izdevās vakar pret holandiešu komandu Ajax panākt uzvaru ar 3:2 ne bez dažādu apstākļu palīdzības.
Futbols ir komandas spēle, kuras gala iznākums ir visu dalībnieku kvalitāšu kopums. Te mēs vēlamies uzsvērt vārdiņu "visu", jo spēlē ietilpst tiesnesi, tāpat kā katrs no 22 spēlētājiem. Viņa pienākums ir būt Bezpartejiskam un vairāk kā visiem spēlētājiem pārzināt spēles noteikumus. Tāpat viņam ir jāvalda pār spēli. Par vakardienas spēli to nekādi nevar teikt, kas radās no apstākļa, ka tiesnesis ne vienmēr pārvaldīja elementārus sava amata pamatus. Tas ir jo bēdīgāk, zinot, ka tiesnesis bija Jurgens, ko uzskata par vienu no Latvijas labākajiem tesnešiem. Tas, ka spēlē radās asumi un tās atmosfēra nekādi nebija draudzīga, bija sekas tam, ka Jurgens, lai arī sava amata dēļ bija situācijas valdnieks, tomēr spēli viņš nosvilpa garām. (...)
Par pašu spēli jāsaka, ka holandieši varbūt nespēlēja labākajā sastāvā, tomēr labākā kondīcijā, līdz ar to aizraujoša un tehniski augstvērtīga partija izpalika, kamēr Latvijas kombinētā lai arī rādīja fiziskas spējas, tomēr maz taktiskas gudrības. Varēja redzēt individuāli labas darbības, tomēr komandas sniegumā trūka brieduma mijiedarbībā. Spēles un uzvaras griba vien nespēj nodrošināt tehniski un taktiski nobriedušu futbolu.
Kas attiecas uz atsevišķiem spēlētājiem, jāsaka, ka Levitānusa iesaistīšana otrajā puslaikā neattaisnojās. No holandiešiem īpaši patika labējais ārējais uzbrucējs.

Protams, kā jau teikts, spēli redzējis neesmu, bet neizslēdzu varbūtību, ka iemesls izcelt, ka uzvaras vārtu autoru Maksi Levitānusu laukumā laist nebija vērts, varētu būt bijis fakts, ka tas bija 1938. gadā, vācu laikraksts, Levitānusa tautība... (jau kopš trīsdesmito gadu vidus šefību pār šo laikrakstu bija pārņēmuši nacionālsociālismam simpatizējoši personāži) Šo teoriju apstiprina apstāklis, ka arī citās reizēs, kad Latvijas izlasē trīsdesmito otrajā pusē spēlēja kāds no Levitānusiem (vai Zamuels Garbers), "Rigasche Rundschau" piesauca komandas mērķtiecīgu pavājināšanu.

---

Par Ajax sastāvu attiecīgajās spēlēs tiešām jāatzīst, ka nekāds optimālais tas nebija. Zināmākie varētu būt: - Pīts van Rēnens - absolūta Ajax leģenda, no 1928. līdz 1943. gadam kluba rindās guvis 278 vārtus, ir Ajax rekordists, apsteidzot pašu Johanu Kruifu; nesaskaņu ar galveno treneri dēļ viņa kontā gan tikai divas spēles Nīderlandes izlasē
- Gerits Fišers (240 spēlēs Ajax sastāvā viņš guva 97 vārtus, 19. vieta visu laiku vārtu guvēju sarakstā)
- Henks Blomvlīts (2 spēles Nīderlandes izlasē, 151 spēle Ajax sastāvā Nīderlandes čempionātā)
- Diks Bēns (Nīderlandes sastāvā rezervists 1938. gada Pasaules kausā)
- Jans Šuberts (2 spēles Nīderlandes izlasē, 151 spēle Nīderlandes čempionātā)
- Edvins van Vijgardens (163 spēles Nīderlandes čempionātā)


Kas vēl piebilstams? 1940. gada vasaras sākumā, kad Nīderlande jau bija okupēta, bet Latvija vēl nebija saņēmusi padomju ultimātu, "Sporta Pasaulē" lasāma nostaļģijas pilna publikācija par Holandes futbolu, Ajax viesošanos Rīgā, grandiozajiem stadioniem Amsterdamā un to, ka vācu artilērija to visu nopostījusi. Te vietā piebilde, ka dažus mēnešus vēlāk jau padomju Latvijas prese par karu starp Vāciju un Angliju rakstīs formā, kurā vācieši ir drīzāk "mūsējie", kamēr "Ulmaņa fašistiskās diktatūras" apstākļos vācieši holandē bija okupanti.

Un par futbolistiem, kas pārstāvēja Latvijas izlasi (ieskaitot rezervistus) spēlē pret Ajax. Kāds bija viņu turpmākais liktenis?

