Kazhes pierakstu burtnīca

Viss pēdējo nedēļu šovs ap Gulbi, Loskutovu, Kalvīti un vēl velns viņu zina ko, protams, ir ļoti interesants. Bet - ko tas viss reāli nozīmē?

As we`re taking one more step back in Eric Clapton`s discography, we`ve finally reached a point where you could put a sticker on Eric`s albums cover "No Phil Collins involved". That`s certainly a relief, for "Money and Cigarettes" is an album where Clapton`s guitar and not some unknown guy`s synthesizer is the main star. Not that there`s too much spotlight on Clapton`s guitar work, but at least this is a record of living music and not some computed nonsense.

Pēc ilgāka pārtraukuma atgriežos ar savu superīgo rubriku - Story of the Week.

Šī ir komēdija, kas vēsta par to, kā vienīgais profesora Moriartija pēcnācējs izlēmis pieteikt karu pasaulei un vienīgais cilvēks, kas viņu var apturēt ir Artūrs Šerloks Holmss (Džons Klīzs). Izklausās stulbi? Diemžēl, tu nebūsi tālu no patiesības.

Pirmā piezīme: noskatījies esmu nevis visu šovu, bet tikai 3 tā epizodes, kuras man izdevās dabūt (kopumā epizožu bija 13). DVD formātā ir pieejamas vēl divas, bet tās man nekur netā atrast neizdevās. Vēl dažas epizodes ir saglabājušās BBC arhīvos, bet skaidrāks par skaidru ir tas, ka pilnā apjomā šis šovs nekad pārizdots netiks - gluži vienkārši pārāk liela materiālu daļa ir neatgriezeniski gājusi zudumā.

Ja tu pēkšņi domā, ka šo grāmatu lasīju, jo esmu liels kluba "Pulkvedim neviens neraksta" cienītājs, var secināt tikai to, ka tu mani nepavisam nepazīsti un nesaproti (pokemons!). Klubus neapmeklēju nekad, līdz ar to arī "Pulkvedī" bijis neesmu. Skumjš gadījums, bet tiesa.

Lai arī sevi *teorijā* uzskatu par *potenciāli* sabiedriski aktīvu cilvēku, savos līdzšinējos ~23.9 gados esmu piedalījies tikai divos piketos. Vienreiz - apmēram 11 gadu vecumā, kad mūs skautu pulciņa vadītājs aizveda uz kaut kādu mītiņu, par kuru pat droši vairs neatceros, vai tas notika pie Brīvības vai pie Uzvaras pieminekļa (!), vēl jo mazāk nojaušu, kāda bija šī piketa tematika. Otro reizi piketēju pie ASV vēstniecības pret iebrukumu Irākā, droši vien tas bija kaut kad 2003.gadā. Par šo piketu varu pateikt tikai to, ka tajā bija ļoti maz cilvēku, un to vairums pārstāvēja diezgan marginālas organizācijas, kuru vidū komfortabli nejutos. Kopš šī otrā piketa vēlēšanos iziet plakatēt izjutis neesmu. Kāpēc tā?

Nezinu, kāpēc man vienā diskā iegadījušies trīs bezmaz vai sliktākie Kleptona karjeras albūmi, kas visi tapuši astoņdesmito gadu vidū un kuri visi nav īsti pieskaitāmi rokmūzikai. Bet tā nu tas ir sagadījies.

Sveiki, tautieši, vēlos pažēloties par problēmām, kas man radušās ar pieslēgšanos pie VNC servera. Situācija ir sekojoša: no darba datora mēģinot pieslēgties RealVNC serverim, kas ir uz mājas datora, autentifikācija aiziet, paroli ievadām, viss it kā strādā, bet - ekrānu nerāda. Melna bilde un viss (tā kā attēlā, ja nu tu nezini, kā izskatās melna bilde). Pēc kādas pusminūtes, izlec paziņojums:

Ja tu iedotu šo albūmu kādam cilvēkam, kas nekad dzīvē nav neko dzirdējis par Ēriku Kleptonu, tad viņam diez vai rastos priekšstats, ka Kleptons tiek uzskatīts par vienu no divdesmitā gadsimta labākajiem blūza/roka ģitāristiem, kurš par savu sešdesmito gadu veikumu vien pelnījis mūžīgu godu un slavu. Tā vietā šis cilvēks padomātu, ka "August" radījušais mūziķis ir tipisks astoņdesmito gadu easy listening sintezatoru popmūzikas pārstāvis, kas nespēj izcelties ar atmiņā paliekošām melodijām, kompozicionālām vai liriskām idejām un kas noteikti līdz ar astoņdesmito gadu iziešanas no modes zaudēja jebkādu popularitāti.