Kazhes pierakstu burtnīca

Nezinu, kas man bija licis tā domāt, bet es nez kāpēc visu laiku biju pārliecināts, ka Čets Atkinss bija grupas "Dire Straits" dalībnieks. Patiesībā viņš bija amerikāņu kantrī ģitārists, kas aizrāvās ar džezu, bet viņa saistība ar "Dire Straits" aprobežojas ar to, ka Marks Nopflers no Straits bieži viesojies Atkinsa ierakstos.

Kā esmu novērojis, pēdējā laikā modē ir nākušas pseidodokumentālā stila filmas - tādas, kuras tev tiek pasniegtas kā dokumentāls kino, kurās personāži apzinās kameras klātbūtni un kuras faktiski ir drīzāk mockumentary nekā documentary žanram pieskaitāmas. "Confetti" ir viena no šādām filmām.

Ne katru filmu tu skaties cerībā, ka tā tev liks aizkustinājumā raudāt. Ne katru filmu tu skaties cerībā sagaidīt baisus specefektus, stindzinošu šausmu brīžus, nepārvaramu smieklu lēkmes, dziļas emocionālas atklāsmes vai vēl kaut ko. Ir tādas filmas, kuras tu vienkārši ņem un skaties un atzīsti par sviestu esam. Reno 911 ir viena no šādām filmām.

Krietnais kareivis Šveiks gandrīz ar garantiju būtu nosaucams par 20.gadsimta slavenāko čehu. Arī Latvijā viņa slava ir pamatīgi liela - ne jau ikvienu čehu latvieši apdzied mūziklos un ne jau ikvienā šādā mūziklā piedalās Renārs Kaupers. Tomēr kaut kā bija sagadījies, ka es, it kā būdams čehu/slovāku kultūras cienītājs un zinātājs, Šveiku lasījis tā arī nebiju. Kaut kāda iemesla dēļ tas man nebija šķitis pietiekami pievilcīgs. Tagad es šo kļūdu laboju.

Barijs un Stjuarts ir divi angļu burvju mākslinieki/komiķi, kas slavu ieguva ar saviem raidījumiem "Magick" BBC4 kanālā un kas vienmēr savos priekšnesumos rūpējas par zināma skandalozuma klātbūtni. Šajā filmā viņi pasniedz kā trikus dažādus brīnumus no "Vecās derības" - pārvērš nūjas par čūskām, pārvērš viens otru par sālsstabu, izdzen ļaunos garus, utt.

Pagājušonedēļ piedalījos tā sauktajā Vikipēdijas talkā, kurā Latvijas blogosfēras iemītnieki tika aicināti aktīvi piedalīties latviešu wiki uzlabošanā un papildināšanā. Šeitan atskaišos par izdarīto (ignorējot pavisam sīkos darbus):

Reti gadās kāds mūzikas ieraksts, par kuru varētu pateikt vienlaikus tik daudz un tik maz. Tik daudz - tāpēc ka emociju, asociāciju, atmiņu un informācijas par šo ierakstu manī ir gūzmas. Tik maz - tāpēc ka nekādas vajadzības kaut ko par to vēl teikt vai vēl jo vairāk kaut ko mēģināt atklāt nav.

Pēc ilga, ilga pārtraukuma vakar ņēmām un noskatījāmies svaigāko Simpsonu sēriju (S19E03). Diemžēl tā apstiprina pēdējā laika tendenci - dažas pēdējās Simpsonu sezonas NAV SMIEKLĪGAS. Tieši tā. Reizēm gadās pa kādai labākai sērijai, bet ne vairāk. Ir acīmredzami, ka Groening un kompānija sevi ir izsmēluši (pilnmetrāžas filma man gan patika, bet arī tā nebija nekas ūberkruts), situācijas jau ir totāli nodreijātas utt. Nav iespējams divdesmit gadus no vietas nezaudēt humora svaigumu, it īpaši ja tu darbojies ierobežotā gandrīz Ziepenes stila žanrā - ar fiksētiem personāžiem, fiksētu vidi. Šajā ziņā man patīk "The Office" un "The Extras" veidotāja Stīvena Mērčanta viedoklis, ka seriālam optimālais ilgums ir divi gadi (viņš kā ideālu piesauc "Fawlty Towers"), kas atļauj pateikt pietiekami daudz un vēl nekļūt apnicīgam, bet noturēties līmenī tādu laiku kā tas ir ar Simpsoniem - tas nav iespējams principā.

Reti kad kāds rokmūzikas albūms dod iespēju atstāstīt tā sižetu, bet šis ir tieši tas gadījums. Un tomēr es to neatstāstīšu, jo nekāds dižais šis sižets nav. Tas stāsta par kādu puisi vārdā Džimijs, kuram ne īpaši labi sokas dzīve, un kurā sadzīvo četras dažādas personības, bet neko vairāk es neteikšu.

Kā jau kaut kad nesen rakstīju, pagājušajā nedēļas nogalē tika mazliet runāts par to, cik daudz mūsu (2001.gada absolventu) laika kādreizējo skolotāju vēl ir Āgenskalna ģimnāzijā. Rezultātā radās vēlme apzināt pilnu mūsu kādreizējo skolotāju sarakstu. Atklājās, ka daudzi vārdi ir kaut kur laika gaitā pagaisuši. Šeit publicēju sarakstu ar skolotājiem, pie kuriem esmu savulaik mācījies, un daļai no viņiem (tiem, par kuriem zināju, vai tiem, par kuriem nebija slinkums noskaidrot) - tagadējā nodarbošanās. Ja tev ir kāda informācija, kādas man nav - you`re welcome papildināt. Priekšmetos, kur pastāvēja "alternatīvie" skolotāji (t.i. - bija dalījums grupās), esmu atzīmējis variantus. Kā pamata variantu visur izvēlējos tos skolotājus, pie kuriem mācījos es. Ģimnāzijai atzīmēju arī paralēlklases skolotājus. Jautājuma zīmes vietās, kur esmu aizmirsis skolotājam vārdu (given name), kā arī vietās, kur zinu, ka kaut kāds skolotājs bija, bet kā viņu sauca, neatceros. Noteikti ir arī vietas, kur esmu aizmirsis, ka tur bija vēl kāds skolotājs.