Kazhes pierakstu burtnīca

Zemāk redzams visai draņķīgas kvalitātes slaidšovs, kurā redzams, kā mēneša garumā man aug bārda. Draņķīgs tālab, ka mainās vieta, kur fotografēts, leņķis, kurā fotografēts, manu matu izspūrums un viss pārējais. Bet vismaz var redzēt, ka daudz maz ar bārdu mēneša laikā tomēr noaugu.

Šīs filmas sižetu var atstāstīt pavisam normālā veidā. Skots Pilgrims ir 23 gadus vecs dīkdienīgs puisis, kas dzīvo pie sava drauga - geja, guļ ar viņu vienā gultā, bet pats nav gejs. Skotam ir 17 gadus veca draudzene - ķīniešu meitene vārdā Knife. Viņa attiecības ar nepilngadīgu meiteni nepatīk nedz Skota māsai, nedz viņa draugiem un grupas biedriem. Skots ir basists grupā, kas piedalās kādā Battle of the bands pasākumā un cīņā par slavu un laimi. Lai ari Skotam it kā Knife patik, viņš tomēr ieķeras nedaudz pieredzējušākajā meitenē ar violetiem matiem vārda Ramona. Taču, lai viņa un Ramonas attiecībās pienāktu miers un laime, Skotam ir jāpievarē 7 Ramonas bijušie. To viņš filmas garumā arī dara, noskaidrojot savas attiecības pret abām meitenēm, mūziku un pret apkārtējo pasauli.

Neticami, bet fakts - 2003.gadā "Deep Purple" izdevās ierakstīt albumu, kas par spīti jebkādas intereses trūkumam no kritiķu un ierakstu pircēju puses bija sasodīti labs. Jaunajā tūkstošgadē grupa iesoļoja bez viena no saviem nozīmīgākajiem dalībniekiem - Džons Lords no grupas aizgāja neilgi pirms tās koncerta Rīgā 2001.gadā (kas, protams, bija aplauziens tādiem šīs grupas cienītājiem kā man, kas bija uz šo koncertu), bet viņa vietu ieņēma Don Airey, kas savas muzikālās karjeras laikā bija izvandījies pa veselu kaudzi visdažādāko ansambļu - "Babe Ruth", "Colosseum II", Gary Moore grupā, "Black Sabbath", "Rainbow", "MSG", "Thin Lizzy", "Jethro Tull", "Whitesnake", "Judas Priest", UFO, Brian May grupā, u.t.t. Parasti, ja kāds mūziķis spēlē katru gadu citā ansamblī, tas neliek domāt, ka viņš būtu kaut kas super grandiozs, drīzāk - ka viņam labi patīk tusēt. Un pilnīgi iespējams, ka tā bija arī ar Don Airey.

Ir tāds Interneta resurss Statcounter.com, un tajā ir sadaļa statistika, kurā tu vari uzzināt aktuālās Interneta tendences atbilstoši Statcounter datiem. Piem, procentuālo sadalījumu starp lielākajiem Interneta pārlūkiem pasaulē.

Selma Lāgerlefa pirmām kārtām neapšaubāmi ir slavena kā Nilsa Holgersona un viņa zosu piedzīvojuma autore, taču "Ārnes kunga zelts" vismaz manā izpratnē nav īsti bērnu grāmata. Lai gan bargajos Ziemeļos jau viss ir iespējams, bet stāsts, kurā bariņš laupītāju nežēlīgi nogalina visus kādas mājas iemītniekus. Te tev nav nekāda sociālistiskā reālisma, kur labais cīnās ar vēl labāku un kur progresīvā kolhozā ierodas vēl progresīvāks komjaunietis, lai padarītu šo kolhozu no vienkārši ļoti laba par izcilu.

No 29 cilvēkiem, kas uzrakstījuši šīs grāmatas aprakstus Amazonē, 21 to novērtējis ar piecām zvaigznītēm, nekautrējoties izmantot arī tādu vārdu kā "ģeniāls". Es neplānoju būt tik saulains.

Līdzīgs albums savam priekšgājējam, tikai mazāk interesants. Uz šo brīdi klausītājiem jau vajadzētu zināt, kā izklausās Deep Purple ar Morsu pie stūres, un pārsteigumiem vietas vairs nav. Kaut kāda iemesla pēc Purple šeit pēkšņi izmēģina jaunu piegājienu - demonstrē sevi kā analfabētu grupu, pāris dziesmām nosaukumus pierakstot fonētiski "Any fule kno that" un "Bludsucker" man dziesmu sarakstā vairāk atgādina tādu ansambli kā "Slade" un nevis Deep Purple. Turklāt jāņem vērā, ka "Bludsucker" nav nekas cits kā par jaunu ierakstīta kompozīcija no "In Rock", kura tolaik, protams, saucās "Bloodsucker". Un te man pat būtu jāpiekrīt, ka Morss ar klasiku tiek ļoti labi galā, un viņa un Lorda saspēle šajā dziesmā ir kolosāla. Jā, Gilans nedzied kā septiņdesmito gadu sākumā, bet arī viņš šajā gadījumā patiesībā nemaz tik traki nenobālē pats savas pagātnes priekšā.

Biju uz banku, kur man piedāvāja brīnišķīgu pakalpojumu - kredīta apdrošināšanu. Doma tur ir aptuveni tāda - tu samaksā kādu fiksētu naudas summu, kas nodrošina, ka tev turpmāko 5 gadu laikā EURIBOR likme nepārkāps kādu fiksētu procentu. Tādējādi tu nodrošinies pret pārmērīgu kredīta maksājuma kāpumu.

Ričijs Blekmors ir prom un tagad jau šķiet, ka uz neatgriešanos. Viņa vietā stājas Stīvs Morss, amerikāņu ģitārvirtuozs no fusion grupas Dixie Dregs. Piecus gadus pēc kārtas Morsu žurnāls "The Guitar Player" bija atzinis par gada labāko ģitāristu, līdz ar to šaubu, ka viņš māk spēlēt, nevienam nebija. Jautājums bija tikai - cik labi viņš iederēsies Blekmora vietā? Līdz šim tomēr grupa bija ierakstījusi tikai vienu albumu bez Ričija, un tas nebija nekāds šedevrs, un neapstrīdami spožākie grupas mirkļi saistījās ar diviem cilvēkiem - Blekmoru un Lordu.

Kā jau cilvēkam, kam ar web lietām ir visai ciešs sakars, man ikvienā datorā ir diezgan daudz dažādu interneta pārlūku. Taču vienmēr ir tāds pārlūks, ko izmantoju kā primāro, un tādi, ko lietoju tikai paretām. Darbā jau dažus gadus (kas nozīmē - dažos dažādos darbos) kā pamata pārlūku izmantoju Google Chrome, kas Windows vidē šobrīd man šķiet ātrākais un ērtākais variants. Jā, Firefox`ā ir Firebug, kamēr Chrome Inspektors nav ne tuvu tik ērts. Toties Chrome`am ir viena milzu priekšrocība - tas startē normālā laikā.