Kazhes pierakstu burtnīca

Pagaidām vēl neesam sasnieguši to laiku, kad uz bērnu izrādēm teātros būs jāiet piespiedu kārtā. Patiesībā, šobrīd neesam sasnieguši to laiku, kad uz teātri vispār var iet, tāpēc arī "Sarkangalvīte un vilks" vispār bija skatāma Internetā. Taču šo bērniem domāto izrādi tomēr izlēmām skatīties (pareizāk - es ierosināju), jo tajā piedalījās Zvirbuļu orķestris, aiz kura maskām bija mūziķi, kurus varētu saukt par "Mantu" ar Maiju Ušču kā basisti vai "Gaujartu" ar Raiti Viļumovu pie bungām. Patiesībā - varbūt to arī varētu saukt par "Hospitāļu ielu" ar Raiti Viļumovu pie bungām, bet tas jau būtu pavisam tālu tēmēts. Un muzikāli vispār nav šaubu par to, vai tā bija "Manta" vai "Gaujarts", jo visu dziesmu autors ir Edgars Mākens un arī skanējums tām ir izteikti gaujartisks.

Dāņi parāda RFK, kā jāspēlē futbols. Skrējienā Rīga - Majori apbalvos 3 no 4 komandām.

RFK samēros spēkus ar dāņiem. Notiks stafetes skrējiens Rīga - Majori.

Motociklisti kaujas ar futbola faniem, Amatieris un Unions cīnās neizšķirti. SSS izziņo savas izlases kandidātus.

Nopietnas motosacīkstes pie Bernātiem. Olimpijas uzvara pret ASK īsti neskaitās, jo gūta ar 11 metru soda sitienu.

It kā es pirms šīs filmas skatīšanās zināju, ka tās darbība nebūs tajā Mančestrā, kurā par superzvaigznēm kļuva Bekhems un Ronaldu, taču jau skatīšanās gaitā mani tāpat pārsteidza, kas tas par sviestu - kāpēc filmas galvenais varonis televīzijā skatījās NBA, nevis futbolu. Tikai tajā brīdī, kad pirmo reizi uz ekrāna parādījās automašīnas, kas brauca pa labo ceļa pusi, manī atkal saslēdzās - nudien, šī Mančestra pie jūras ir mazpilsēta kaut kur ASV, un tur neviens par seru Aleksu Fergusonu nav informēts.

Tikai futbols! Vācija spēlē neizšķirti ar Angliju. Vanderers pieveic igauņu viesus. Olimpija pārspēj ASK.

RFK zaudē Tallinas Sportam. Izziņoti futbola izlases kandidāti.

Vācija pazemo futbolā Šveici, gatavojas apliecināt spēku pret Angliju. Jūrmalas futbola laukums nav derīgs spēlēm. RFK mēģinās revanšēties igauņiem.

Kaut kad sendienās es "Mazo princi", protams, biju lasījis, bet tagad pienācis tāds laiks, kad esmu spējīgs to uztvert arī oriģinālā. Un jāatzīst, ka šī ir ļoti laba grāmata, kuru lasīt cilvēkam, kuram franču valodas zināšanas nav tās spožākās, jo Sentekziperī to galīgi nav rakstījis sarežģītā manierē. Savā ziņā var teikt, ka "Mazā prinča" skolu bija izgājusi vēl viena autore, kuras franču grāmatas ir izcili viegli lasāmas - Agota Kristofa, kas turklāt vēl neizmantoja citus laikus, kā vien vienkāršo tagadni (un kuras darbus es arī esmu lasījis franču mēlē tieši šī iemesla dēļ).