Kazhes pierakstu burtnīca

Vai notiks Ziemeļaustrumeiropas labāko klubu kauss futbolā? Jānis Polis pieveic Horvatu.

Klusa diena sportā. Saistošākais, kas šodien piedāvājumā: informācija par slavenu amerikāņu cīkstoni Rīgā (nekad neesmu par tādu dzirdējis).

Silīcija ielejā esam pārvarējuši ekvatoru un ieejam fāzē, kad Pied Piper sāk kļūt par tādu uzņēmumu, kas tam ar laiku ļautu iegūt vienradža statusu. Protams, ceļš uz turieni ir garš un līkumots, līdz ar to ceturtās sezonas sākumā tiek iziets cauri versijai "Ja nu mēs taisītu video čata aplikāciju", kas visai ātri pārtop par kaut ko tādu, ko labāk nesaukt vārdā, jo kas zina, vai tā piesaukšana vien man nevarētu kādreiz atmaksāties vissliktākajā veidā (īsais raksturojums: tas ir video čats, kurā netiek pārbaudīts, vai tā lietotāji ir pilngadīgi). Līdz ar to Dinešs kā uzņēmuma CEO savas gaitas izbeidz tikpat strauji kā tās uzsācis. Tad vēl te parādās cita brīnišķīga aplikācija, kas ļauj noskaidrot, vai attēlā redzamais objekts ir vai nav hotdogs. Diemžēl Latvijas tirgū es tam potenciālu nesaskatu - ja vēl ar to varētu identificēt kartupeli, būtu cita lieta.

Anšlava Eglīša rakstnieka daiļradē ir grāmatas, kuras manās acīs ietilpst latviešu literatūras zelta fondā, ir izteikti viduvēji darbi, kas veido fonu, un ir romāni, kuri ir izpelnījušies gana labus vērtējumus no kritiķu un lasītāju puses, bet manī tie raisa asu pretreakciju. Romānam "Es nebiju varonis" bija visas iespējas iekļūt trešajā kategorijā, bet tas piezemējās otrajā plauktiņā. Grāmata vēsta par tās varoņa, kurš pats gan sevi pozicionē kā antivaroni, bet normālam lasītājam kļūst skaidrs, ka tieši tāds Rainis Ozolājs ir cilvēks, kurš 2.Pasaules kara apstākļos būtu saucams par varoni, gaitām 2.Pasaules karā un, ja salīdzina ar vēlākiem autora darbiem ("Piecas dienas", "Vai te var dabūt alu?"), autora skatījums uz globālajām norisēm šķiet izteikti sakarīgāks un mazāk polarizēts. Taču tas galīgi nenāk par labu ticamības elementam pašā romānā.

Vai ungāru galda tenisa meistari spēlēs Rīgā? Bīleskalns iet uz trim Latvijas rekordiem. Iespēja pieteikties Jūrmalas sporta komandās.

Vilcieniņu meistarības sezonas noslēgums šogad nebija tāds kā citus gadus, un šī ir tā reize, kad "citāds" (kā tas arī ir visbiežāk) noteikti nenozīmē "labāks". Savā ziņā jau ļoti savlaicīgi Vilcieniņu meistarībā aizsākās sociālā izolācija - ne velti turnīra astotās kārtas rezultāti netika publiskoti "Restorānvagonā" un arī dalībnieki pirms noslēdzošās kārtas spēlēm nebija informēti par stāvoklī turnīra kopvērtējumā, to, cik punktus kurš zaudēs, izslēdzot sliktākās spēles rezultātu un tā tālāk.

Presē klusa diena, jo nedēļas vidū apstākļos, kad gandrīz visiem sportistiem ir jāiet uz darbu, sevišķi daudz notikumu būt nevar.

Rūdolfs Karičiola komentē Latvijas ceļus. Apprecējusies pasaulē labākā tenisiste. Detaļas par skandālu Eiropas čempionātā daiļslidošanā. Tas viss - šodienas sporta ziņu apskatā!

Šodienas sporta preses pārskatā uzzinām, ka arī pimskara gados sportisti mēdza mainīt valstspiederību. Tāpat iepazīstam ļoti nozīmīgu atgadījumu, kurā cietuši garo distanču skrējāja zābaki.

Kā jau tas parasti notiek ar grāmatām vācu valodā, Hermaņa Zudermana "Rūpju kundze" manā lasīšanas sarakstā nonāca atbilstoši viszemākajam literatūras izvēles kritērijam - šī grāmata bija pieejama. Tā varētu būt īstā vieta kādam muļķīgam piedauzīgam jokam, bet man īsti labi nesanāk to noformulēt un tu jau tāpat saprati, ko es gribētu pateikt. Taču vismaz grāmatu ziņā ir tā, ka tāda puslīdz nejauša lasāmvielas izvēle nebūt ne garantēti izrādīsies katastrofāli neveiksmīgam un ar potenciālām sekām seksuāli transmisīvas slimības veidā.