Kazhes pierakstu burtnīca

"Akvarium" es mēģināju neveiksmīgi izmantot kā argumentu. Domāju, ka neveiksmīgi ne tāpēc, ka arguments bija vājš. Situācijā, kad Ženēvā kompānijas mājā vakarā izcēlās diskusijas par to, vai rietumu popmūziķi būtu gatavi par naudu uzstāties privātā ballītē pie kāda bieziķa mājās, mans kolēģis Sergejs izteica apgalvojumu, ka neviena rietumu estrādes zvaigzne tā nedarītu, kamēr pilnīgi jebkura krievu zvaigzne tā darīt. Es šim jautāju, vai viņš patiešām domā, ka Boriss Grebenščikovs būtu vieglāk gatavs pārdoties nekā, teiksim, Pinka. Un saņēmu atbildi - jā.

"Amarcord" bija pēdējā no patiesi lielajām Frederiko Fellini filmām - "Kabīrijas naktis", "La Strada", "La Dolce Vita", "8 1/2". No šīm filmām "Amarcord" (jeb latviski - "Atceros") ir visvieglākā, būdama pamatā traģikomēdija, lai arī ar gana daudziem dramatiskuma elementiem.

Kā var atklāt interneta plašumos, Sergejs Minajevs ir kļuvis par šīs sezonas krievu literatūras grāvēju un viņa debijas romāns "Духless" (lasīt - bezgarīgais) ir atzīts par kaut ko gandrīz vai iepriekš nepieredzētu.

First, let me state it clear. The subject of concern is a B-movie. Therefore one shouldn`t await good acting, a normal script or any form of special effects. What the film has is an interesting idea - some aliens make documentary about the most complicated mating dance in the Universe - the one performed by humans. As a part of the mating dance many things are treated - from the first kiss on to safe sex, more safe sex and until the situation where unsafe sex turns into a child. That`s about it - most things people say and do are totally cliched. At some parts the guy acts like a total loser, but still one thing is what makes this film worth seing (and it`s not Carmen Electra`s boobs) - it`s the silly things the alien narrator says interpreting many things in the silliest way. So, it`s nothing that one can remember for a long time but just a funny flick.

Es zināju, ka tas brīdis pienāks un ka tas man nesagādās daudz prieka. Ir pienākusi diena, kad manās ausīs ir ieskanējies "Cradle of Filth", lai gan es vēl neplānoju pārvākties dzīvot uz servertelpu vai vēl jo vairāk Ieteikt kādam šo grupu klausīties. Bet man pašam to darīt nākas, jo MP3 disks ar numuru 6 satur šīs grupas mini albūmu "V Empire".

Kad šo albūmu tikko biju ieguvis savā īpašumā, tas man nez kāpēc sagādāja pamatīgu vilšanos, lai arī es absolūti vairs nezinu, ko tolaik gaidīju no šīs grupas un pat no kurienes es zināju par tās eksistenci.

Who knows why I read something like this. This is supposed to help you learn to read better than you did before - to get more meaning from a text, but I say - it makes very little sense to me. Probably because I didn`t pay attention. All but a short part of the book telling about the life of imprisoned criminals participating i a writers club - it`s really professionally written and interesting to read. Otherwise there`s some analysis of quotes by some famous writers but since those quotes are neither witty nor smart, I don`t need to know much more about them. And detailed biographies of Prouste and Joyce don`t leave such a strong imperssion upon me neither.

Šķiet, ka filmai "Dzīve ir skaista" pieder absolūtais rekords sagatavošanās laika ziņā no brīža, kad filmu ieguvu savā rīcībā, līdz brīdim, kad to noskatījos (iespējams gan, ka manā plauktā ir pāris filmas, kas šādā statusā dzīvo pat vēl daudz ilgāk, bet tās es tik ļoti neizjūtu - viena lieta ir filma kompaktdiskā un pavisam cita - datorā). Kā var noskaidrot pēc faila izveidošanas vecuma, šo filmu ieguvu pirms gandrīz precīzi divarpus gadiem un ne reizi vien biju tuvu tam, lai to noskatītos.

Šo filmu pirms dažiem mēnešiem Liene izdomāja, ka viņa ļoti grib noskatīties. Ievērojot to, ka to noskatījos tikai, kamēr Liene ir Ēģiptē, te var saskatīt zināmu silloģismu (es gan nezinu, ko nozīmē silloģisms, bet šis vārds izklausās tāds, ka to varētu izmantot inteliģenti cilvēki). Kad nākamajā dienā biju filmu lejuplādējis, izrādījās, ka Liene to vairs redzēt negrib un par spīti maniem daudziem pielaušanas mēģinājumiem, mēs šo filmu tā arī nenoskatījāmies. Sarunu par tēmu "Atšķirības starp vīrieti un sievieti (neskaitot ģenitālijas)" atlikšu citai reizei.

Kā manā mūzikas ierakstu kolekcijā nokļuva šis Ministry albūms, es atceros ļoti labi. To ieguvu tikai tālab, ka uzskatīju to par parodiju par Pink Floyd "Dark side of the moon", turklāt tolaik, protams, neiedomājos, ka "Dark side of the spoon" varētu ar PF īpaši saistīts nebūt, bet gan tulkojumā uz latviešu valodu nozīmēt "heroīna lietošanas negatīvā puse". Un to tas visticamākais arī nozīmē, lai gan viena lieta Ministry "Dark Side" un PF "Dark Side" ir kopīga - diezgan pesimistisks un paranojas pārņemts skatījums uz pasauli. Tikai Pink Floyd nekad nav spēlējuši industriālo metālu, tāds mazs sīkumiņš. Tikām "Ministry" ir viena no lielākajām šī stila blicēm. Īpaši simpātisks šāds metāla veids man gan nav nekad šķitis, jo tajā nav tā vienīgā elementa, kas man patiešām patīk labā metālā - sarežģītu melodiju spēlēšana milzīgā ātrumā. Tā vietā Ministry piedāvā mūziku, kādu būtu varējuši spēlēt Depeche Mode, ja viņi new wave stila sintezatoru vietā būtu izvēlējušies šāda stila virzienu. Plus, ja Depeche Mode nebūtu rūpīgi domājuši par melodijām (tā ka paralēles drīzāk būtu velkamas ar mūsdienu, nevis 80-to gadu DM). Par ko šajā albūmā dzied Als Jorgensons?