Kazhes pierakstu burtnīca

"Cloud Atlas" ir ļoti krāšņa un ambicioza filma. Kā gan citādi varētu būt, ja to ir radījuši brālis un māsa Vačovski (Matrix režisori) un Toms Tikvers (Run Lola Run). Filmas darbība izvēršas vairāku gadsimtu garumā un tā norit dažādos kontinentos, dažādās sabiedrībās, taču to visu caurvij kopīgas tēmas un noskaņas. Un aktieri, kuri dažādos laikmetos atveido dažādus personāžus. Reizēm te varētu runāt par pārdzimšanu, bet ne tādā mērā, ka Toma Henka atveidotais personāžs dažādos laikmetos ir viens un tas pats, lai gan - varbūt tomēr ir. Filmas centrālā doma ir tāda, ka neviens no mums nav vientuļa sala, bet mēs pastāvam tikai mijiedarbībā ar citiem un ikviens mūsu lēmums - labs vai slikts, nepaliks bez sekām, bet atspoguļosies citā vietā un laikā.

Šī ir viena no tām filmām, kuru gribēju noskatīties tās nosaukuma dēļ vien. Gaidīju no filmas, ka tā būs jauka, sirsnīga, mazliet dīvaina un noteikti - atmiņā paliekoša, iespējams, kas līdzīgs "Juno" vai "Wristcutters". Taču realitātē izrādījās, ka tā ir līdzīga Nick And Norah`s Infinite Playlist.

Esmu novērojis, ka man koncertos parasti iet viegli - tādā ziņā, ka reti kad apmeklēju tādus koncertus, kur uzstājas kāds mūziķis, par kuru patiešām fanoju, līdz ar to negaidu neko grandiozu un parasti sagaidu vairāk par cerēto. Ar "Muse" nebija nekāds izņēmums.

Stāsts par Rīgas jūras līcī mītošā Roņu salu ir gana interesants, lai man gribētos tikt kaut nedaudz tuvāk tā būtībai. No bērnības (kaut kādām grāmatām) man atmiņā bija palicis, ka šī sala agrāk bija piederējusi Latvijai, bet kaut kādu iemeslu dēļ igauņi mums šo teritoriju atņēma. Patiesie apstākļi gan bija drusku citādi un, ja godīgi, īsti lietas būtību es pagaidām neesmu sapratis.

Man patīk šīs grāmatas ideja, bet ne tik ļoti tās izpildījums. Grāmata ir stāstu krājums, kas vēsta par norisēm vienā pilsētā. Nodaļas savā starpā it kā nav saistītas, bet ir kaut kāda kopīga tēma. Vienlaikus katra nodaļa ir citā noskaņā - te ir gan melodrāma, gan detektīvs, gan Murakami stila mistika, gan, gan. Domājams, ja es labāk orientētos mūsdienu literatūrā, es vairāk varētu uztvert šīs līdzības. Tāpat pie grāmatas interesantajiem risinājumiem var minēt nodaļu nobeigumus - šie visi stāsti ir noveles, taču es raksturotu, ka katrai novelei pietrūkst pēdējā teikuma, proti, atrisinājuma, noslēdzošā paradoksa, kā rezultātā tu kā lasītājs vari sev vaicāt: un kas notiek tālāk?

Turpinot iepazīt Michael Frayn daiļradi, šoreiz izvēle krita par labu filmai Clockwise. Esmu šokēts, kā sanāca, ka šo filmu nebiju redzējis iepriekš - kā nekā tajā piedalās John Cleese un savulaik es skatījos vienu šī bijušā Monty Python dalībnieka filmu pēc otras un pat nokaitināju Normi ar to, ka pieminēju viņa vārdu vietā un nevietā.

Šī filma ir balstīta uz Maikla Freina tāda pat nosaukuma lugas un tieši Freina dēļ es to skatījos. Proti, izlasījis visai sviestaino romānu Skios, es secināju, ka man patīk šis sagadīšanos pilnais humors un ka varētu būt interesanti noskatīties kādu filmu, kurā tas izmantots. Šī bija pirmā, kas gadījās pa rokai.

Nezinu, kā tas sagadījās, ka mēs ar Lieni nebijām noskatījušies šo Džonija Depa filmu - viņa ir fane, bet es parasti neprotestēju, jo vismaz agrākos gados Deps parasti piedalījās labās filmās (pirms viņš kļuva par pastāvīgu Karību jūras pirātu un kamēr Tims Bērtons uzņēma jēdzīgas kvalitātes kino). Tiesa, Roberts Rodrigezs nav viens no tiem režisoriem, kura vārds man automātiski asociējas ar kaut ko diži labu - līdzīgi kā Kventins Tarantino, Rodrigezs allaž ir spēlējies ar B klases kino elementiem, taču atšķirībā no Tarantino Rodrigezs ne reizes nav radījis kādu tik episku stāstu, lai kičs to tikai padarītu labāku.

Tā kā 2012.gads strauji tuvojas beigām, un man nepatīk atstāt pusdarītus darbus uz nākamo gadu, pienācis laiks beidzot uzrakstīt noslēgumu šīs vasaras Ziemeļu ceļojuma aprakstam. Tiesa, pēdējās dažas ceļojuma dienas bija tik salīdzinoši nesteidzīgas, ka nekā grandioza, ko par tām rakstīt, tāpat nav.

Vienmēr esmu ja ne gluži lepojies, tad vismaz izcēlis kaut kādu pamatzināšanu trūkumu manā kino skatītāja biogrāfijā. Līdzās "Titānikam" es joprojām neesmu noskatījies nevienu "Alien" sāgas filmu, tālab man nav pilnīgi nekādas attieksmes pret Sigurniju Vīveri un es pat nezinu, vai Plēsoņa (tas, kas Predator) nāk no šīs pašas sāgas vai arī viņš tikai sastop Svešo filmā Alien vs Predator (kuru es, protams, arī neesmu redzējis). Uz šo jautājumu rast atbildi, protams, nebūtu grūti, jo Google nav novietota tālākajā plauktā, bet šobrīd man nav nekādas vēlmes noskaidrot, kā tad īsti ir patiesībā.