Angļiem ir smaga nosliece uzņemt filmas par īpaši zemām sabiedrības aprindām - narkotirgoņiem, sīkiem bandītiem, skinhediem, huligāniem, orgānu donoriem un citādiem ļaudīm, kuru dzīvi grūti nosaukt par skaistu un spozmes pilnu. Londona-Braitona stāsta par prostitūciju.

Saulgriežu vakarā sagadījās būt Ģertrūdes ielas teātrī un otro reizi vienas nedēļas laikā skatīt dzīvajā uzstājamies neofolk ansambli "Ēnu kaleidoskops".

Pirmajam dzelzceļa pārgājienam jau nākamajā dienā sekoja vēl viens Ziemassvētku pārgājiens. Šoreiz - no Auces uz Bēni. Ar veseliem deviņiem dalībniekiem.

Tuvojoties gada beigām, sakārtoju pamazām iztrūkstošos aprakstus blogā - norēķinos par pēdējo mēnešu laikā sakrātajiem parādiem, lai pēcāk varētu iegūt kvalitatīvu (nosacīti) statistikas pārskatu par to, kāds tad man ir bijis 2013.gads. Šī ir viena no filmām, ko noskatījos jau pirms kāda laiciņa, bet neesmu pacenties par to uzrakstīt aprakstu.

Pēdējos gados ir visai populāras dažādām pilsētām veltītas filmas, kas sastāv no daudzām īsfilmām, kur katru radījis kāds cits ievērojams režisors. Vai arī viens un tas pats režisors. Pie savām filmām ir tikušas Parīze (vairākām, manuprāt), Ņujorka, Tokija, Rio un vēl noteikti kādas citas. Droši vien ar lielu interesi es noskatītos arī filmu "3 dienas Rīgā", taču tādas pagaidām, cik man zināms, vēl nav.

Pagājis jau vairāk nekā mēnesis, kopš vaigā skatīju Jevgēņiju Hicu, Sergeju Rjabcevu un pārējos "Gogol Bordello", bet emocijas nemaz vēl nav noplukušas.

Ziemassvētki mēdz būt dažādi. Reizēm tie ir balti, citkārt zili, reizēm dvēseliskas, vēl kādu reizi tev Ziemassvētkos pienāk atklātnīte no ielasmeitas no Mineapoles. Tā kā ar ziemu šogad tā ir, kā ir, man Ziemassvētku krāsa visticamāk būs zaļa.

Ziemassvētku pārgājienā iepazinu vairākas pārgājienu spēles. Dažas no tām ir spēles ar jau lielāku vēsturi, bet viena - pilnīgs jaunieviesums. Domāju, šis bloga ieraksts varētu būt pirmais publiskais šīs spēles apraksts. Līdz ar to ceru, ka tas kļūs par kanonisku noteikumu paraugu, kam sekojot "Kurzemes vārdus" spēlēs turpmāko gadsimtu garumā.

Frānsesa Sokolova Sansoma bija gluži normāla sieviete vecumā ap četrdesmit - ne gluži slaida, ne gluži izcili skaista, divu bērnu māte Londonas iedzīvotāja, kura kādu dienu izdomāja kļūt par mūziķi. Kā teikt - kāpēc ne? Viņa pārdēvējās par Vi Subversa un kopā ar ģitāristu Richard Famous izveidoja "Poison Girls".

Ar Austriju lielos vilcienos mūsu ceļojums bija beidzies. Viss tālākais bija tik vien kā ceļš uz mājām, kas gan, protams, arī ir kaut kādā mērā skaisti. Tomēr vismaz kaut kāda kultūras programma vēl bija paredzēta: viena pieturvieta Čehijā (Hradec Kralove) un viena Polijā (Vroclava). Pēdējā - ar nakšņošanu.