Kazhes pierakstu burtnīca

"Nacionālo dārgumu" pirmā daļa, protams, nebija nekāds šedevrs, bet tas nepavisam nenozīmēja, ka manos plānos neietilptu tās turpinājuma skatīšanās. Vieglas piedzīvojumu filmas ar vēstures konspirāciju elementiem ir viens no labākajiem izklaides veidiem darba dienu vakariem un tikai loģiski, ka šo potenciālo izklaižu sarakstā vieta atradās arī jaunajai Džona Tērtelauba filmai.

Reiz dzīvoja kāds pupuķis. Tas lidinājās pa mežiem, vīteroja, pārojās egļu galotnēs, ēda kāpurus un vispār uzvedās kā tas pupuķu starpā parasti. Protams, varbūt pupuķi nemaz nelidinās mežos, nevītero, nepārojas egļu galotnēs un neēd kāpurus, bet ir putni, kas tā dara. Un tāds bija šis putns. Pilnīgi iespējams, ka tas nemaz nebija pupuķis. Varētu padomāt, ka demokrātiskajā pasaulē tik svarīgi būtu tas, no kādas olas tu esi izšķīlies – pupuķa, zvirbuļa vai krokodila. Ja tu sev esi pupuķis, tad tas arī ir pats svarīgākais.

When I went to the office of citizenship and migration affairs this morning I somehow expected not to wait in a queue for too long. After all when I went there approximately a month ago and I arrived one hour before the opening of the office there were 7 people in front of me and out of those only one was there to receive the new passport. Today I arrived as early as the last time, only there were 20 people in front of me already and 7 - to receive passports and not to submit documents. And when the office doors were finally opened I was unpleasantly surprised that in the room where passports are given out only one person gets let in at a time (in comparison to three persons let in for document submitting).

Devida Alena vadītā muzikālā apvienība "Gong" ir viena no interesantākajām tā sauktā Kenterberijas roka pārstāvēm, kas ievērojama ar sava pietiekami specifiska speisroka attīstīšanu, kas mitinās kaut kur pa vidu starp "Soft Machine" humoristiskajiem eksperimentiem, "Gentle Giant" pasakaino jokainību un "Magmas" episko Kobaijas kultu. Nekas, ka pēdējās divas grupas ar Canterbury scene nav nekādi saistītas.

This morning I went to the bank (Hansbanka) in order to pay for my new passport (I need a copy of the receipt to show tomorrow in the passport department, thus simple paying through Internet will not do). As it was quite early there weren`t any people in the bank. But the bank employee strongly advised me not to transfer money through their bank. Money transfer will cost you 3.8 lats which is way too much for such an operation (from one bank to another), especially as the sum is relatively low - 15 lats. So you can pay in the internet bank, print out the receipt and have it stamped in your bank." At first I tried to persuade the woman that I`m willing to pay those extra lats in order to save effort but as she repeatedly advised me to use the internet bank, I gave in.

Pirmajā savas (ļoti garās) karjeras ierakstā, kas izdots zem viņa paša "brenda" nevis ar "Black Sabbath" zīmolu (lai arī vairāki grupas albūmi faktiski tomēr bija tieši Iommi solo veikumi) leģendārais smagā metāla pamatlicējs ir pieaicinājis veselu plejādi ievērojamāko smago mūzikas stilu vokālistu, tā lai katrā dziesmā būtu savs dziedātājs un vienlaikus savs mūzikas stils. Jo tas nu ir jāatzīst, ka Iommi + jebkuras grupas dziedātājs šajā ierakstā izklausās tieši pēc attiecīgā vokālista grupas.

Attēlā redzamais atbilstoši Satversmei varētu būt Latvijas karogs: "Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru." Sarkans ir? Ir. Svītra ir? Ir.

Ar "High and Mighty" es beidzu tūri pa "Uriah Heep" septiņdesmito gadu ierakstiem, un es nevaru vien beigt priecāties par šo faktu. Šis nav nedz labākais, nedz sliktākais viņu albūms tādā ziņā, ka tas arī pēc šīs grupas standartiem ir neizteiksmīgs (lai arī izteiksmīgi "Uriah Heep" albūmi uz citu, labāku grupu fona ir pietiekami blāvi). Bet kas ir īpašs šajā ierakstā? Pietiekami vienkāršas un pat ne sevišķi pretenciozas dziesmas, kas kā jau tas ir neizbēgami jebkurā "Uriah Heep" albūmā mēģina imitēt "Easy Livin`" atmosfēru. Klausoties "Weep in Silence" ievadu, man nez kāpēc ienāca prātā Gilmora ēras Pink Floyd - droši vien tā ir slikta zīme arī PF gadījumā, protams, tikko Bairons sāk dziedāt, tā pārvēršas par vistipiskāko Uriah Heep. "Can`t Keep a good band down" dabiski piemērotāks nosaukums būtu "Can`t keep an average band down", jo tieši par labu grupu UH diez vai sevišķi daudz cilvēku būtu gatavi nodēvēt. "Footprints in the snow" visvairāk rada asociācijas ar nemirstīgo "Writing letters in the snow", lai gan, protams, tas ir tikai nosaukuma dēļ. Enerģijas šajā ierakstā ir apmēram tikpat maz, cik varētu no šīs grupas gaidīt, un brīžiem Heep iegrimst savā neizbēgamajā absolūtajā banālismā - it īpaši tas attiecas uz ierakstu noslēdzošo "Confession", kas ir vienkārši klasisks cheesy mūzikas piemērs.

"Lidojošo dunču nams" ir Ķīnas pienesums manam kino projektam. Kādu laiku es gan izvairījos no Ķīnas kino skatīšanās, motivējot to ar saviem iebildumiem pret Ķīnas politiku Tibetā, tomēr vienā brīdī atklājās, ka manā rīcībā nebija nevienas filmas no vēl "nenosegtas" valsts, un šādā brīdī arī Ķīna izrādījās gana laba (kā tas parasti izrādās šādās pseidopolitiskās situācijās).

On the package it is written that there should be 5 pancakes inside, yet it doesn`t take a masters degree in mathematics to count that there are only 4 pancakes present. I wonder if I could sue the company that produces these pancakes for trying to misinform the customer (that is - the uneducated poor sod who can read numbers but can`t count)?