Kazhes pierakstu burtnīca

Pīters Edvards Beikers, plašāk pazīstams kā Rudmatis Beikers (jebšu Ginger Baker) ir vai nu izcilākais divdesmitā gadsimta bundzinieks vai vismaz viens no izcilākajiem. Vai viņš vienlaikus būtu arī viens no sava laikmeta izcilākajiem cilvēkiem? Noteikti nē.

Ha! Tas beidzot ir noticis - esmu noskatījies visas filmas, kas man stāvēja mapē "jānoskatās". Beidzot varu sākt jaunu skaistu dzīvi un atkal lejuplādēt milzīgu daudzumu visdažādāko lenšu un tām ļaut gadiem krāties. Bet vismaz uz pāris dienām šī mape būs tukša. Ignorējot, protams, vēl pāris nenoskatītas filmas, kuras mētājas citās mapēs un tāpēc neskaitās.

Ja nemaldos, šo filmu noskatīties ieteica amerikāņu kaučsērferis Marks, kurš dažus gadus ir nodzīvojis Dienvidkorejā, tā ka viņš zina.

Uz LabuDabu šobad biju pirmo reizi. Savulaik man šķita, ka neesmu festivālu cilvēks. Reizēm man šķita, ka vispār neesmu cilvēks. Tagad - citādi. Kā normāls sektants cenšos apgalvot, ka visā jācenšas saskatīt labais pat tad, ja šķiet, ka raksti recenziju par gaismu darvas mucā. Bet joks ir tāds, ka tā patiešām domāju un ka īpaši šīzīgā veidā pie šādas dzīves uztveres nonācu kaut kur uz neizturami karsta ceļa Moldovas laukos, turklāt nosacītā apskaidrība pār mani nāca, nesastopot ne Dievu, ne Cilvēku, ne kaut vai cirsli. Līdz ar to - vai man bija pirms LabaDaba jāsatraucas, vai man šis festivāls patiks? Jautājums - retorisks.

Bija laiki, kad es uzskatīju Džonu Klīzu par planētas smieklīgāko cilvēku. Bija laiki, kad viņš tāds patiešām bija. Taču tā ir sena pagātne, un no kādreizējā Komiskā Mesijas ir atlicis tik vien kā vārds.

Amerikāņu indīpopa grupas "The Magnetic Fields" zināmākais ieraksts var lepoties ar nosaukumu, kurš ir jāuztver tā tiešākajā formā - tas ir konceptalbums trīs diskos, kuros kopumā ir 69 dziesmas par mīlestību. Albuma nosaukums lika gaidīt vai nu kaut ko jēlu vai kaut ko banālu, taču sagaidīju es kaut ko pavisam citādu.

Šo filmu skatījos galvenokārt tādēļ, ka esmu Toma Stoparda cienītājs - jo Stopards ir šīs filmas angļu tulkojuma autors. Ja pareizi saprotu, filmas scenāriju sākotnēji uzrakstīja kāda francūziete, bet Stopards bija atbildīgs par tā angliskošanu, jo filma jau arī ir angļu valodā.

If I remember correctly, it started as a joke. When Madara, the local community activist of TechHub Riga, came up with yet another offer which was not met with much enthusiasm by the tech crowd (I think it was about THR participation in the Big Cleanup), Ernests said that just as likely TechHub could organise a boat trip. And to his own surprise (or maybe not) a whole lot of people were much more positive about a boat trip than they were about cleaning up garbage in a forest. Even more surprising was that this actually turned into an actual boat trip. Or, to be more precise, a raft trip.

Izmantojot pēdējo iespēju (cerams, ka ne pēdējo pavisam, bet pēdējo uz kādu laiku) izbraukt ar @sicis laivu, pieņēmu lēmumu pusnaktī iekarot Zaķusalu. Tā kā šī operācija nebija saskaņota ar "Pie dirsas republiku", Latvijas valsts teritoriālā vienotība apdraudēta netika.

Gabriela ir izskatīga jauna sieviete. Viņa strādā televīzijā par laika ziņu diktori, un vienā dienā viņā ieskatās divi ļoti atšķirīgi vīrieši. Šarls San Denī ir slavens rakstnieks, kurš ir laimīgi precējies, taču vienlaikus nespēj izdzīvot bez kādām dēkām ārpus laulības. Un viņš ir kādus desmit gadus vecāks nekā Garbielas mamma. Tikām Pols ir jauns, izskatīgs un bagāts, un tikai nedaudz garīgi nepieskaitāms.