Valmieras Drāmas teātrī biju pirmo reizi - paldies par to IvetaiZ, kas savāca slēpņotāju komandu netipiskai tūrei. Pats diez vai būtu sadūšojies darba dienas vakarā doties uz Wolmar un atpakaļ, bet citu ierosinājumiem Nē saku reti.

Pirmajā apraksta daļā tevi, mazo lasītāj, iepazīstināšu ar apstākļiem, kuru rezultātā šis ceļojums vispār notika, maršruta plānošanu, komandas izveidi, gatavošanos ceļojumam, un atļaušu mazliet ielūrēt pa atslēgas caurumu tajā, ko aprakstīšu turpmākajās vēstulēs.

Kad svētki ir garām, iztukšotās pudeles saskaitītas, no drēbēm nedaudz izvēdinājies ugunskura aromāts un no matiem - vējš, ir īstais brīdis atskatīties. Kā divi savstarpēji, manuprāt, nepazīstami cilvēki to atzīmēja ar dažu minūšu intervālu, Gaujarta "Zvezda" ("Я ещё мальчик - мне двадцать и девять лет") vairs nevēsta par mani, toties Sektor Gaza "30 лет" ("В этот день я юности скажу Привет!") gan ir aktuāla.

Šī nebūt nebija pirmā reize, kad apmeklēju kādu pasākumu Palladiumā. Taču tik daudz cilvēku te iepriekš redzējis nebiju. TechChill noslēgumā bija patukšs, Reel Big Fish zāli nepiepildīja pat uz pusi, "Kaiser Chiefs" koncertā cilvēku bija salīdzinoši daudz. Bet šoreiz - gūzma. Jau uz ielas nācās labu laiciņu stāvēt rindā, bet par laimi man izziņotajos 19:00 koncerts nesākās (jo rindā iestājos vien 18:55).

Kādu laiciņu atkal nebija būts "Depo", tālab, izmantojot brīvo piektdienas vakaru, devos uz to, ko dēvēja par Neatkarības dienas koncertu. Līdz neatkarības dienai gan vēl pāris dienas palikušas, bet man jau nav iebildumu - citos vakaros es nekur tāpat netiktu.

Katram stāstam ir daudz versiju, vismaz tik - cik dalībnieku. Stāstam par Jēzu to noteikti ir vairāk. Šī nebūtu īstā vieta, kur spriest par Jaunajā Derībā aprakstīto notikumu vēsturiskumu, jo ne man ir pietiekamas zināšanas, ne vēlme, ne tas ir būtiski, vērtējot šo grāmatu.

Interesanti, ka divas aktrises, kuras Holivudā uzskata par teju visu laiku izcilākajām, dzīvojušas visai līdzīgā periodā, ar vienu uzvārdu, ne tikai nebija radinieces, bet pat nebija no vienas valsts. Amerikāniete Ketrīna Hepbērna un angliete Odrija. Joprojām sekojot savam klasiskā kino projektam (kas patiesībā nav nekāds projekts, bet vienkārši nevēlēšanās sekot kino aktualitātēm), tagad pienākusi kārta vienai no pirmajām Odrijas filmām.

Vēl joprojām dzīvojos pa melnbaltā kino pasauli. Vispār interesanti, kā veidojas vēsture. Eiropā jau pilnā sparā plosījās 2.Pasaules karš, bet Amerikā tapa filma par bagātnieku kāzu plāniem, kuriem būs vai nebūs lemts piepildīties.

Reiz dzīvoja kāds anglis vārdā Artūrs. Viņam sagadījās kļūt par vienu no sava laikmeta (un, iespējams, visu laiku) populārākajiem rakstniekiem, jo tā sanāca, ka viņš radīja tādu personāžu kā Šerloks Holmss.

"When a man is wrestling a leopard in the middle of a pond, he&39;s in no position to run." Lūk, viena no šīs filmas centrālajām domām.