Jānis Bebris - trimdā, turpināja spēlēt futbolu. Augstākais punkts - Strasbūras komandas sastāvā spēlēja Francijas augstākajā līgā, pēc tam - CEP Lorient spēlējošais treneris. Miris 1969. gadā ASV.
Pēteris Lauks - iesaukts latviešu leģionā, trimdā, pēc kara futbolu nespēlēja (bija dzimis 1902. gadā, jau trīsdesmito gadu beigās bija absolūts veterāns), izceļoja uz Kanādu, piedalījās spēkstacijas būvēšanā Niagārā. Miris 1984. gadā Kanādā.
Fricis Laumanis - vienīgais liepājnieks šjaā izlasē, nonāca trimdā. Futbolu spēlēja līdz piecdesmito gadu sākumam Filadelfijā. Miris 1981. gadā ASV.
Sergejs Maģers - padomju pirmajā okupācijas gadā atbildīgais par visu sporta dzīvi Latvijā. Pēc vāciešu iebrukuma - evakuācijā. Pēc kara par Maģeru prese klusēja, ietekmi viņš neatguva. Miris 1988. gadā Latvijā.
Ēriks Pētersons - izlases visu laiku otrais labākais vārtu guvējs (Māris Verpakovskis ir vienīgias, kas viņu pārspējis) nonāca trimdā, spēlēja vietējas nozīmes komandās Vācijā un ASV. Miris 1987. gadā ASV.
Jānis Lidmanis - trimdā, pēc kara vēl uzspēlēja Hanavas komandā Vācijā, tad izceļoja uz Austrāliju. Šķiet, ka tur futbolu nespēlēja. Miris 1986. gadā Austrālijā.
Ēriks Raisters - kritis 2. Pasaules karā. Padomijā dēvēts par "tēvijas karā" kritušo, reāli gan šķiet, ka piespiedu kārtā iesaukts padomju armijā un miris ar plaušu karsoni. Miris 1942. gadā Krievijā.
Aleksandrs Vanags - trimdā, viens no Latvijas futbolistiem ar spožākajām karjerām. Spēlēja Francijas augstākajā līgā, Francijas kausa ieguvējs (1951). Miris 1986. gadā Francijā.
Alberts Šeibelis - trimdā, spēlēja vietējas nozīmes komandās Vācijā pēc kara. Amerikā kādu laiku - futbola komandas treneris. Miris 1976. gadā ASV.
Francis Krupšs - palika Rīgā, spēlēja "Daugavas" un "Dinamo" meistarkomandās, 1949. gadā ieguva sporta meistara statusu. Miris 1994. gadā Rīgā Jānis Rozītis - gājis bojā sprādzienā 1942. gada 3. maijā Rīgā, VEF laukumā.
Maksis Levitānuss - kara laikā evakuācijā, atgriezās Rīgā, spēlēja, trenēja (tai skaitā Daugavas meistarkomandu). Izceļoja uz Vāciju, tur miris 2012. gadā. (kā pēdējais no visiem 115 futbolistiem, kas spēlējuši Latvijas izlasē līdz 1940. gadam)

Rezervē palika:
Voldemārs Liepiņš - miris neprecizētos apstākļos Rīgā, 1942. gada decembrī.
Rūdolfs Slavišens - palika Rīgā, pēc kara neilgu laiku spēlēja futbolu, 1950. gadā izsūtīts uz Vorkutu, Staļina nāves dēļ varējis atgriezties Latvijā 1954. gadā. Miris Rīgā, 1994. gadā.
Nikolajs Levitānuss - atbilstoši padomju presei, karojis Otrā pasaules karā, bet karojušo Latvijas ebreju sarakstos viņa vārda nav (būs jānoprecizē pie viņa radiem). Lai vai kā - pēc kara atgriezās Rīgā, bija inženieris. Izceļoja uz Vāciju, tur arī miris 1995. gadā.
Arnolds Pūriņš - iesaukts leģionā, kritis (1944. vai 1945. gadā).
Roberts Pakalns - palika Latvijā, turpināja spēlēt gan futbolu, gan ledushokeju (bija Rīgas "Dinamo" kapteinis), abos šajos sporta veidos strādāja kā treneris, ilgāku laiku trenēja VEF futbola komandu. Miris 1986. gadā Rīgā.

Teorētiski šajā spēlē vajadzēja piedalīties arī Vaclavam Borduško, taču viņš netika prom no darba (tobrīd patiešām bija vietā jautājums, vai Latvijas futbolisti ir profesionāļi). Līdz ar to bilance uz 1945. gada 8. maiju, kara Eiropā beigām:
- 7 trimdā
- 3 miruši
- 6 Latvijā