Kazhes pierakstu burtnīca

Pie Laacz raksta par Vikipēdijas talku radusies diskusija par tēmu, cik lielai ir jābūt brīvībai Vikipēdijā. Proti, vai šādā enciklopēdijā ir jāpieļauj rakstīšana par (strikti ņemot) nebūtiskām tēmām, rūpējoties par projekta atvērtību. Piemēram, vai es varu izveidot Vikipēdijā rakstu par manām nierēm vai milzīgu kalkulatoru, kas stāv uz mana galda darbā.

Vārds "barbars" - ar ko tas tev asociējas? Vai tev prātā ienāk augsti civilizēts un humāns cilvēks, kas ir ne tikai prasmīgs arodnieks, bet arī šo to jēdz no dabas un zinātnes? Vai arī tu iztēlojies zvērādā tērpušos mežoni, kas grauž kaulu?

"End of the Century" ir viens no visdīvainākajiem albūmiem rokmūzikas vēsturē, tur nevar būt divu domu. Tajā viena no pirmajām amerikāņu pankroka grupām (vai pareizāk grupa, kura būtu uzskatāma par pankroka "izgudrotāju") par producentu bija pieaicinājusi Filu Spektoru, kura "wall of sound" atpazīstamie aranžējumi caurvija megatonnas sešdesmito gadu saldās popmūzikas un kura galvenais triks bija aranžējumos iesaistīt iespējami vairāk dažādu mūzikas instrumentu. Kā Spektora maksimālisms varētu sadzīvot ar Ramones minimālismu? Kā Ramones vispār iedomājās, ka Spektors varētu būt viņiem piemērots producents? Nezinu. Bet tā sagadījās.

Reta situācija - vienā vakarā noskatījāmies divas filmas, turklāt divas romantiskas komēdijas. Nezinu, vai būtu godīgi, tās salīdzināt vienu ar otru kā Holivudas un Eiropas kino pretskatu. Kaut gan - kāpēc nē? Abas šīs filmas nekļuva par komerciāliem grāvējiem, abās bija pāris zināmas sejas un (izdomā trešo līdzību pats).

Ja nu gadījumā izrādās, ka tu, manu dārgo lasītāj, neesi vēl sasniedzis atbilstošo vecumu (kas tas lai arī nebūtu), es tevi brīdinu uzreiz - šis raksts nav paredzēts tev. Šajā tekstā būs pieminētas lesbietes, vagīnas, mākslīgie peņi, incesti un vardarbība.

Šorīt izlēmu braukt uz darbu ar savu velosipēdu un nevis Lienes. Tā kā konstatēju, ka riepas tam bija patukšas, ķēros pie pumpēšanas. Un kaut kādā veidā vai nu saplēsu kameru vai arī (nesaprotu kādā veidā, bet tas izskatās ticamākais variants - gumiju pie ventiļa. Rezultātā - trešo reizi šogad man ir tukšās riepas problēma un atkal jau braukāju ar Lienes velosipēdu.

Brūsa Springstīna albūms "Born in the USA" ir tik liels, ka manā saitā tas acīmredzami neietilpst. Tas ir tik grandiozs, ka par to runāt vispār nebūtu pieklājīgi. Tas ir tik epohāls, tik dižens, ka man par to rakstīt nevajadzētu. Un tomēr es rakstīšu.

main headline | Create infographics

"Mazā princese" oriģinālā bija Frānsesas Hodžsones Bērnetas tāda paša nosaukuma bērnu grāmata. Mazāk oriģinālā tā ir trīsdesmito gadu filma ar Šērliju Templu galvenajā lomā. Interesanti, ka šīs - 1995.gada - filmas galvenās lomas atveidotāja Līzele Metjūza ir vienas no Amerikas bagātākajām dzimtām atvase, t.b., viena no Parisas Hiltones līdziniecēm. Protams, tas par filmu neko nesaka, es jau neapgalvoju, ka aktiertalants var būt tikai Bronksas strādnieku ģimeņu bērniem (lai arī varbūt tā uzskatu).

"Rej uz mēnesi" bija pirmais ieraksts, ko Ozijs ierakstīja bez sava diženā ieroču (ģitāru) nesēja Randy Rhoads, kā rezultātā šis ieraksts netiek uzskatīts ne tuvu tik labs kā līdzšinējie Ozzmana solo veikumi, lai gan patiesībā tas, protams, īpaši neatšķiras no citiem viņa veikumiem.