Kazhes pierakstu burtnīca

Nav tā, ka es būtu kā traks pēc filmām par zombijiem, bet būtu neiespējami iedomāties, ka es negribētu redzēt zombiju filmu, kuru režisējis Džims Džārmušs, bet uz ekrāna redzami Bils Marejs, Stīvs Bušemi, Tilda Svintone, Toms Veitss un (epizodiskā lomā) Igijs Pops. Turklāt 2020.gada pavasaris, kad zināmā mērā pasaule patiešām piedzīvo zombiju apokalipsi, ir īstais laiks, kad šādu filmu skatīties. Gribētos cerēt gan, ka, atšķirībā no Adama Draivera varoņa šajā filmā, realitātē neviens nav izlasījis pilnu scenāriju un nevar paziņot, ka "tas viss beidzas slikti".

Rīga sacentīsies ar Liepāju futbolā. RFK uzvar Rīgas meistarības izcīņā. Petkevičs lūdz apžēlošanu.

Amatieris zaudē Daugavpilī. Amatieris uzveic profesionāli tenisā. Rīgā ieradies Ernests Plāķis.

Olimpija apliecina JKS savu pārākumu. Bokseris Karnera iesaistīts cīņu sarunāšanā. Uz Berlīni brauks Daliņš un Motmillers.

Džokeris ir interesanta filma ar savu blēdīgumu. Tu zini, ka tā ir izcelsmes stāsts Betmena sāgas ļaundarim Džokeram, bet patiesībā nekas šajā filmā nav tāds, kas to pa īstam saista ar komiksu pasauli, tik vien kā personāži, kuri no tās nākuši. Ja filmas darbība oficiāli risinātos Ņujorkā, nevis Gotemā, un dažiem personāžiem nomainītu vārdus, tā būtu pilnīgi normāls stāsts par psihiskās veselības ārstēšanas problēmām Amerikā komplektā ar korupciju, sabiedrības noslāņošanos un nežēlību. Bet pietiek tev iedot kādus atskaites punktus, un filmai ir uzreiz pilnīgi cita ažiotāža un nesamērojami lielāka auditorija. Nezinu, vai šādas tendences turpināsies, bet "Joker" varētu būt labs piemērs, lai kā nākamo izveidotu filmu par Brūsa Veina vecāku laulības dzīvi vai romantisku komēdiju par topošā Riddler dēkām koledžā, sekojot līdzīgam principam, kā reiz aprakstīja xkcd attiecībā uz drošības inženieriem, kurus var ieinteresēt klausīties tenkas, ja tu tikai varoņus sauc par Alice, Bob un Carol, un viņi automātiski pieņems, ka runa ir par kādu security breach, nevis par to, kurš ar kuru guļ un ko par to domā trešās personas.

Tallinas futbolisti Rīgā nepārliecina. Šmelings mēģina palikt viesnīcā nemaksājot.

Turpinu Dirty Deal Teatro izrāžu-instrukciju iepazīšanu, baudot dažādas netradicionālas mākslas formas. Šoreiz - Anetes Konstes "Noziegums", kura tapšanā piedalījušies arī Jānis Joņevs un Elizabete Lukšo-Ražinska.

1930.gada 2.Lieldienās Latvijā laikraksti neiznāca. Periodika.lv atrodamas vien pāris PSRS izdotas latviešu avīzes ar šo datumu, bet par sportu tur nav ne vārda. Biju domājis atskatīties uz kādu pirmskara Latvijas sportistu, kas dzimis 21.aprīlī, bet kā tādi tiek minēti vienīgi barjerskējējs Egons Mauriņš (1920), RAB volejboliste Elfrīda Kaspina un vieglatlēts Leonhards Vēvers. Par viņu biogrāfijām bez sevišķiem pētījumiem nekas vairāk noskaidrojams nebija (un nav arī skaidrs - vai ir vērts). Pat, ja skatās, vēlākos laikos, 21.aprīlis nav kļuvis par dzimšanas dienu pašiem izcilākajiem Latvijas sportistiem - Wikipedia kā šī datuma jubilārus man atklāja tik vien kā hokejistus Juri Opuļski un Egilu Kalnu.

Apstākļos, kad teātris kā klātienes mākslas forma nav iespējams, Dirty Deal Teatro iet pavisam negaidītu ceļu - piedāvājot izrādes-instrukcijas, kuras nosacītie skatītāji bauda/veic/izmēģina (kā nu tas droši vien kurā gadījumā) sanāk individuāli (vai pāros) mājas apstākļos. Mani visādi dīvaini formāti vienmēr ir interesējuši, tad nu sāku savu ceļojumu šādu instrukciju pasaulē, redzēs, kur tās mani aizvedīs un ko par sevi pašu atklās.

Amatieris - Pavasara kausa ieguvējs. Rīgā viesosies igauņu strādnieku cīkstoņi.