Detektīvromānus es lasu diezgan reti, un vēl retāk kādu no tiem izlasījis, esmu stāvā sajūsmā. Protams, Boriss Akuņins nav šāds tāds detektīvu autors, kura visus darbus nav iespējams vienu no otra atšķirt un kuru es pat par literātu nenosauktu. Nē, Akuņins ir īsts rakstnieks un viņa romāni ir īsti romāni, kuros netrūkst postmodernisku gājienu, literāru spēļu un dažādu triku ar lasītāju. Un romāns ar nosaukumu "Nāves mīļākā" nemaz nevarētu man apiet ar līkumu. Es varbūt neesmu tipiskākais pašnāvnieku materiāls (nosaukt mani par dziļi lirisku būtu pagrūti), taču darbi par nāvi man vienmēr ir šķituši pietiekami saistoši un šajā gadījumā es vismaz izjutu, ka šis romāns varētu būt biedējoši romantisks un tādējādi atbilst manai iecienītākajai tējas tasei.

"Viņš bija kluss vīrs" ir stāsts par kādu vīrieti, kas būtu varējis kļūt par sērijveida slepkavu, nogalinot bariņu savu kolēģu, bet dīvainas sagadīšanās pēc kļuvis par kolektīva varoni, kura rīcībā nonāk nauda un sievietes un kuru vairs neviens neuzskata par muļķīgu neveiksminieku.

According to a research published in Latvijas avīze the best school for higher education in Latvia is the University of Latvia. Since it is the university where I got my degree, theoretically I should be proud. But a closer look at the results table (table copied from the page of LA as I know that it will be removed from the public viewing section pretty soon).

After website outages which kept us off-line the entire weekend we`re back and kicking. As N.R. told me the sites were down because of a fire in the servers building. Scary, isn`t it?

Būts Rendolfs ir saksafonists, kas pasaules slavu ieguva ar šī ieraksta titulkompozīciju, kura tev vislabāk droši vien ir zināma no Benija Hila šova, kur tā skanēja vai katru mīļu brīdi. Personīgi es Benija Hila šovu gandrīz ienīstu un uzskatu par vienu no sliktākajiem un lētākajiem angļu humora paraugiem, no kuriem ikvienam saprātīgam cilvēkam vajadzētu izvairīties, lai viņš nezaudētu ticību daudz labākajiem šīs humora skolas pārstāvjiem.

Šo grupu es iepazinu tikai viena iemesla dēļ - mani piesaistīja tās nosaukums. Kā tev šķiet, ko šis nosaukums nozīmē? Mana sākotnējā, ilglaicīgā un nekādi nepamatotā versija ir "Gorkija zigotiskie minči". Protams, patiesībā "zygotic mynci" ir vesliešu valodā un ne par kādiem zigotiskiem kaķiem tur runas nav, lai arī īstais nosaukuma atšifrējums nav sevišķi jēdzīgāks par manējo - "Gorkija stulbais pērtiķis". Nezinu, vai Maksimam Gorkijam bija pērtiķis, bet tāds nu ir šīs grupas nosaukums.

"Romantika un cigaretes" ir viens ļoti specifisks mūzikls, tik specifisks, cik vien mūzikls var būt. Sāksim jau ar to, ka varbūt tas nemaz nav mūzikls. Varbūt ir, tas grūti padodas definēšanai. Otrkārt, tas ir absolūti "netīrs". Nē, ne tāds asiņains un baismīgs kā Tima Bērtona un Džonija Depa bārddziņa filma, bet gan seksuāli netīrs. Faktiski šī ir filma par pusmūža vīrieti, kas iemīlas seksapīlā rudmatē, kura ir tik neķītra, ka maz neliekas. Jā, šī rudmate ir Keita Vinsleta (spriežot pēc "Extras" redzētā, neķītrību runāšana vispār ir viens no viņas jājamzirdziņiem). Savukārt šī vīrieša sieva nez kāpēc nav sajūsmā. Plus - viņa pusaugu meita ir ieķērusies dziedātājā ar nikneimu Freiburgs, tas varētu īsajā atstāstā būt viss, ko no sižeta šeit būtu nepieciešams pieminēt.

Tu taču pazīsti Egonu? Tas ir tas tips tavā darbavietā, ar kuru neviens nekad nesarunājas. Viņš sēž stūrī un kaut ko lodē, pārbauda atskaites vai darbojas ar kalkulatoru. Viņš dienā izdzer divas kafijas un apēd vienu smalkmaizīti. Egons parasti nav sevišķi smaržīgs un viņa mati vienmēr ir vismaz nedēļu nemazgāti. Tu nenojaut, kā viņš spēj nodrošināt to, ka arī uzreiz pēc mazgāšanas viņa mati izskatās netīri un nekopti. Bet Egonam tas ir pa spēkam.

Kas gan var būt labāka mūzika, ko klausīties vasaras sākumā, par svinga - hot jazz stilā ieturētu Ziemassvētku dziesmu krājumu? Godīgi sakot - gandrīz jebkāda mūzika varētu būt labāka. Nē, šī nav slikta Z-svētku mūzika, to es nebūt neapgalvoju, lai arī, protams, kā jau X-mas mūzika tā ir relatīvi mierīgaka par "vāveru" standarta ierakstiem, tā spēs tev sagādāt pietiekami daudz sezonālu prieku. Faktiski jau tā aizraušanās ar Ziemassvētku albumiem, dziesmām un jebkāda šīs sezonas tematika mani diezgan pamatīgi kaitina. Dažas šīs kompilācijas dziesmas, tādas kā "Carolina Christmas" vai "Indian Giver" (lielākoties - dzīvelīgākās) man pie sirds iet tīri labi, bet citas ir absolūti garām - saklausīt kaut ko skaistu diezgan atonālajā "Gift of the Magi" vai pārmērīgi garajā "Hanging Up My Stockings" (fragmentāri tā gan ir klausāma, bet kopumā - diezgan izteikts borefests) man ir pagrūti. Varbūt ziemā tas būtu savādāk, bet šobrīd tā nu nekādi nav tā mūzika, kurai es gribētu veltīt pārāk daudz uzmanības.

Interesanti, kā sapņos bieži pie manis atnāk dažādas dziesmas, kuras nomoda pasaulē parasti nemaz nav sastopamas. Šonakt arī - braucu pa Vanšu tiltu ar velosipēdu un man austiņās skanēja dziesma ar sekojošu piedziedājumu (bija arī pants, bet tā tekstu neatceros):