Es negribēju iemīlēties profesora Bārdziņa portfelī. Tas tomēr ir zem cilvēka goda – iemīlēties nedzīvā priekšmetā, kas turklāt vēl pieder viņa augstskolas pasniedzējam. Ja jau gluži vienkāršas divdzimumu seksuālas attiecības starp studentu un pasniedzēju var kļūt par īstu skandālu, ko gan varētu gaidīt no attiecībām Reinis – profesora portfelis? Un tomēr man nācās.

Izlēmu apskatīties, kāds ir komentāru skaits no aktīvākajiem dullā sapņa lasītājiem tā pastāvēšanas vēsturē. Un ko es secināju - neko pārsteidzošu. Visvairāk komentē Liencha un NR (attiecīgi 471 un 465 komentāri), tam sekoju es pats ar 350 komentāriem, Sīcis ar 181 un tālāk, gluži loģiski, pamatīgs atrāviens - Ziņģis sagādājis 63 komentārus, Nora - 51, Sergejs - 50, Mānis - 41, Zane - 29, Liene C. - 16, Jenny - 11.

Neatceros, kad pēdējo reizi es jutos tik garlaikots kā lasot Airisas Mērdokas "Nejaušību cilvēku". Airisa Mērdoka taču skaitās viena no top pagājušā gadsimta rakstniecēm, kāpēc tad tik daudzi viņas darbi ir citu viņas darbu atgremojums un kāpēc tikai paretām viņai izdodas mani pārliecināt par viņas patiešām ievērojamajiem talantiem?

Visu šo nedēļu cītīgi skatāmies Heroes, esam pagaidām tikuši galā ar 17 epizodēm. Sākumā bija interesanti, bet nu jau kaut kas ir apnicis (atkal izklausīšos pēc kurnošā veča, bet lai). Kaut kā visi personāži šeit ir tādi diezgan pliekani - ja salīdzina kaut ar to pašu Lost, spriedze ir galīgi nekādā līmenī, brīžiem ir problēmas ar loģiku.

Nule kā es pārkāpju savus principus - rakstīt šeit par ierakstiem, kas atrodami manā MP3 disku kolekcijā. Bet kam gan ir domāti principi, ja ne lai tos pārkāptu? It īpaši, ja vienu albūmu šodien no kolekcijas esmu jau klausījies un aprakstījis, bet ir kaut kas cits, kas manu sirsniņu iekustinājis daudz vairāk par plānveidā klausīto mūziku.

11.novembrī beidzot notiks ilgi gaidītās latviešu megafilmas "Rīgas sargi" pirmizrāde. Nu jau pieejams ne tikai treileris, bet arī TV raidījums, kurā stāsta par šo filmu un rāda tās kadrus. Lūk:

Pašam - lai atcerētos, citiem - lai ievērotu. Bezmaksas Flash kompilators. Manuprāt, ļoti stilīgs risinājums, kā apiet nepieciešamību uzstādīt nelegālu (pirkt legālu) Adobe Flash. Protams, tas gan nozīmē, ka tā vietā, lai uzzīmētu riņķi ar vienu peles kustību, nākas rakstīt kādas desmit-piecpadsmit komandas šī riņķa aprakstīšanai, bet tās jau ir detaļas.

Diez vai es izdarīšu baiso atklājumu, paziņojot, ka "Mass Nerder" nosaukums veidots ar apzinātu asociāciju uz masveida slepkavībām. Taču šī ieraksta saturs nebūt par šādām slepkavībām domāt neliek.

"Safe as Milk" is the debut album from one of the most eccentric, bizarre, original, mindblowing, uncommercial and his-own-path-going musicians of the 1960s and 1970s - Captain Beefheart. His most famous record of course is the nearly insane "Trout Mask Replica", therefore you could be expecting something different from Don van Vliet (that`s Mr Beefhearts real name) and his trusty "Magic Band". You see, "Safe as Milk" is really a safe record and it`s nowhere near to the hilarious absurdity of "Trout Mask Replica". In essence it`s nothing more than a solid blues record. And Beefy himself sounds on here already as an old man, although he was only 25 when he recorded this stuff. When you listen to stuff like "Sure Nuff N Yes I Do", you don`t care whether Captain B was taking the stuff he played seriously or not, whether this all was supposed to be a pun or not, just just enjoy his eclectic performance.

Ja nemaldos, Moby Grape bija viena no grupām, kuras bija iecienījis leģendārais "daugavpilietis", ar kuru NR divus mēnešus nomācījās kopā Filozofijas fakultātē. Šis pats daugavpilietis bija tas, pateicoties kuram es uzzināju par tādu lielisku grupu kā Magma. Patiesību sakot, es gan 100% nevaru garantēt, ka starp viņu un Moby Grape patiešām bija kāda sakarība, bet tā vismaz man šķiet.