Un vēl viena klasiska filma - šoreiz savu kārtu piedzīvojis "Maltas vanags". Kārtējo reizi jau skatītā filma atbilst definīcijai "viena no visu laiku izcilākajām sava žanra filmām". Šoreiz žanrs - film noir detektīvstāsts.

Turpinu iepazīt pasaules kino klasiku. Un kā teikt - kāpēc nē? Vai modernā pasaule spēj piedāvāt kaut ko tādu, ko pagātnes pasaule nespētu? Vai Džonija Depa klātbūtne un 3D specefekti spētu padarīt "Kind Hearts and Coronets" par labāku filmu?

Nu jau man vajadzētu sākt pašam baidīties. Šo ierakstu klausos divu dienu garumā, un pirms tam vēl mazlietiņ, un nu jau man tas šķiet ja ne gluži normāls, tad vismaz - ne tuvu ne tik traks kā sākotnēji. Protams, ja salīdzina ar, teiksim, "The Third Reich", šis ieraksts ir vieglāk klausāms - tajā ir vairāk standarta noskaņojumā klausāmu fragmentu, un vismaz nosacīti var apgalvot, ka šis ieraksts sastāv no dziesmām.

Man nav raksturīga motivējošas un izglītojošas literatūras lasīšana. Es neesmu motivējams un audzināms. Neticu, ka pamācošā literatūra mani padarīs par miljonāru, sieviešu mīluli vai vismaz drusku labāku cilvēku. Lai gan man pret neko no iepriekšējā teikumā minētā nebūtu iebildumu. Taču "Skaties plašāk: Jauna inovāciju stratēģija" nav gluži motivējošā lasāmviela. Kas tieši tā ir - par to teksta turpinājumā (varbūt, ja spēšu pārmērīgi nenovirzīties no tēmas).

Šajā nedēļās nogalē (25.-26.oktobrī) Durbē notiks festivāls Zemlika. Ļoti gribēju uz turieni braukt, tik ļoti, ka pat nopirku divas un nevis vienu biļeti. Taču apstākļi iegrozījušies tā, ka sestdienas koncertus nevarētu apmeklēt pie labākās gribas, bet viena piektdienas vakara dēļ uz Durbi braukt sanāktu pārāk nelietderīgi. Līdz ar to tev, dārgais draugs (vai svešiniek) ir lieliska iespēja šīs divas biļetes dabūt.

Tomu Smitu iekš Bandcamp uzgāju, meklējot kaut ko, kas līdzinātos Tomam Veitsam. Protams, ka šī ieraksta lielākā līdzība ar Veitsu slēpjas tā izpildītāja vārdā un nosaukuma pēdējā daļā. Jo tā nu galīgi nav, ka Toms Smits būtu Veitsa līdzinieks. Taču albums patiesībā nemaz nav slikts.

Šis gads man ir padevies visai sportisks, un līdzās citām lietām, ko šogad darīju pirmo reizi, pienāca kārta laivu sacensībām. Kā jau esmu rakstījis, mana pieredze ar airēšanu līdz nesenam laikam bija izteikti negatīva, bet pēdējos pāris gados šī aina ir mainījusies. Līdz ar to doma piedalīties "Bārtas kartupelī", kam šogad bija pusapaļa jubileja - piektā reize - vairs nešķita tik absurda un avantūriska.

Mēmā kino, iespējamais, leģendārākā persona Čārlijs Čaplins uz skaņu kino pārgāja ar visai lielām grūtībām. No viņa skaņu filmām šī noteikti ir zināmākā un arī kopumā "Lielais diktators" ir izpelnījies leģendāras un izcilas filmas reputāciju. Cik daudz no tā ir nodeva pagātnei un cik - filmas kvalitātes rādītājs, par to turpmākajā tekstā.

Es neesmu stiprs cilvēks. Man ir tik daudz vājību, ka par tām varētu uzrakstīt varoņeposu. Ja vien es būtu tik stiprs, lai man pietiktu apņēmības varoņeposam. Viegli aizraujos. Neesmu sistemātisks. Skaistas frāzes dēļ esmu gatavs atteikties no patiesības. Nespēju būt kritisks pret britu humoru, filmām par sportu (ja tās nav tapušas Holivudā), muzikālām komēdijām, apjomīgiem slēpņiem, nekomerciālu un šizoīdu kino, vājprāta pilnu mūziku, postmodernu literatūru, dīvainiem un reizēm nesakarīgiem sporta pasākumiem, nestandarta cilvēkiem.

13.gada sezona. Komanda "Futbols" startēja jau sesto reizi (izlaists vienīgi gada pirmais posms), atkal bija sapulcēts Imantas posmā uzvarējušais dream team - fon_Schmitz, Shtox un Kazhe. Atšķirībā no visiem iepriekšējiem posmiem šoreiz pārvietošanās notika ar kājām.