Kazhes pierakstu burtnīca

Ziņģis pie mums vakar atnāca ar DVD ar otro Matrix. Tā kā šī filma man atmiņā bija palikusi gaužām izbalējusi, izlēmām, ka to tīri labi varētu noskatīties atkārtoti, un tā arī izdarījām.

"Dienas putas" ir viens no trakākajiem romāniem, kādus man ir nācies lasīt. Pilnīgi noteikti. Kaut ko tik traku reti kaut kur gadās redzēt jebkādā mākslas formā, žēl, ka tā francisko ekranizāciju nekur dabūt, šķiet, nav iespējams.

Piektdienas vakarā atnācu mājās no bibliotēkas, tā kā Lienča vēl bija Les Miserables skatītāju pulkā, izlēmu, ka nav labāka risinājuma šāda situācijā kā noskatīties kādu igauņu filmu par vardarbību skolā.

Kamēr Lienča vakar vakarā devās uz Les Miserables Ķīpsalā, es aizgāju uz kaut ko gluži pretēju skaļam un skaistam publiskam pasākumam - uz bibliotēku. Jā, es piektdienas vakarā biju bibliotēkā. Līdz 20:40, kad mani palūdza aiziet, jo bibliotēkai jāveras ciet.

Interesanti, ka jo vairāk mani pēdējos gados sākuši garlaikot tie Queen albūmi, par kuriem iepriekš sajūsminājos, jo labāki sākuši šķist sākotnēji mazāk ovācijas izraisošie ieraksti. Kā piemēram šis.

Interesanti, ka "Mongolis" ir viena no tām filmām, kuru satura dēļ es izlēmu šogad neskatīties visas Akadēmijas balvām izvirzītās filmas pēc kārtas - asiņains un vardarbības pilns stāsts - bet tieši to es skatījos pirmajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas. Neloģiski? Nebūt nē. Jo man vēl ir palicis otrs projekts - apceļot pasauli caur kino. Kazahstānas filmas iepriekš skatījies nebiju, tagad esmu.

Īsti joks gan tas nav, bet sviests mazliet ir. Proti, mans interneta provaideris ļoti neregulāri piesūta rēķinus. Otrdien aizrakstīju šiem meilu, ka gribu saņemt rēķinu. Līdz šodienai - nekādas reakcijas. Šodien zvanu viņiem pats un jautāju, vai viņi man varētu atsūtīt e-pastiski rēķinu (kā tas ir ticis darīts kopš apmēram 2003.gada). Atbildē izdzirdu nopūtu un ka jā, nākamās nedēļas laikā viņi man rēķinu atsūtīšot.

Queen bundzinieka Rodžera Teilora solo karjera neapšaubāmi nav tā vērta, lai par to pārāk daudz spriestu, bet tā kā manā kolekcijā ir visi viņa solo albūmi (un arī ar "Cross" tapušie ieraksti), nekas cits kā par tiem rakstīt man neatliek, un šodien to arī sāku.

Skatoties šo filmu, es nācu pie lēmuma, ka šogad nemēģināšu tomēr pārsist pats savus pirms Oskaru pasniegšanas noskatīto filmu rekordus, un skatīšos tikai filmas, kuras es patiešām vēlos redzēt, nevis tikai ķeksīša pēc iešu cauri visam Oskaru sarakstam.