Kazhes pierakstu burtnīca

Šis jautājums, protams, ir vecs kā pati pasaule un ne jau es uz to atradīšu atbildi (lai gan - kāpēc nē?). Bet tas man neliedz pārstāstīt filozofa Nika Bestrēma argumentus tam, ka mēs tīri teorētiski varētu dzīvot virtuālā realitātē.

Jāatzīst, ka savam projektam "Filmās apkārt pasaulei" rumāņu filmu izvēlējos ne gluži godīgā veidā, proti, es lieliski zināju, ka ir pieejama viena populārākā un atzinīgāk novērtēta šīs valsts filma, bet man to pagalam negribējās skatīties. Runa, protams, ir par "4 mēnešiem, 3 nedēļām un 2 dienām", bet skatīties kaut kādu biedējoši drūmu filmu par abortu, pēc kuras esot nepieciešams ilgs laiks, lai atgūtos, tas nebūt nav tāds kino baudīšanas veids, kādu esmu sevišķi iecienījis. Turklāt "12:08 austrumos no Bukarestes" tāpat ir pietiekami prestiža filma ar labu Rotten Tomatoes vērtējumu, kas arī saņēmusi "Zelta Kameru" Kannās par labāko debiju režisūrā.

Bija laiks, kad man šķita, ka "Happiness?" varētu būt Teilora labākais solo albūms, jo tajā viņš tik daudz dzied par svarīgām politiskām un sociālām tēmām. Tagad man šķiet, ka šī paša iemesla dēļ tas nekādi nevarētu būt viņa labākais albūms. Es, protams, saprotu, ka pasaulē ir daudz problēmu un ka tāds mūziķis kā Rodžers Teilors nevar neizteikt savu viedokli, taču diemžēl viņa izpratne par problēmām un tas, kā viņš to pasniedz, varbūt spēj kaut kādā veidā piesaistīt tīņa uzmanību, bet citādi tas viss ir pārāk vienkāršots, pārāk banalizēts un pārāk klišejiskots.

Lasot šo romānu, kādā brīdī secināju, ka patiesībā to kaut kad iepriekš jau biju lasījis, bet acīmredzami pietiekami sen, lai ļoti vāji atcerētos tā saturu, tā ka priekšzināšanas mani šajā romānā īpaši netraucēja.

Ja es atzīšos, ka filmu par vīrieša attiecībām ar gumijas sievieti gaidīju jau kādus pāris mēnešus, droši vien es riskēšu tikt uzskatīts par mazliet slimu. Bet tieši tāds ir šis gadījums.

Es neesmu žurnālists, es neesmu sportists, es neesmu vēsturnieks. Bet es esmu fanātiķis. Un nu tas guvis pirmo apliecinājumu:

Skatoties, vai latgaļu avīzes 30.gados rakstīja kaut ko par futbolu (nerakstīja), tīri nejauši ievēroju rakstu "Miris žīdu spiegs". Es, protams, nezinu, ko par Dreifusa lietu var izlasīt vienā no Grūtupa grāmatām (neesmu lasījis), bet vismaz gan Wikipedia, gan Conservapaedia apgalvo, ka viņš bija nepamatoti apsūdzēts un vispār Dreifusa lieta skaitās absolūti klasisks negodprātīgas tiesas procedūras gadījums.

Skatoties Simpsonus, izlēmu būt godīgs un iet cauri visām sezonām sākot ar pirmo - sistēmai ir jābūt, un turklāt tikai šādi sistemātiski iespējams novērtēt, kādos brīžos seriāls piedzīvojis progresu un kādos - pagrimumu.

"Trash" droši vien ir tas albūms, ar kuru vairumam cilvēku (vismaz tādiem, kas kaut nedaudz par to ir dzirdējuši) mūsdienās asociējas vārdi "Alice Cooper". Kā nekā tas ir ieraksts, kurā atrodama leģendārā "Poison", kas šo čūsku veci padarīja par MTV mīluli. Bet, protams, tas nenozīmē, ka "Trash" būtu Kūpera labākais albūms vai kaut viens no labākajiem.

Izvēloties skatīties filmu no Izraēlas, es noteikti biju paredzējis, ka tā nedrīkst būt nekāda drāma par Holokaustu vai psiholoģisks gabals par Izraēlas-Palestīnas, Izraēlas-Arābu pasaules un tamlīdzīgām problēmām. Nē, es gribēju skatīties kārtīgu komēdiju, un tādu es arī dabūju.