Kazhes pierakstu burtnīca

Brīnos, kā es to biju palaidis garām, ka projekts "Delfi 2", par kuru tik daudz tiku dzirdējis vēl laikos, kad man pašam bija kāds sakars ar šo mediju koncernu, jau pirms laba laika ir palaists lietošanā. Protams, tikai Igaunijā, bet tas ir tieši tāds, kā tas tika solīts - ar Drag&Drop saskarni, jautrākās krāsās, mazāk nopietns kā "īstie" Delfi. Vienlaikus varu priecāties, ka Latviju Delfi 2 vēl nav sasniedzis - jo reāli sakot šis projekts izskatās pēc vizuāli nepievilcīgas variācijas par Netvibes tēmu.

"Atonement" bija pirmā no nopietno Oskaru pretendentu filmām, kuru noskatījos, un ļoti jauki, ka ar šādu ievērojamu filmu man sākās 2008.gads, nevis ar kārtējo tīņu komēdiju vai animācijas katastrofu.

Beidzoties vecajam un sākoties jaunajam gadam, ikviena kārtīga blogera pienākums ir atskatīties par gada laikā paveikto un saplānot nākamajā veicamo. Citi to jau sen ir paspējuši:

Ja man ir palaists Azureus un lejuplāde iet ar 5kbps (tāpēc, ka nav sīderu), internets šausmīgi bremzē. Ja lejuplāde ir 200kbps ātrumā, Internets arī iet ātrāk. Loģiski? manuprāt, nē

Aizvadītais gads iezīmēja divus jaunus "projektus" manā baudāmās mākslas izvēlē:

Interesanti, kā tas notiek: kad lasīju pirmo Mārai romānu savā mūžā - Sveces izdeg līdz galam, es biju tādu emociju pārņemts, tādā sajūsmā par šo autoru, ka biju gatavs uzmeklēts visus jebkādā veidā pieejamos viņa darbus, varbūt pat pasūtīt vāciskā tulkojumā no Amazon. Bet tagad, pēc "Esteres mantojuma" izlasīšanas, manī šādas degsmes vairs nav, Mārai no fenomena ir pārvērties tikai par "vēl vienu rakstnieku" un tas ir skumji. Varbūt būtu labāk, ja neko citu kā "Sveces" dabūt nebūtu bijis iespējams, tad es būtu saglabājis Mārai savā sirdī kā patiesi izcilu rakstnieku, kamēr tagad... es vairs nezinu, ko lai par viņu domāju.

"The Namesake" ir zīmīga filma, tik zīmīga, ka nevaru mazliet nepastāstīt, ar ko tā ir zīmīga. Vispirms šo filmu pirms 5 mēnešiem noskatījās N.R. un bija par to sajūsmā, tad par šo filmu atzinīgus vārdus izteica MA, kura komentāri visbiežāk par jebkuru filmu vai mūzikas albumu ir "absolūts mēsls" vai kaut kas tamlīdzīgs. Tad dažus mēnešus vēlāk es lasīju grāmatu "Vārdabrālis" un konstatēju, ka tas ir romāns, pēc kura tapusi N.R. aprakstītā filma. Un tagad es beidzot noskatījos arī filmu.

Futuramas pirmā sezona varbūt nav šī seriāla labākais gads, taču bez tās, loģiski, Futurama vispār nebūtu iespējama. Ja Frajs nebūtu veiksmīgi iesaldējies uz 1000 gadiem, tad viņš tā arī būtu turpinājis izvadāt picas un labākajā gadījumā ar laiku kļūt līdzīgs Homēram Simpsonam (starp citu - lūk materiāls pētījumam, vai Frajs būtu teorētiski varējis kļūt par Homēru Simpsonu).

Pirms brīža, cepot gaļu pusdienām, radās ideja - vajadzētu Latvijā kaut kādā veidā izveidot pirmo īsta alkoholiķa blogu (Diskonts neskaitās!), tādu, kurā rakstītu normāls ikdienas Jānis vai Vasja par savu dzīvi, alkoholismu un citām nedienām. Protams, to varētu būt grūti īstenot - diez vai kurš katrs alkoholiķis piekristu kļūt par blogeri un saprastu, ko no viņa vispār vēlas (jā, slaveni alkoholiķi arī nederētu par blogeriem, nebūtu autentiskuma). Bet rezultāts varētu būt unikāls. Ja kādam ir lieka nauda un liela uzņēmība, es neļaunošos, ja šo projektu īstenosiet ;)

"Vilka stunda" skaitās citāda nekā visas pārējās Bergmaņa filmas ar to, ka tā ir šausmene. Jā - lielais cilvēcisko drāmu meistars Bergmanis vismaz vienu reizi sevi izmēģināja arī šausmu filmu žanrā. Tas gan, protams, nenozīmē, ka šī filma būtībā tomēr nebūtu klusa un nejautra drāma par cilvēku attiecībām.