Segodņa

Daliņš uzvar 20 kilometru soļojumā, kamēr cross-country - skrejošais mācītājs Vilhelms Migla. JKS - meistars volejbolā.

Olimpijas katastrofa pret RFK. Jauns tenisa supertalants?

Eltons Džons iet Fredija Merkūrija pēdās - tā varētu teikt, ka ņem vērā, ka "Rocketman", kas uz ekrāniem iznāca aptuveni gadu pēc "Bohemian Rhapsody" arī ir filma par no Lielbritānijas nākušu rokzvaigzni, kam bija sarežģītas attiecības ar vecākiem, netradicionāla seksuāla orientācija, nosliece uz ekstravagantiem tērpiem un narkotiskām ballītēm. Papildināsim to ar apstākli, ka Džons Rīds - Eltona Džona ilggadīgs menedžeris un mīļotais cilvēks, vairāku gadu gadumā bija arī Queen menedžeris. Un (kas gan nevienā no filmām netiek pieminēts) Eltons Džons uzstājās Fredija Merkūrija piemiņas koncertā. Un šīm filmām pat ir kopīgs režisors - Deksters Flečers, kurš gan "Bohemian Rhapsody" gadījumā neparādījās titros kā režisors, jo... pārāk sarežģīts stāsts. Kā lai arī nebūtu - skaidrs ir tas, ka šīm filmām ir daudz kopīga, bet ir arī daudz atšķirīga.

Ikviena nacionāli domājoša latvieša pienākums - atbalstīt Rīgas tenisa klubu! Šodien pirmo reizi šogad tiekas Latvijas labākās futbola komandas: RFK un Liepājas Olimpija.

Mariss Vētra (īstajā vārdā Morics Blumbergs) vislabāk noteikti bija pazīstams kā operdziedātājs (šajā jomā viņa slava pirmskara gados sniedzās ārpus Latvijas robežām), bet tuvāk mūža nogalei, jau trimdā, par nozīmīgu viņa dzīves daļu kļuva arī rakstniecība. "Karaļa viesi" stāsta par aptuveni divarpus dzīves gadiem Otrā Pasaules kara beigu posmā un pēc kara, ko viņš pavadīja Zviedrijā (tādējādi būdams Zviedrijas karaļa viesis). Centrālie notikumi (tādi, kas plašāki par paša autora dzīvi) ir prognozējamie - tas, kā notika latviešu bēgšana uz Zviedriju, notikumi Kurzemes cietoksnī un pēc kara notikusī Zviedrijas valdības veiktā baltiešu karavīru izdošana PSRS.

Kas īsti notika Monako? Slavena tenisiste atvadās no sporta, jo sievas pienākums ir ziedot visu savu interesi ģimenes dzīvei. Roberts Plūme vairs nebrauc ar riteni.

Turpinām skatīties teātra izrādes, kuras uz skatuves jau gadiem nav pieejamas, bet ārkārtas stāvoklis tās atnes pie tevis uz mājām. Kā jau vienmēr - juridiska atruna, ka ir neiespējami pateikt, vai manas emocijas, skatoties izrādi klātienē, būtu tādas pašas kā mājas apstākļos, bet tā kā šobrīd cita formāta teātris nemaz nepastāv, arī draugu vidū esam vienojušies, ka kopš 2020.gada marta izrādes, kas ir skatītas Internetā, skaitās tāpat kā izrādes, kas redzētas teātrī.

Korejiešu režisoram Bonam Čunho ir izdevies kaut kas tāds, kas nav bijis pa spējam nevienam un nekad - radīt filmu, kuru ASV kinoakadēmija apbalvo kā gada labāko filmu, par spīti tam, ka šī filma ir "svešvalodā". Man gandrīz vai šķita, ka šādu sasniegumu bija jau guvis francūzis Mišels Hazanāvičs ar "Mākslinieku", bet tā filma tomēr bija mēmā kino tehnikā veidota, plus vēl vienīgais teikums, kas tajā tiek pateikts, tomēr ir angliski, līdz ar to - nudien neskaitās. Un tā nu ir sanācis, ka Bons Čunho ir paveicis to, kas nebija pa spēkam ne Kimam Ki Dukam, ne Bunjuelam, ne Trifo, ne Godāram, ne Kurosavam, ne Bergmanam, ne Joseliani, ne Tarkovskim, ne Fellini un pat ne Aigaram Graubam. Diez vai tālab "Parazīta" režisoru kāds uzskatīs par pārāku kā visus iepriekšējā teikumā uzskaitītos režisorus (izņemot Graubu), bet tas noteikti ir pieminēšanas vērts fakts.

Ieskats profesionālā restlinga aizkulisēs. Noskaidrots Latvijas meistars volejbolā.