Kazhes pierakstu burtnīca

Dziesminieks Džeiks Holmss rokmūzikas vēsturē ir iegājis ar vienu vienīgu dziesmu, kura gan slavena kļuva pilnīgi citā izpildījumā un par kuru pašam Holmsam sākotnēji netika ne autortiesību nauda, ne kaut viņa vārda pieminēšana kā dziesmas autoram. Skarbs liktenis, ko lai saka, jo īpaši, ja ņem vērā, ka viņa radīta ir viena no slavenākajām "Led Zeppelin" dziesmām.

"Vidvuda stāsts" mani uzrunāja ar savu nosaukumu. Proti, ar vārdu Vidvuds. Savulaik, pirms gadiem desmit vai pat vairāk, bija man tāds pseidonīms - Vidvuds Taipiņš, kur dzīvoja "Diskonta" listē. Patiesībā arī grāmata par Vidvudu tapusi, cik var saprast, aptuveni tajā pat laikā, kad darbojās Taipiņa kungs, tomēr domājams tiešas saistības starp šiem diviem Vidvudiem nav. Kā vēsta PMLP personvārdu datu bāze, šobrīd Latvijā ir 41 Vidvuds. Tas tā - informācijai.

Svētdien devāmies ar velo nelielā izbraucienā pa pēdām "Sarkanajam oktobrim". Apskatījām šādus tādus torņus, bunkurus, pazemes ejas un ko nu tur vēl padomju armija bija paspējusi Kurzemes piekrastē sabūvēt, bet ne par to ir šis stāsts.

Grāmatas autors Mikels Svane ir Zendesk dibinātājs (viens no trijiem) un CEO. "Kas ir Zendesk?" tu man vaicāsi. Zendesk ir helpdesk (lietotāju atbalsta servisa) platforma, diezgan neapstrīdami savas nozares līderi, publiska kompānija ar akcijām Ņujorkas fondu biržā. Bieži Zendesk piesauc kā vienu no top piemēriem sākotnējam startup, kas izaudzis par ļoti veiksmīgu globālu kompāniju. Turklāt vēl - radīts Eiropā. Cik bieži par Zendesk nākas dzirdēt Latvijā? Aptuveni nekad, vismaz Delfi meklētājs uz šo atslēgas vārdu atrod precīzi nulli rezultātu.

Kopš mājās parādījies projektors, diezgan izteikti filmas sanāk skatīties retāk, nekā iepriekš. Tiesa, neko citu gan nevar gaidīt, ja gads tik bagāts dažādiem izaicinājumiem. Līdz ar to labi, ja reizi divās nedēļās vispār kaut ko skatāmies. Un šo filmu patiesībā jau gribēju redzēt kādu laiciņu.

Festivālā Positivus īsti par pastāvīgu apmeklētāju sevi dēvēt neesmu tiesīgs, bet šāda tāda pieredze tā skatīšanā laika gaitā ir uzkrājusies, šogad ceļu uz Salacgrīvas piejūras ballīti mērojot ceturto reizi. Centīšos pārmērīgi neaizrauties ar spriedelējumiem par festivāla publiku, tās degradācijas/narkoatkarības/tikumiskā pagrimuma līmeni, ņirgāšanos par Tuborg alu vai iesmiešanu par mūziķiem, kas pusaizmigušus tīņus nodēvē par "the best crowd ever!" Tā vietā centīšos dalīties par festivāla mazāk aprunāto pusi - mūziku.

Kas ir kopīgs āfrikāņu "runājošajām" bungām, optiskajam telegrāfam, Enigmas atšifrēšanai, cilvēka DNS un Internetam? Atbilde rodama šīs grāmatas nosaukumā - visas šīs parādības vieno informācija, kuras vēsturē visai detalizētu ieskatu arī sniedz šī grāmata.

Iegāju pirms pāris nedēļām grāmatnīcā pirkt dāvanu vienam draugam. Pēkšņi redzu: "Vai te var dabūt alu?" Un vēl uz vāka - dubultšaha galdiņš. Kādi varianti - jāpērk, jālasa. Kā nekā Anšlavs Eglītis ir viens no tiem latviešu rakstniekiem, kuru darbi tipiski galīgi neizceļas ar salkanu gaušanos.

Es esmu kulturāls cilvēks. Es esmu kulturāls cilvēks. Es esmu kulturāls cilvēks. Vai arī vismaz tā domāju. Tomēr realitāte ir tāda, ka šī bija pirmā (!) reize, kad apmeklēju kādu koncertu, kuram ir kaut mazākā saistība ar Dziesmu svētkiem. Vai tas kaut ko liecina par manī iztrūkstošo patriotisma devu? Ceru, ka nē. Tomēr kori man kopš bērnības vienmēr bija šķituši tāda visai tumša un apšaubāma padarīšana. Pēdējā laikā gan šis tas ir mainījies, un vismaz Baložu "Mans zirgs" kora "Juventus" izpildījumā man ļoti tīk. Tomēr "Juventus" uzstāšanās pērn Labā dabā diez vai būtu saucama par manis apmeklētu kora koncertu, līdz ar to šī tiešām bija pirmā reize. Vēl jo vairāk tā tas bija Marinai, kura iepriekš nebija bijusi Mežaparka lielajā estrādē. Līdz ar to - Paldies Vimbam, ka pavaicāja, vai vēlamies apmeklēt šo pasākumu.

Cilvēks atrodas pastāvīgos sevis meklējumos. Reizēm viņš sev pašam uzdod jautājumu: "Kas es esmu?", citkārt vaicā citiem: "Vai tu zini, kas es esmu?" Vēl citā situācijā viņš secina, ka vispirms ir jāierauj. Ar līdzīgām problēmām sastopas arī šīs grāmatas galvenais varonis, ar to vien atšķirību, ka viņš patiešām nezina, kas viņš ir.