Kazhes pierakstu burtnīca

Interesanti, ka divas aktrises, kuras Holivudā uzskata par teju visu laiku izcilākajām, dzīvojušas visai līdzīgā periodā, ar vienu uzvārdu, ne tikai nebija radinieces, bet pat nebija no vienas valsts. Amerikāniete Ketrīna Hepbērna un angliete Odrija. Joprojām sekojot savam klasiskā kino projektam (kas patiesībā nav nekāds projekts, bet vienkārši nevēlēšanās sekot kino aktualitātēm), tagad pienākusi kārta vienai no pirmajām Odrijas filmām.

Vēl joprojām dzīvojos pa melnbaltā kino pasauli. Vispār interesanti, kā veidojas vēsture. Eiropā jau pilnā sparā plosījās 2.Pasaules karš, bet Amerikā tapa filma par bagātnieku kāzu plāniem, kuriem būs vai nebūs lemts piepildīties.

Reiz dzīvoja kāds anglis vārdā Artūrs. Viņam sagadījās kļūt par vienu no sava laikmeta (un, iespējams, visu laiku) populārākajiem rakstniekiem, jo tā sanāca, ka viņš radīja tādu personāžu kā Šerloks Holmss.

"When a man is wrestling a leopard in the middle of a pond, he&39;s in no position to run." Lūk, viena no šīs filmas centrālajām domām.

Cik atceros, savulaik šī filma bija atrodama IMDb Top 250 sarakstā. Tiesa, kopš tā "savulaik" ir pagājis ne mazums gadu.

Visu cieņu Geinsbūra kungam! Lai nu ko, bet provocēt viņš prata. Seksuālās skaņas iekš "Je t`aime, moi non plus". Pedofīliskais mīlas stāsts no "Histoire de Melody Nelson". Maniakālais slepkava "Vīrietī ar kāposta galvu". Francijas himna regeja skaņās "Aux armes etc". Un te - rokenrola konceptalbums par nacismu.

Meklēju ceļabiedrus kādam nelielam izbraucienam. Lūk, plānotais maršruts: Riga - Krakow - Žilina - Trenčin - Bratislava - Szombathely - Zagreb - Novo Mesto - Venice - Milan - Como - Lugano - Vaduz - Salzburg - Pardubice - Wroclaw - Riga.

Savas karjeras pirmsākumos Sēržs Geinsbūrs bija salīdzinoši tipisks franču šansona dziedātājs - kas laikam jau nebūtu nekas pārsteidzošs, jo reti kurš ar muzikāliem eksperimentiem aizraujas jau no laika gala, un piecdesmitie gadi jau arī nebija tas laiks, kad šādi eksperimenti popmūzikā būtu jau ienākuši.

Teju veselu mēnesi nebiju bijis nevienā koncertā. Pat pašam sanāca gandrīz vai šokējoši ilgs šis klusuma brīdis. Līdz ar to sevišķi nedomāju - iet uz "Stūrī zēveli" vai nē.

Ceru, ka šīs filmas dēļ nesāksies dzimtu naids. Sanāca sekojoši - vakar @normis ierosināja kolektīvu iešanu uz kino uz "Gravity". Tā kā zināms, ka man vairāk par visu patīk Malavi par desmit banāniem uzņemtas bezbudžeta filmas, sākotnēji sajūsmas nebija. Tad Normis mani pārliecināja, ka filma ir izcila un es daļēji piekritu. Bet otrs kārdinātājs @sicis savukārt izreklamēja iekš Splendid Palace notiekošu kinolektoriju, kur tikšot rādīta sešdesmitajos gados uzņemta latviešu filma. Kas ir tuvāk pēc būtības Malavi? Lieki skaidrot. Rezultātā sanāca, ka kamēr @normis un @bubliks devās skatīties uz Sandru Bulloku kosmosā, @sicis un es bijām pavisam citā kinoteātrī.