Kazhes pierakstu burtnīca

Šīs dienas sporta jaunumu vidū īpaši jāizceļ pats pirmais ieraksts - par skriešanu mežā.

1930.gadā 17.marts bija pirmdiena, bet tolaik daudzi laikraksti pirmdienās neiznāca, līdz ar to sporta pārskats no tiem pāris izdevumiem, kuri šajā dienā tika izdoti un kaut ko rakstīja arī par sportu.

Pirmdienas vakarā, kad gājām uz Ģertrūdes ielas teātri, lai skatītos Vladislava Nastavševa jaunāko iestudējumu "Te sākas nakts", vēl cerējām, ka šis nebūs pēdējais gājiens uz teātri šajā sezonā, bet vienlaikus - bijām gatavi, ka tā tas varētu izrādīties. Un patiesi - piektdienai paredzēto "Lepnuma un aizspriedumu" izrādi atcēla, tiesa, jau ceturtdien bijām izlēmuši, ka viss - teātra tagad kādu laiku vairāk nebūs. Līdz ar to tagad uz neidentificējamu laika posmu "Te sākas nakts" būs pēdējā izrāde, ko būsim pašu acīm skatījuši teātrī. Noteikti tas nav sliktākais veids, kā atvadīties no aktīvas teātra sezonas.

Tā kā sporta cienītājiem šobrīd ir visai akūts jebkādu ziņu trūkums par viņu iecienītajām norisēm un sporta mediji galvenokārt raksta par atceltām sacensībām un inficētiem sportistiem, noskaņojuma uzlabošanai pagaidām nodrošināšu ikdienas sporta ziņu pārskatus no 1930.gada Latvijas avīzēm (būtu ņēmis 100 gadu pagātni, bet 1920.gada pavasarī vēl nebijas noslēgušas Brīvības cīņas, līdz ar to sports arī tolaik nebija sevišķa prioritāte). Ziņas tiks sniegtas no attiecīgā datums laikrakstiem (nevis par norisēm konkrētajā dienā, jo tam grūtāk izsekot). Kā vienpersonisks preses apskata autors, atlasu tos notikumus, kas man šķiet interesantāki un aktuālāki. Tur, kur tas šķitīs lietderīgi, pievienošu saites uz papildu informāciju par konkrētu notikumu, sporta veidu vai sportistu, kaut kur gan jau būs arī kāds mans komentārs klāt.

Turpinām ceļojumu pa Silīcija ielejas seriālu, sasniedzot tā ekvatoru. Šajā sezonā Pied Piper palaiž savu produktu tirgū un saskaras ar problēmām, kas pazīstamas katrai reālās pasaules kompānijai - cīņu par daily active users uzlabošanu, jo kāda jēga no daudz reģistrētiem lietotājiem, ja viņi nekad tavā platformā neatgriežas. Otra tēma - Ričarda nespēja samierināties ar to, ka viņš vairs nav Pied Piper izpilddirektors (un sekojoša atgriešanās šajā amatā) - atkal pilnīgi skaidra tēma.

Janvāra beigās kādā namā Āgenskalnā ar oficiālo segvārdu "Suņu rietava" norisinājušās pirmās pusoficiālās sacensības kādā pagaidām visai mazzināmā orientēšanās sporta disciplīnā ar īpatnēju nosaukumu: drogainings. Par sacensību norisi ziņo specializētais laikraksts "Restorānvagons":

Kvadrifrons pamazām pārņem visus Latvijas teātrus, un nav brīnums, ka viena no pēdējo sezonu labāk vērtētajām Valmieras drāmas teātra izrādēm, nav iztikusi bez šīs Rīgas četrotnes līdzdalības, "Martinu Īdenu" režisējot Klāvam Mellim, bet vienā no centrālajām lomām tajā spēlējot Ancei Strazdai.

Pagājušogad mēs paviesojāmies Edinburgā, kur cita starpā apmeklējām arī Grejfrajeras Bobija pieminekli un kapavietu. Protams, jau pēc paviesošanās šajā objektā izlasīju, ka leģenda par uzticīgo suni visticamākais ir ļoti tāla no patiesības, bet tas droši vien nav sevišķi svarīgi. Kādu laiku par šo suni nebiju vispār domājis, līdz nejauši ieraudzīju grāmatu plauktā šo sējumu un izlēmu dot tam iespēju.

Ansamblis Manta pēdējos dažus gadus uzstājas visai neregulāri. Arī es koncertus neapmeklēju bieži, līdz ar to var teikt, ka šajā jautājumā mums ir saskaņa. Iepriekšējo reizi viņus redzēju spēlējam pirms mazliet vairāk kā gada, un tajā pašā vietā - bārā Republika. Tagad, 2020.gada februāra nogalē, tikāmies atkal.

Viktora Suvorova spožākie slavas laiki bija pagājušās tūkstošgades pēdējās desmitgades, pateicoties diviem darbiem - "Akvārijs" un "Ledlauzis". Taču arī turpmākajās desmitgadēs viņš rakstīja un joprojām raksta, noteikti saglabājot sev kaut kādu stabilu auditoriju un vairs droši vien neraisot sevišķu interesi pat Putiniskās Krievijas ideoloģiskajiem cīnītājiem, jo Suvorovs gluži vienkārši vairs nav gana dzirdams, lai par viņu būtu vērts satraukties.