Kazhes pierakstu burtnīca

"Es nekad nevarētu būt tava sieviete" manā uztverē ir ne vairāk kā B kategorijas filma, kaut kas līdzīgs kā "Mating habits of the earthbound human", ar savu daļu pasmiešanās pašai par sevi un vienlaikus ar izteiktu kvalitātes "kreisumu". Mišela Pfaifera (kā lai arī viņas uzvārdu nevajadzētu pareizi rakstīt latviski) ir sieviete pāri 40 (realitātē - tuvu 50), Pols Rads (viens no Džūda Apatova komandas) - vīrietis nedaudz zem 30 (realitātē - zem 40). Viņš pēc idejas viņai ir pārāk jauns, bet viņi viens otrā iemīlas.

Šī Zelta globusu saņēmusi afgāņu filma ir viens no tiem mūsdienu kino darbiem, par kuriem cilvēki vai nu nerunā neko (nav redzējuši) vai runā labu (ir vai nav redzējuši, nav svarīgi, bet saprot šīs filmas nozīmi).

"Jaunā somu gramatika" ir romāns par cilvēku bez atmiņas. Ne pārāk oriģināla tēma, ne? Bet ja tev pasaka, ka šis cilvēks bez atmiņas ir aizmirsis arī valodu un viņam nākas pakāpeniski no nulles apgūt un veidot pilnīgi visu savā dzīvē (vismaz to, kas saistīts ar valodu - veikt dažādus sadzīves darbus viņš joprojām var). Un vienīgais, kas viņu kaut kā piesaista realitātei ir birka viņa jūrnieka mēteļa iekšpusē ar vārdu Sampo un kaut kādu somu uzvārdu, pateicoties kurai šis varonis tiek pie kaut kādas identitātes un sāk mācīties somu valodu, jo cita pieturas punkta identitātes iegūšanai viņam nav.

Nezinu, vai tas ir sakarīgi, skatīties Futurama sezonas nepareizā kārtībā un sezonas sērijas jauktā secībā, bet tā nu ir sanācis, ka mūsu Futurama skatīšanās nav gluži ideāli plānveidīga. Katrā ziņā savus 80% sēriju esmu redzējis jau iepriekš (un arī neloģiskā secībā), tā ka tas man nekāds jaunums nav.

Pirms pāris mēnešiem rakstīju par zināmu sacensību iz kategorijas: vai izpildīsim solīto starp portālu Delfi un ne-portālu latvija.lv. Delfi līdz 2007.gada beigām solīja palaist "Delfi 2", bet Latvija.lv - nodrošināt veselu kaudzi e-pakalpojumu. Šodien, 2008.gada 2.janvārī, Delfi savu atbildi ir snieguši jauna dizaina veidā. Gluži

"Par mīlestību un citiem dēmoniem" ir viens no jaunākajiem un vienlaikus viens no tipiskākajiem Markeza darbiem, kas pietiekami labi saglabā autora labo reputāciju, bet diez vai spēj viņam piesaistīt jaunus fanus.

N.R. gan jau paspējis par šo tēmu uzrakstīt, taču man kā otram galvenajam pasākuma dalībniekam tāpat gribētos par to uzrakstīt.

Agrīnais Karloss Santana un vēlīnais Karloss Santana nav tas pats, kas agrīnais J.J.Cale un vēlīnais J.J.Cale, drīzāk tas ir kā agrīnais Rods Stjuars un 1980to Rods Stjuarts. Oriģinālsastāva "Santana" grupa droši vien visvairāk ievērojama ir pateicoties tās dalībai Vudstokas festivālā un lieliskajai Soul Sacrifice izpildīšanai tajā. Bet arī studijas versijā šis jam/bungu solo izklausās ne mazāk fenomenāli kā koncertā.

Pārlasīt "Cepli" reizēm noteikti ir svētīgi, lai paraudzītos uz situāciju Latvijā mazliet citām (vai tām pašām) acīm. Kulta romāns, kas vēlāk tapis par kulta filmu, veiksmīgi dramatizēts, klasisks latviešu citātu un frāžu apkopojums. Tā varētu raksturot "Cepli".

Viss. Šogad vairāk nestrādāšu. Pietiek.